Salīdzinot ar citām valstīm, ugunsdrošības rādītāji Latvijā — vieni no sliktākajiem

2017. gada 11. augusts 09:22

Lai arī pēdējos gados ugunsgrēku un tajos bojāgājušo cilvēku skaitam vērojama tendence samazināties, Latvijas ugunsdrošības situāciju raksturojošie rādītāji ir vieni no sliktākajiem to valstu vidū, kurās apkopo šādu informāciju — informē biedrības “Latvijas Ugunsdzēsības asociācija” valdes priekšsēdētājs Ilgvars Cēris.

2015. gadā Latvijā vidēji uz 1000 iedzīvotājiem notikuši 5,5 ugunsgrēki un gājuši bojā 4,4 cilvēki, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji citās valstīs — liecina jaunākie Starptautiskās Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu asociācijas Statistikas centra dati.
Kā liecina atbildīgo valsts dienestu uzkrātā informācija, vairāk nekā puse no Latvijā reģistrētajām ugunsnelaimēm notiek, neuzmanīgi rīkojoties ar uguni. 2015. gadā tas bija iespējamais cēlonis 60,8% gadījumu.

No uguns posta var izsargāties, cilvēkiem esot uzmanīgākiem ar uguni, kā arī lielāku uzmanību pievēršot ugunsdrošības prasībām un normām. “Diemžēl ugunsdrošības prasību ievērošana valstī nav prioritāte”, secina Edgars Rozentāls, SIA “FN-Serviss” valdes priekšsēdētājs, viens no Latvijas Ugunsdzēsēju asociācijas biedriem. 2013. un 2014. gadā katrā pārbaudē inspektori konstatējuši vidēji četrus pārkāpumus, turklāt, gadu no gada pārbaudot vienus un tos pašus objektus, secināts, ka to skaits nesamazinās.
To apliecina arī Valsts kontroles revīzijā konstatētais, ka arī valsts un pašvaldību iestādēs 70,1% valsts īpašumā esošo objektu līdz nākamajai VUGD pārbaudei nav novērsti iepriekš konstatētie pārkāpumi, bet gandrīz pusē (46,4%) objektu pārkāpumus nenovērš gadiem ilgi. Tāpat lielai daļai iestāžu trūkst līdzekļu — 31% izglītības iestāžu, 28,6% kultūras un sporta centru un 26% ārstniecības un sociālās aprūpes iestāžu nav nodrošinātas ar ugunsdzēsības aparātiem, ugunsdzēsības ūdensapgādi vai ugunsaizsardzības un ugunsdzēsības sistēmām.

Ugunsdrošības normu pārkāpumi konstatēti arī objektos, kur notiek būvdarbi. Visbiežāk pieļauta smēķēšana ārpus speciāli iekārtotajām vietām, nodarbinātie nav instruēti par ugunsdrošības noteikumiem, trūkst ugunsdzēsības līdzekļu.
“Ugunsdrošība neaprobežojas ar ugunsdrošības instrukcijas izstrādi, darbinieku ikgadējām mācībām, ugunsdzēsības aparātiem u. c. Lielākā daļa normatīvo aktu ir vadlīnijas katra uzņēmuma un mājsaimniecības drošībai. Taču svarīgāka par priekšrakstiem ir mūsu kā indivīda uzvedība un rīcība ārkārtas situācijā,” uzskata E. Rozentāls.

Lielu daļu trūkumu iespējams novērst bez lieliem kapitālieguldījumiem, ja vien atbildīgajām personām un sabiedrībai ir zināšanas un izpratne par ugunsdrošību kā vitāli svarīgu normu kopumu, nevis kā apgrūtinošu administratīvu slogu.
Latvijas Ugunsdzēsības asociācija ir profesionāla sabiedriska organizācija, kuras darbības mērķis ir stiprināt iedzīvotāju ugunsdrošību, sekmējot tās biedru komercdarbību, savstarpējo sadarbību un profesionālo izaugsmi, aizstāvot un pārstāvot savu biedru un visas nozares tiesiskās, saimnieciskās un ekonomiskās intereses pašvaldību un valsts institūcijās. ◆

Fakts

◆ No 2017. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam Latvijā reģistrēti 5865 ugunsgrēki, kas ir par 8,3% mazāk, salīdzinot ar šādu laika periodu pagājušajā gadā.

◆ Ugunsgrēkos gājuši bojā 43 cilvēki, kas ir par 8,5% mazāk nekā pērn.

◆ Ugunsgrēkos Latvijā cietuši 205 cilvēki, bet izglābti 166.

Viedoklis

Ilze Dāme-Birziņa,
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste
Pēdējos gados novērota tendence, ka ugunsgrēku skaits pakāpeniski samazinās — salīdzinot ar 2015. gadu, pērn reģistrēts par 10% mazāk ugunsgrēku. 2016. gada 1. septembrī spēkā stājās jaunie ugunsdrošības noteikumi. Lai gan atsevišķas jauno noteikumu prasības fiziskām un juridiskām personām uzliek papildu pienākumus un prasīs laiku pielāgoties izmaiņām, tomēr tiem ir vairāki būtiski ieguvumi un atvieglojumi, kas samazinās ugunsgrēka izcelšanās iespējamību, sekmēs ātrāku ugunsgrēku atklāšanu un ilgtermiņā uzlabos ugunsdrošību katrā objektā un valstī kopumā. Piemēram, no 2020. gada 1. janvāra visās mājās un dzīvokļos, kā arī publiskajos objektos, kuros paredzēts izmitināt gulēšanai līdz 10 cilvēkiem, jāierīko dūmu detektori. Autonomais dūmu detektors ir ierīce, kas reaģē uz dūmiem, un tā darbību nodrošina baterija. Kā zināms, lielākā daļa ugunsgrēkos bojāgājušo miruši nevis no fiziskiem apdegumiem, bet gan nosmokot. Dūmu detektoru ierīkošana savlaikus brīdinātu par sadūmojumu telpā, kas radītu lielākas iespējas pasargāt sevi un tuviniekus no nelaimes.

Staburags.lv ARHĪVS

Salīdzinot ar citām valstīm, ugunsdrošības rādītāji Latvijā — vieni no sliktākajiem

Kategorijas