Staburags.lv ARHĪVS

Komentārs

www.staburags.lv

2017. gada 11. augusts 00:01

69
Komentārs

Valdība atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas noteikumu projektus, ka 9. un 12. klases skolēni eksāmenus kārtos tikai latviešu valodā. Tas attieksies arī uz mazākumtautību izglītības programmām. Līdz ar to nebūs paredzētas izvēles tiesības attiecībā uz valodu, kurā kārtot eksāmenu. Ministrija grozījumus pamato ar pieaugošo tendenci mazākumtautību izglītojamo vidū izvēlēties kārtot eksāmenus latviešu valodā. Paredzēts, ka izmaiņas 9. klases skolēniem varētu ieviest no 2019./2020. mācību gada, bet vidusskolā — jau 2018./2019. mācību gadā. Kā šīs izmaiņas ietekmēs skolēnus?

Ira Bakuļina,
Aizkraukles novada vidusskolas direktora vietniece
— Vidusskolas posmā skolēni jau kārto eksāmenus latviešu valodā, un problēmu nav. Beidzot pamatskolu, tas varētu būt grūtāk. Ja zināms, kad izmaiņas paredzētas un tām var laikus sagatavoties, tad domāju, ka problēmu nevajadzētu būt arī 9. klasē. Arī tagad daļa izvēlas kārtot vairākus eksāmenus valsts valodā.
Situācija ar laiku ir mainījusies. Tomēr bērniem vismaz līdz 6. klasei noteikti labāk pamatpriekšmetus apgūt savā dzimtajā valodā. Tā viņi labāk izprot mācību vielu. Vēlāk skolēnam vieglāk iekļauties pārmaiņās. ◆

Lauma Mīlīga,
Jaunjelgavas vidusskolas direktore
— Mūsu skolu tas neskar, jo visi skolēni mācās un eksāmenus kārto valsts valodā, tāpēc šāds jautājums nav aktuāls.
Protams, valsts valoda katram šajā valstī dzīvojošajam jāzina. Tomēr mans personīgais uzskats ir tāds — ja nepieciešams, tad pamatskolā mazākumtautību skolēniem jādod iespēja pamatpriekšmetus apgūt dzimtajā valodā, un bilingvālā apmācība šajā posmā ir pieņemama. Tāpēc arī 9. klases eksāmenos vajadzētu būt izvēlei — ja kādam pamatpriekšmetos, piemēram, matemātikā, jēdzienus labāk izprast savā dzimtajā valodā, tad lai tajā arī kārto eksāmenu. Vidusskolas posmā gan visam jānotiek valsts valodā. ◆

Inna Kostina,
triju bērnu māmiņa no Pļaviņām
— Kopš laika, kad mani vecākie bērni mācījās skolā, situācija ir mainījusies. Vecākajām meitām savulaik noteikti būtu grūti, bet skolas ar mācībām krievu valodā Pļaviņās nav jau vairākus gadus, un bērni vairāk iekļāvušies latviskā vidē un valodā. Jaunākais dēls apmeklē bērnudārzu, kur pamatā viss ir latviski un tikai nedaudz apmācības bilingvāli. Arī skolā viņš mācīsies latviski, un tam jau ir sagatavots, tā ka problēmām nevajadzētu būt.
Grūti pateikt, vai izmaiņas būs pozitīvas. Labāk tomēr, ja cilvēkam ir izvēles iespējas, jo viss obligātais nereti rada negatīvas emocijas. Arī turpmāk grib vai negrib, darīs, bet bērniem tomēr jādod iespēja izvēlēties, jo katrs ir atšķirīgs un ne visiem tas būs vienkārši. Ar pieaugušajiem ir citādāk. ◆