Meža vidū dārzeņi aug griezdamies

2017. gada 18. augusts 00:08

Pašpietiekami ar vēlmi palīdzēt

Augusts ir ražas, konservu laiks. Arī Neretas novada Zalves pagastā, Mārītes un Valda Armaņu mājās “Robežnieki”. Šonedēļ viņi sākuši skābēt gurķus. Pirmajā tūrē muciņās likti ap diviem simtiem kilogramu.
Nomaļā vietā, uz kuru pat īsti neved ceļš, Armaņi dzīvo, cepuri kuldami, — vienu pēc otras ceļ siltumnīcas, audzē gandrīz visu, ko no mātes zemes var izaudzēt. Sev patur un citiem dod. Āgenskalna tirgū Rīgā jāmeklē skaļākā kundze un uzraksts “Nereta” aiz viņas muguras. Tā ir Mārīte un viņas stends. Poļu saknes, uzņēmība, dāsnums — tās būs viņas pamanāmākās īpašības. Ierodos “Robežniekos” un jūtos gaidīts. Dzeram “kūdru” bez cukura, ēdu smalkmaizītes.

Joprojām par maz
Māju iegādājušies pirms aptuveni divdesmit gadiem. Mārīte ir no Ķekavas, augusi desmit bērnu ģimenē un trīs gadu vecumā nonākusi pie audžumātes, dzīvojusi Rīgā. Valdis ir “tīrs” rīdzinieks no Zasulauka. Mārīte vēl pirms skolas sola likta pie darbiem siltumnīcā Upesciemā.Tur dzīvoja radi, bija liela saimniecība. Tāpēc lauku darbi viņai ir gandrīz vai iedzimuši. Vēlāk arī pašiem piedzima meita un dēls, kā arī izauklētas trīs audžumeitas. Pati strādājusi pie grāmatu drukas, bijusi arī grāmatvede.Kad iegājuši “Robežniekos”, pirmajos gados pa kripatiņai būvēja ceļu, biezajai zālei atkaroja māju, padarīja ēku dzīvojamu. Arī tagad, pēc divdesmit gadiem, gadoties brīži, kad dziļā sniega dēļ ar mašīnu no sētas laukā netiek vai arī iebraukt nav iespējams. Ģimenei gan ir dzīvoklis Rīgā, agrāk piederēja arī rotaļlietu veikals, bet dzīve laukos bijusi interesantāka. Līdzko ievākušies “Robežniekos”, tūlīt tapusi arī pirmā siltumnīca. Tagad pie mājas uzslietas četras lielas siltumnīcas, lielākā no tām ap 90 kvadrātmetru. Vēl vienu cels noteikti. Tai pagalmā jau sagatavoti kokmateriāli. “Man liekas, ka tas nav nekas, vajag vairāk,” saka Mārīte. Ap māju gan ir tikai aptuveni hektˉārs zemes.

Polietes aug straujāk

Saimniecībā aug no visa pa druskai, kā eksperimentam: krūmmellenes, baklažāni, paprika un abu krustojums — baklažānpaprika — tumša, gandrīz melna. Lielākoties zem plēves audzē tomātus un gurķus. Pavasarī siltumnīcas pārtop par stādaudzētavām. “Ziedi, tajos iztērētu arī tūkstoti,” par mīlestību uz skaisto saka Mārīte. Tomēr biežāk viņā runā praktiskā puse. Piemēram, kur prātīgāk iegādāties sēklas. Izmēģinājusi Latvijā nopērkamās, salīdzinājusi ar Polijā nopērkamajām. Kā diena pret nakti — šeit paciņā ir tikai šķipsniņa, bet maksā dārgi, poļos — sauja un lētāk. Arī dīgtspēja cita — polietes izaug straujāk.Mārīte teic, ka viņas dabā ir palīdzēt, dot. Tagad, pirms skolas laika, Mārīte ved mazbērnus uz Lietuvu. Pagājušajā nedēļā viens no četriem bija laimīgais, kurš leišos tika apģērbts un sagatavots skolai. Šonedēļ tūrē uz kaimiņu valsti dosies nākamais.Pirms gadiem šajā pusē varēja sameklēt darba rokas. Bija “Robežniekos” pieņemti darbā dažādi dzīves pabērni — ārstējās no alkohola atkarības un nenosita laiku bezjēgā. Kādos Ziemsvētkos viņi devušies apciemot vecos draugus Rīgā un atkal nodevušies ugunīgajai dzirai.
Āgenskalnā visi pazīst NeretuLielu daļu izaudzētā Armaņi pārdod tirgū Rīgā. Agrāk klienti nezināja, kur ir tāda Nereta, no kurienes visi šie lauku labumi nāk. Tagad vai katrs zina teikt, ka bijis šajā pusē ekskursijā. Tā sanāk, ka Mārīte tirgojoties veicina arī novada pazīstamību. Arī pašu Mārīti nokristījuši par Neretu. Nokļuvusi pat līdz televīzijai, kad kādā gada nogalē Āgenskalna tirgū bijusi īpaša ar saviem skābētajiem kāpostiem. Uz tirgu ved arī marinētu papriku, ievārījumus, sīrupus. Kāpostus ilgi neskābējot — nedēļu notur mucā un uz tirgu. Klāt garšai vairs neko neliekot. Sākumā mēģināts izpatikt visām gaumēm — liktas ķimenes, cukurs, dzērvenes, burkāni.

Pie “Robežnieku” labumiem tiek arī vietējie Neretas, Valles puses iedzīvotāji. Reklāma nav vajadzīga, paši zvana un prasa — kurš kartupeļus, kurš burkānus. Balto busiņu ar zaļo priekšu tagad pazīst pa gabalu, tā “Robežniekiem” ir kā firmas zīme. Arī īpašie, skābētie, kraukšķīgie gurķīši. Tieši šajās dienās saimnieki nodarbojas ar gurķu skābēšanu. Vajadzīgas garās dilles, mārrutku saknes, ķiploki, upeņu lapas, 35 kilogrami gurķu, tīrs akas ūdens un pusotrs kilograms sāls uz muciņu. Vāku virsū, un ar decembri mucas sāk ceļu uz Rīgu. Līdzīgā veidā, tikai mazākos tilpumos, skābēs kabačus.

Staburags.lv ARHĪVS

Meža vidū dārzeņi aug griezdamies

Kategorijas