“Riko un Marsija — mūsu mīluļi”

2017. gada 8. augusts 00:01

Aizkraukliešu Mārītes un Alberta Prodnieku ģimenē ir divi mīluļi —
taksītis Riko un asspalvainais terjers Marsija, abi uzaudzināti no maza kucēna vecuma. Viņi satiek ļoti labi, daudz ko dara kopā un abus saimniekus mīl vienlīdz stipri.

Riko ir trīs gadus vecs. “Viņu pirku kā takša šķirnes suni, tomēr izrādījās, ka viņš ir takša un kādas citas šķirnes suņa krustojums, bez citsrakstiem,” stāsta suņa saimnieks. “Jau pirmajās dienās Riko parādīja raksturu — rūca uz svešiem cilvēkiem un nez kāpēc neieredzēja bērnus ar kapuci. Riko apmēram mēnesi ir gājis suņu skolā, tur parādīja, pamācīja, kas sunim jāprot, un tālāk dresējām paši. Ja saimnieks atnesīs ēdamo, būs viss kārtībā, taču, ja svešinieks, suns ēdienam nepieskarsies. Saimnieka klātbūtnē ciemiņš var iziet no mājas, taču, ja saimnieka līdzās nebūs, suns svešinieku no mājas laukā nelaidīs. Neticami, ka suns ir tik liels sargs!”
Marsijai ir pusotrs gads. Kad viņa ienāca ģimenē, Riko svešinieci uzņēma ļoti labi — atvēlēja pat savu ēdienu. Tagad abi ēd un dzer no vienas bļodas un viens bez otra nevar iztikt, vecākais suns sargā jaunāko un daudz ko abi dara kopā. Piemēram, abiem patīk skatīties televīziju — dzīvnieku raidījumus un filmas, kopā ar saimnieku suņi brauc laivā pa Daugavu, peldas. Nesen kopā ar saimniekiem abi bija purvā lācenēs un mellenēs, kas viņiem ļoti garšo.
Marsija suņu skolā nav gājusi, tomēr labas manieres ir iemācījusies, piemēram, ja saimnieki saka “Nedrīkst!”, tad arī nedrīkst. Dresūrai izmantoti dažādi suņu gardumi.

“Abi suņi mums ir ļoti mīļi, paklausīgi, un viņi daudz mīļuma dod arī mums,” saka Alberts Prodnieks. “Parasti dzīvnieki atzīst vienu saimnieku, bet Riko un Marsijai esam vajadzīgi mēs abi.”
Slimības gadījumā suņi jūt, ka saimniekiem ir slikti, viņi pienāk, pieglaužas, it kā gribēdami palīdzēt. “ Ja manis nav mājās, Riko skumst, negrib tik labi ēst. Riko jūt, kad iešu uz darbu, kad uz veikalu un kad dosimies pastaigā. Ja dodos remontēt mašīnu, suns neliekas ne zinis, bet, kad gatavojamies pastaigai, sarosās, lai gan neko nesaku. Viņam ļoti patīk, ja pakasa aiz auss, samīļo.”
“Rūpēties par dzīvniekiem ir ļoti atbildīgs un grūts darbs, tas ir tāpat kā rūpēties par bērniem. Suņi katru dienu jāved pastaigā, sieva ar viņiem ļoti ilgi staigā gan no rīta, gan vakarā, un abi ir fiziski spēcīgi. Jāpotē, jāved pie ārsta. Piemēram, Riko, skraidot pa Daugavmalu, sadūra kāju uz pudeļu stikliem, veterinārārstam nācās šūt brūces,” stāsta saimnieks. “Tiem, kuri nevar uzņemties rūpes, nevajag ņemt dzīvniekus!”

Riko, kucēns būdams, mājās nekad neko nav sagrauzis, tomēr mazā Marsija gan uz to bijusi čakla — viņa reiz sagrauza interneta kabeli. Tā atjaunošana būtu bijusi dārga, izdevīgāk bija nomainīt operatoru. “Pateicoties Marsijai, tikām pie labāka interneta,” teic saimnieks.

Staburags.lv ARHĪVS

“Riko un Marsija — mūsu mīluļi”

Kategorijas