Izgāž kokus, norauj jumtus

2017. gada 15. augusts 09:14

Vētra, kas sestdienas vakarā un naktī uz svētdienu plosījās lielākajā Latvijas daļā, posta darbus pastrādāja arī Jaunjelgavas un Pļaviņu novadā.

Seces pagasta centrā ceļa, kas ved uz skolu, malā augošu koku vējš izgāza ar visām saknēm. Koks krītot sadragāja futbola vārtus. Sociālajā tīklā publicētajā fotogrāfijā redzams, ka Rīteros vējš pacēlis batutu un ietriecis to elektrības vados. Ziņas publicētājs raksta, ka rezultātā māja palikusi bez elektrības. Kādā privātmājā Seces pagastā zibens spēriens “iznīcināja” vairākas diožu spuldzes, no kurām viena burtiski eksplodēja.

Aptaujātie secieši stāsta, ka gandrīz katrā sētā, kur ir lieli koki, kāds nolūzis, un jau sestdienas vakarā nācies iesaistīt glābšanas dienesta darbiniekus, lai kritušos kokus novāktu no ceļiem, piemēram, uz ceļa, kas ved no Ziedāniem uz Daugavas krastu. Kādas privātmājas teritorijā nolūza divi lieli koki. Viens veiksmīgi nokrita starp šķūni un degvielas mucu. Kādam zemniekam veicās mazāk — vētra norāva šīferi graudu kaltei. Seces centrā bija traucēta elektrības padeve, un to atjaunoja svētdien pēcpusdienā.

Rekords bija pirms 11 gadiem
VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa stāsta, ka vēja brāzmas, kas var nogāzt, izgāzt kokus, veidojas lokāli, nereti pārvietojas kilometru platā vai pat šaurākā joslā, tāpēc meteoroloģiskās stacijas tās var nefiksēt. Novērojumu stacijā Skrīveros šajā laika posmā reģistrēts vējš 16 m/s, attiecīgi piejūras apgabalā, Ainažos, kur negaisa postījumi bija pamatīgāki, vējš pūta ar 27 m/s lielu ātrumu.
Tik spēcīgas brāzmas veidojas negaisa mākoņa augšgalā, ūdens masai sasniedzot kritisko robežu, un tā ļoti strauji ar lielu spēku pārvietojas uz leju. Sasniedzot zemi, gaisa plūsma triecienveidā sadalās. Attiecīgi šo procesu var pavadīt ļoti spēcīgs lietus vai krusa. Šādas brāzmas var būt ļoti īsu laiku, bet nodarīt lielu postu.
Pretēji maniem uzskatiem, ka ar katru gadu negaisi kļūst spēcīgāki, Laura Krūmiņa teic, ka, palielinoties tehnoloģiskajām iespējām, piemēram, iespējai reāllaikā (lightningmaps.org) ar precīzu atrašanās vietu novērot zibens izlādes, šāds uzskats varētu veidoties. Sava nozīme arī sociālajiem portāliem, kur lietotāji dalās ar personīgo pieredzi. Tomēr Latvijā kopumā šādi negaisi nav neierasti un tropiskās gaisa masas vasarā ieplūst regulāri. Nav izslēgts, ka līdzīgu negaisu sagaidīsim vēl šovasar.
Šogad Skrīveru meteoroloģisko novērojumu stacijā 12. augustā reģistrēts +31 grāds, bet šajā dienā viskarstāk — +31,5 grādi — bija 2015. gadā. Toties vislielākais karstums augustā — +33,8 grādi — bija 1992. gadā. Skrīveru stacijas darbības laikā novērotais karstuma rekords +35,3 grādi bija 2006. gada jūlijā. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Izgāž kokus, norauj jumtus

Kategorijas