Paradoksāla pozitīvā ziņa

2017. gada 15. augusts 09:14

Ja būtu konkurss par pēdējā laika pozitīvāko ziņu, neapšaubāmi, uz goda pjedestāla būtu Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija. Tā liecina, ka jūlijā reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā samazinājies par 0,1 procentpunktu — līdz 7,1%. Šāds bezdarba līmenis ir zemākais rādītājs kopš 2009. gada. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis jūlijā bija Rīgas reģionā — 4,6%, bet augstākais Latgales reģionā — 16,4%. Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis jūlija beigās bija 7,7%, Vidzemē — 7,6% un Zemgalē — 6,5%. Jūlija sākumā NVA uzskaitē bija
66 708 bezdarbnieki, bet mēneša beigās —
65 554 reģistrēti bezdarbnieki, tādējādi reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā samazinājies par 1154 cilvēkiem. Tajā pašā laikā palielinājies arī būtisks reģistrēto vakanču skaits, piemēram, 2011. gadā reģistrētas 40 007 vakances.
Iznāk kaut kāda greizo spoguļu valstība. Nav, kas strādā, un tajā pašā laikā ir cilvēki bez darba. Kāda paziņa sūdzējās, ka nevar atrast strādniekus dzīvokļa remontam — labajiem esot tik daudz darba, ka mēnešiem jāstāv rindā, bet tie, kas pieteikušies, “stiepj gumiju”, kā dabū avansu, tā pazūd, tad atkal uzrodas, kādu dienu pastrādā un atkal pazūd. Pēc statistikas datiem, Latgalē ir vislielākais bezdarbnieku skaits, šķiet, tur nu gan cilvēkam jābūt priecīgam par jebkādu iespēju vismaz kaut ko nopelnīt. Diemžēl, kā stāstīja radiniece, kura strādā kādā lielveikalā, tur allaž trūkst darbinieku. Strādāt nākot daudzi, taču izturība jaunajā darbavietā saplok jau pēc pirmās darbdienas, dažiem — jau pēc pāris stundām.
Pozitīvajai ziņai kā medaļai ir arī otra puse, un tā nebūt nav tik spīdīga. Nav gan zināms, uz kā rēķina tik ļoti pazeminājies bezdarba līmenis. Latvijas Darba devēju konfederācija vērš uzmanību uz to, ka nodarbināto skaits nav liels. Drīzāk otrādi. Vēl pirms krīzes nodarbināto bija vairāk nekā miljons, bet šobrīd — nepilni 900 000. Un krituma tendence vērojama vairāku pēdējo gadu laikā.
Tas nozīmē, ka, neraugoties uz bezdarba kritumu, arī strādājošo skaits ir mazāks. Tam ir vairāki iemesli: viens ir emigrācija, bet otrs — vēl pirms desmit gadiem jaunpienācēju darba tirgum, kas bija astoņdesmitajos gados dzimušie bērni, bija krietni vairāk. Tas taču ir dabīgi: jo mazāk dzims un jo vairāk aizbrauks uz citām zemēm, jo mazāks Latvijā būs bezdarbs. Un tad bezdarba samazināšanās ziņa nemaz nešķiet optimistiska. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Paradoksāla pozitīvā ziņa

Kategorijas