Zemnieki cer uz rekordražu

2017. gada 11. augusts 09:22

290

Arī Aizkraukles puses zemnieki sākuši labības pļauju. Zemnieki un graudu iepircēji lēš: ja Dievs dos laika apstākļus, lai var nokult un lietavas nesabojā graudu kvalitāti, kopumā graudaugu ražas ziņā šis solās būt vēsturiski labākais gads Latvijā.

Zemgalē labības kulšana sākās jau pirms pāris nedēļām, savukārt citviet Latvijā graudus sāka kult tikai augusta sākumā. Aizkraukles apriņķa zemnieki labības novākšanu sāka šonedēļ, taču raža tiek vākta no atsevišķiem laukiem, kur iesētas agrākas šķirnes vai bijusi attīstībai labvēlīga klimatiskā ietekme. Lielākoties intensīva labības novākšana vēl nav sākusies, jo graudi vēl nav gatavi.

Sezona tikai sākas
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” Aizkraukles graudu pirmapstrādes kompleksa vadītājs Igors Ribinskis stāsta, ka šonedēļ Aizkrauklē jau trīs dienas pieņem labību. Pirmās labības kravas atvestas no Aizkraukles, Sunākstes, Neretas puses, Aknīstes, Ogresgala. “Labības novākšanas sezona vēl tikai nupat sākusies, un graudu vedēju vēl nav daudz,” stāsta Igors. “Esam pieņēmuši rapsi, kviešus, miežus. Zemnieki lielākoties kuļ rapsi, graudus tikai vēl izmēģina.” Vēl ir par agru — secina arī zemnieki, kad iebrauc laukā.
Igors Ribinskis atklāj, ka labības kvalitāte ir atšķirīga — sākot no B grupas, taču lielākoties graudi ir pārtikas kvalitātē. Jāpiebilst, ka pērn lietavu dēļ labības kvalitāte bija zema, un lielāko daļu kūluma varēja izmantot tikai lopbarībai.
Viņš piebilst, ka graudu iepirkuma cenas būs atkarīgas no tā, kādas tās būs biržā. Šobrīd tā ir nedaudz lielāka nekā pērn šajā laikā, taču tā varētu kristies.
“Strādājam, esam gatavi labību iepirkt, bet kustība vēl tikai sākas,” piebilst Igors Ribinskis.

Pamazām “iešūpojas”
Uzņēmumā “Elagro Trade”, kuram ir graudu iepirkšanas vietas visos Latvijas reģionos, Jēkabpilī graudus piegādā arī daudzi Aizkraukles puses zemnieki. Uzņēmuma agronome Ineta Speldziņa stāsta, ka graudu pieņemšana sākta pagājušajā svētdienā, un šajās dienās tos piegādājuši lauksaimnieki arī no Aizkraukles, Staburaga un citiem Jaunjelgavas novada pagastiem.
Agronome piebilst, ka arī agrās šķirnes pirmās kuļamas tās, kuras augušas smilšainā augsnē, kuri mazāk pabaroti un līdz ar to nobriest ātrāk. Patlaban zemnieki kuļ agros ziemas kviešus, tādas šķirnes kā ‘Edvīns’, ‘Fredis’, kuļ ziemas rapsi un agros miežus, taču masveidā kulšana vēl nav sākusies. “Ir tikai pļaujas sākums, zemnieki “iešūpojas” un izmēģina, bet labības novākšana vēl nav sākta ar pilnu jaudu. Zemnieki darbina kombainus un pārliecinās, ka viss ir kārtībā, lai drīz sāktu intensīvu darbu,” saka Ineta Speldziņa.
Ineta Speldziņa stāsta, ka patlaban iepirktie graudi būs izmantojami gan pārtikai, gan lopbarībai. “Labības kvalitāte atkarīga no tā, cik kurš saimnieks ir piestrādājis — bagātīgāk mēslojis, miglojis,” saka viņa. “Taču graudiem ir ļoti labas tilpummasas, kas nozīmē, ka raža ir laba.”
Uzņēmuma pārstāve atklāj: salīdzinot ar pagājušo gadu, graudu cenas ir mazliet augstākas nekā pērn augustā. “Šis bizness ir tāds, kur jāiegulda milzīgs darbs, un daudz atkarīgs no zemnieka — cik ieguldi zināšanu, darba un līdzekļu, tik rudenī arī paņem. Lauksaimniecība ir pasākumu sistēma, kurā jāizvēlas labākās iespējas. ”
Ineta piebilst: ja sāks līt, ražu var sabojāt. “Jālūdzas, lai saulīte ļauj novākt to, kas ir izaudzis. Ja ziemāji nogatavojušies un tu lietus dēļ netiec uz lauka, tad tavi rūpīgi izaudzētie pārtikas graudi pārvēršas par lopbarību. Tik bēdīgs iznākums bija arī pagājušajā gadā.”

Raugās ar prieku
Speciālisti lēš, ka pašreizējie laika apstākļi graudaugu ziemāju sējumu attīstībai ir vērtējami kā labi, arī vasarāji izskatās labi. Graudaugu ražas potenciāls šogad solās būt labs, pateicoties laika apstākļiem — pietiek gan mitruma, gan arī nav pārāk karsts. Arī siltuma un saules netrūkst. Kopumā graudaugu ražas ziņā šis solās būt vēsturiski labākais gads Latvijā. Svarīgi, lai turpmākajās nedēļās neuznāk negaiss un ilgstošs lietus, kas apdraudētu ražas veiksmīgu novākšanu.
Seces puses zemnieki stāsta, ka agrās šķirnes miežiem ražība ir laba — laukos, kuri kulti pirmie, birst apmēram sešas tonnas no hektāra. Pērn ražība agrajiem miežiem dažos laukos bijusi vien pusotra tonna no hektāra.
Taču ar pilnu jaudu labības novākšanu tomēr nevar sākt, jo graudi lielākoties vēl nav gatavi. Taču, no otras puses, arī gaidīt ir riskanti — ja nu sākas lietavas, graudu kvalitāte būs sliktāka, arī nokult labību nevarēs. Zemnieki spriež: raža ir laba, lai tikai Dievs atvēl labu laiku un var to nokult. Kāds zemnieks no Seces pagasta atzīst: šis varētu būt labākās ražas gads divdesmit gadu laikā. “Šogad pat nav tādu lauku, kuros negribētos braukt kult,” nosaka viņš.
Saistībā ar labības ievākšanas novēlošanos, jo pļauja sākusies dažas nedēļas vēlāk nekā pērn, šogad gan pastāv bažas optimālā termiņā iesēt ziemas rapsi. Ja ziemas rapša sējai optimālos termiņus nokavē, tad to labāk nesēt nemaz. Vēlākais laiks, kad sēt ziemas rapsi, ir 25. augusts, jo pēc tam ir ļoti liels risks, ka tas neattīstīsies — atzīst zemnieki. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Zemnieki cer uz rekordražu

Kategorijas