Uz kafejnīcu vai restorānu!

2017. gada 18. augusts 00:08

Jautājumu un atbilžu portālā “Quara” kāds veiksmīgs investors atklāja savu noslēpumu, kā izvēlēties sadarbības partnerus — ir vienkārši jāvēro, kā cilvēks izturas pret apkalpojošo personālu restorānā vai kafejnīcā.

Ja izturēšanās ir augstprātīga, nejauka vai nevērīga, tad šis cilvēks nav uzticības vērts, lai arī cik draudzīgs un atbildīgs viņš cenšas izlikties jūsu priekšā. Attieksme pret viesmīļiem var būt labs katalizators arī pirmajos randiņos — ja izredzētā sāk satraukties, ka atstājat pārāk daudz dzeramnaudas, vai arī izredzētais vairāk flirtē ar viesmīli, nevis izrāda elegantu pieklājību, tad cerības par otro randiņu krietni samazinās. Restorānu apmeklēšana, komunikācija ar apkalpojošo personālu ir process, kur pieēsties vai iedzert nebūt nav galvenais — tas drīzāk ir kā rituāls, kuru var izbaudīt, ja jūties tajā droši, vai arī mocīties tajā, ja nezini, ko īsti darīt. Tiesa gan, mūsdienās vairs neviens neskatās šķībi uz cilvēkiem, kuri godīgi atzīst, ja kaut ko nesaprot, tāpēc lūdz padomu, piemēram, viesmīlim, taču diezgan smieklīgi, ja cilvēki, saskatījušies filmas, cenšas izlikties, ka restorānu dzīve viņiem ir ikdiena, lai gan apkalpojošajam personālam uzreiz būs skaidrs, ka tā nav. Un tomēr, lai palīdzētu ērtāk justies restorānos tiem, kuriem šad tad tos nākas apmeklēt, piedāvāju dažus, iespējams, noderīgus padomus.

Ēdiena gaidīšanas ilgums

Kafejnīca no restorāna galvenokārt atšķiras ar to, ka pirmajā ēdiens tiek pasniegts jau senāk pagatavots un tad uzsildīts, bet otrajā tas tiek gatavots pēc pasūtījuma saņemšanas, tāpēc būtu netaisni pieprasīt, lai ēdiens ir gatavs 5—10 minūtēs. Vēl jo vairāk — ja uz nelielu restorānu aiziet paprāva kompānija, turklāt katrs pasūta citu ēdienu, tad jārēķinās ar gaidīšanu. Ja laika nav daudz vai arī esat ļoti izsalkuši, tad, pirmkārt, neejiet uz restorānu, kas jau ir ļoti pilns cilvēkiem, un, otrkārt, pajautājiet viesmīlim, kuri no ēdieniem būs gatavi visātrāk — parasti tie ir vai nu salāti, vai aukstās uzkodu plates, kas var remdināt pirmo izsalkumu.

Ēdieniem pieskaņoti dzērieni

Lai gan Latvijā nav izteiktu aperitīvu (dzēriens pirms ēšanas) un didžestīvu (dzēriens pēc ēšanas) tradīciju, nav slikti sevi palutināt ar kādu alkoholisku kokteili apetītes ierosināšanai vai aromātisku liķieri pie kafijas tad, kad par ēdienu domāt vairs negribas. Maltītes laikā labāk ieteicams izvēlēties ūdeni un/vai atbilstošu vīnu — baltvīnu pie makaronu, vistas gaļas u. tml. ēdieniem, bet sarkanvīnu pie sarkanās gaļas (piemēram, steika) ēdieniem. Nav jākautrējas jautāt pēc padoma restorāna darbiniekiem (viesmīlim vai vīnzinim-someljē), jo tieši viņi vislabāk pārzina sava restorāna vīnu klāstu un to saderību ar ēdieniem — un nav tā, ka viņi centīsies jums ieteikt pašu dārgāko no piedāvājuma, to jūs mierīgi mācētu izvēlēties paši.

Mājas vīns

Mājas vīns nav mājās ražots vīns, tas nav arī sliktākais vīns restorānā (vismaz tā tam nevajadzētu būt). Tas ir neitrālākais vīns saprātīgā cenā un saprātīgā kvalitātē. Tas ir vīns, ar ko restorāns sevi prezentē un nekaunas to ieteikt saviem viesiem. Ja neesat vīna eksperts un nevēlaties vīna pasaules smalkumos iedziļināties, tā ir prātīgākā izvēle.

Vīna garšošana

Ļoti bieži redzams, ka vīna baudītāji nezina, ko viņi tur garšo, tāpat kā dažās ēdināšanas iestādēs redzams, ka arī vīna pasniedzējs nesaprot, ko viņš tur īsti dara, kaut gan patiesībā viss daudz vienkāršāk, nekā filmas mums liek domāt. Pirmkārt, ja esat jau pasūtījis pudeli vīna, ko viesmīlis atver speciāli jums, tad vīnu jums dod pagaršot tāpēc, lai jūs pārbaudītu, vai tas nav sabojājies, nevis tāpēc, lai pajautātu, vai jums tas vispār garšo. Vīna izostīšana no visām malām un ilga izgaršošana mutē šajā procesā nav obligāti nepieciešama, bet pasmaržot un pagaršot gan vajadzētu, jo, dažādu iemeslu dēļ vīns patiesi šad tad mēdz sabojāties. Svarīga piezīme — šis attiecas tikai uz tiem vīniem, kuriem ir klasiskais korķis, nevis skrūvējamais. Vīns ar skrūvējamo korķi nevar tā vienkārši sabojāties, tāpēc šo vīnu garšošana ir lieka! Nereti klienti to nezina un pieprasa, lai viesmīlis dod viņiem sākumā nogaršot arī vīnu, kam ir metāla skrūvējamais korķis, taču tas patiesi nav nepieciešams.

Liela vai maza porcija?

Restorāna ēdienu porcijām jābūt tādām, lai cilvēks spētu izbaudīt pilnu (vismaz) trīs ēdienu maltīti — uzkodu, pamatēdienu un desertu. Ja salāti jau sākumā izrādīsies pārlieku milzīgi vai sātīgi, tad ieguvējs nebūs neviens — ne klients, kurš jūtas pārēdies, ne restorāna šefpavārs, jo jūs neko vairāk nepasūtīsiet. Protams, ir skumji, ja pēc restorāna apmeklējuma un visu triju ēdienu baudīšanas gribas skriet pēc picas vai kebaba, taču labāk jau sevi tādos brīžos savaldīt un, iespējams, jau pēc 10—15 minūtēm sajutīsiet, ka patiesībā esat paēdis.

Labs serviss?

Labs serviss sākas no brīža, kad jūs ienākat restorānā — kā restorāna darbinieki jūs sagaida. Pat ja viesmīlis tajā brīdī ir aizņemts, acu kontakts ir tas, kas parāda, vai viesmīlis jūs ir pamanījis un priecājas jūs redzēt. Labs serviss nav pārlieku uzbāzīgs, tomēr nav slikti, ja laikā, kad ēdiens jau tiek baudīts, viesmīlis atrod laiku, lai jums pajautātu, vai viss jūs apmierina. Labs serviss nozīmē, ka jūs neredzat restorāna darbiniekus nepārtraukti glūnot savos telefonos, tenkojot vai vienkārši laiski sēžot (pat ja restorānā esat vienīgais klients). Labs serviss nozīmē, ka jums uz galda nekrājas tukšas glāzes vai šķīvji, tomēr nav arī pieklājīgi, ja viesmīlis jūs atstāj pilnīgi pie tukša galda — sanāk, ka viesmīlis visiem rāda, ka jūs neko nepasūtāt, bet tikai te sēžat, tāpēc pēdējās tukšās glāzes drīkst novākt no galda tikai tad, kad to vietā tiek atnestas jaunas, vai arī tad, kad klienti dodas prom.

Rēķina prasīšana

Katrs viesmīlis un bārmenis būs ļoti pateicīgs, ja, apmeklējot restorānu lielākā vai mazākā kompānijā, jau laicīgi (pirms ēdienu pasūtījumiem) informēsiet viesmīli par to, vai rēķinu vēlaties kopīgu vai arī katrs savu. Ir novērots, ka vīriešu kompānijas rēķina samaksu uztver ļoti mierīgi — katrs uzmet kādu naudas summu, lai kopā viss sanāk vēl ar uzviju, kamēr sievietes nereti ņem talkā kalkulatorus un rēķinu sadala līdz centa precizitātei.

Dzeramnaudas

10% dzeramnauda no rēķina kopsummas vēl joprojām ir optimāla summa, kas nepazemo ne jūs, ne viesmīli. Ja esat restorānā attapies bez skaidras naudas, tad labāk neatstāt neko un pateikt labu vārdu, nevis uzbērt dažus centus, ko atradāt kabatā — tas izskatīsies, ka šādi jūs arī vērtējat viesmīļa darbu. Dzeramnaudas došana bārmeņiem un viesmīļiem ir tradīcija, kas klientam liek sajusties labam un dāsnam, kamēr viesmīlim tas dod motivāciju izturēt arī šī darba garoziņas, kas nereti ir diezgan skarbas. Dažviet Eiropā un vairākos restorānos Latvijā sāk parādīties tendence ēdienkartē ierakstīt, ka rēķinam jau automātiski tiks pieskaitīti 10% par apkalpošanu — šī prakse nav viennozīmīgi vērtējama un īsti neatbilst dzeramnaudu došanas labprātības principam. Tomēr ir tikai normāli, ja šāda obligātā servisa maksa tiek piemērota kompānijām, kurās ir, piemēram, astoņi vai vairāk cilvēku, jo tas no apkalpojošā personāla prasa ne tikai vairāk spēka, bet arī nav tik izdevīgi kā četri galdiņi, pie kuriem sēž divi cilvēki. Atcerieties — labs viesmīlis nestrādā tikai dzeramnaudu dēļ, bet laba dzeramnauda viņu tik un tā ļoti iepriecinās un liks justies novērtētam!

Staburags.lv ARHĪVS

Uz kafejnīcu vai restorānu!

Kategorijas