Būvatļauju pagaidām neizsniedz

2017. gada 8. augusts 00:01

497

Aizkraukles iedzīvotāji nobažījušies par kaltes celtniecību blakus katlumājai

Aizkraukles novada domē un pašvaldības būvvaldē saņemti divi iesniegumi, kurus parakstījuši vairāk nekā 120 pilsētas iedzīvotāju, kuri iebilst pret kokmateriālu kaltes būvniecību Mednieku ielā 1. Līdz tuvākajai dzīvojamajai mājai no plānotā objekta ir tikai daži desmiti metru, un, ņemot vērā negatīvo pieredzi ar turpat esošo šķeldas katlumāju, iedzīvotāji baidās, ka kaltes darbība viņu dzīvi pasliktinās vēl vairāk.

“Sakarā ar plānoto kaltes būvniecību Mednieku ielā 1, lūdzu, ņemt vērā iedzīvotāju domas un nepieļaut šo būvi, kas atrodas ļoti tuvu dzīvojamajām mājām: Mednieku ielai 3, Gaismas ielai 2, 4, 6, 8 un Skolas ielai 2. Mums ir pamatoti iebildumi pret šo būvi, jo uzskatām, ka kalte radīs smaku, troksni un būtiski ietekmēs tuvumā dzīvojošo cilvēku veselību, labklājību un komfortu. Jau pašreizējā šķeldas katlumāja rada kvēpus un nosēdumus — mainoties vēja virzienam, ir netīras māju sienas, logi, lodžijas un, ja ir atvērti logi, arī aizkari un iekšējās palodzes. Nosēdumi redzami uz automašīnām, ziemas periodā arī sniegā. Minētajos dzīvojamajos namos dzīvo daudz mazgadīgu bērnu, kuru veselība varētu būt apdraudēta, realizējot kaltes būvniecību. Tiek apdraudēta arī citu mazo aizkraukliešu veselība, kuri apmeklē Aizkraukles novada vidusskolu Rūp-
niecības ielā. Realizējot kaltes būvniecību, netiek atrisināts transporta satiksmes jautājums — kravas autotransports iebrauks pilsētas centrā pa ceļu, kur bērni dodas uz skolu. Ir ļoti daudz neskaidrību — kā kravu piegādes laikā tiks nodrošināts, ka nebūs bloķēta iela un iebrauktuve Mednieku ielas 3 pagalmā, kā arī nodrošināta piekļuve speciālajam transportam?
Mēs, Aizkraukles pilsētas iedzīvotāji, lūdzam nepieļaut šo kaltes būvi vai, pamatojoties uz Būvvaldes likuma 14. panta 5. daļu, veikt sabiedrisko apspriešanu,” rakstīts iesniegumā.

Ēkas vienā pagalmā
Jāpaskaidro, ka Mednieku iela 1 un Mednieku iela 3, ēkas, kas vēsturiski piederēja uzņēmumam “Latvenergo”, ir vienā pagalmā. Mednieku ielā 1 agrāk bija dzīvokļi un abonentu daļa, taču pirms diviem gadiem zeme ar ēku no kopējā zemesgabala tika atdalīta un “Latvenergo” to pārdeva izsolē. To iegādājās uzņēmums SIA “DJF”, vēlāk to pārdodot uzņēmumam “Sindas kaltes”. Savukārt trīsstāvu ēkas Mednieku ielā 3 pirmajā stāvā kādreiz bija “Latvenergo” darbinieku biroja telpas, otrajā un trešajā stāvā — astoņi dzīvokļi. Pirms trijiem gadiem šai mājai piešķirts dzīvojamās mājas statuss, šobrīd “Latvenergo” visas telpas pirmajā stāvā ir atbrīvojis un pārdevis izsolē kā dzīvojamās telpas. Līdz ar to tagad šajā mājā ir 12 dzīvokļi, un to par savu dzīvesvietu izvēlējušās vairākas jaunas ģimenes ar bērniem. Ēka un zeme Mednieku ielā 1 ir rūpnieciskās apbūves zonā, Mednieku iela 3 — publiskās apbūves zonā dažu desmitu metru attālumā, bet robeža starp šīm zonām ved pa iebraucamo ceļu pagalmā. Ceļš palicis “Latvenergo” īpašumā. Turpat līdzās Mednieku ielai 1 jau vairākus gadus darbojas šķeldas katlumāja. Ņemot vērā cilvēku negatīvo pieredzi ar šo objektu, iedzīvotāji bažījas, kā viņu veselību, vidi un dzīves kvalitāti ietekmēs plānotais objekts.

Jautā par troksni un smaku
Uzzinājuši par kaltes būvniecības ieceri, tuvējo māju iedzīvotāji pie Mednieku ielas 1 rīkoja sanāksmi, kurā ar aizkraukliešiem tikās Aigars Kalniņš no SIA “RRKP būve”. Viņš apliecināja, ka pārstāv kaltes būves pasūtītājus un ir potenciālais objekta būvnieks. Taču neko daudz par plānoto kalti pastāstīt nevarēja. Galvenais, ko viņš centās iedzīvotājiem pateikt, bija tas, ka plānotā kalte varētu atrisināt problēmu ar šķeldas katlumājas izmešiem. “Pašreizējo baraku Mednieku ielā 1 plānots nojaukt un kalti paredzēts būvēt paralēli katlumājai, nevis tā, kā šobrīd stāv baraka. Šobrīd katlumājā jaudas maiņas brīžos tiek slēgti ventilatori, lai dzesētu sistēmu, un gaisā izpūš siltumu. Ja būtu kalte, mēs siltumu varētu izpūst nevis gaisā, bet izmantot tur. Tas nodrošinās vienmērīgu katlumājas darbību, nebūs jaudas svārstību,” skaidro A. Kalniņš. Taču sanākušie iedzīvotāji bažījās, kāds būs smaku un trokšņu līmenis, jo arī kaltē noteikti darbosies ventilatori. Jau šobrīd, stāvot Mednieku ielas 1 un 3 pagalmā, dzirdama nepārtraukta katlumājas ventilatoru rūkoņa. A. Kalniņš apgalvo, ka tie noteikti nebūs tik skaļi un kaltes darbības jauda nebūs tik liela, lai būtiski ietekmētu cilvēku dzīvi.
Aizkraukles novada pašvaldības būvvaldes vadītāja vietnieks arhitekts Juris Letinskis skaidro, ka zeme, kur plānots būvēt kalti, ir rūpnieciskās apbūves zonā un te šāda objekta būvniecība būtu pieļaujama. Taču galvenā problēma ir tā, ka zeme robežojas ar publiskās apbūves zonu un viena māja ir tik tuvu. Viņš gan pieļauj, ka starp dzīvojamo māju Mednieku ielā 3 un plānoto kalti esošā zaļā zona ar kokiem varētu slāpēt smakas, putekļus un trokšņus, ja tādi būs. Iedzīvotāji apgalvo, ka līdz šim tas viņus nav pasargājis ne no trokšņa, ne putekļiem.
Atklāts jautājums paliek arī par piebraucamo ceļu, kas palicis “Latvenergo” īpašumā, un, ja kalti te atļaus būvēt, būs jāvienojas par to, kā kaltei tiks pievesti un aizvesti materiāli. Mednieku ielas 3. mājas iedzīvotāji noraizējušies, ka kravas mašīnas var bloķēt vienīgo piebraucamo ceļu mājai.
Iedzīvotāji arī jautā — teritorijas plānojumā zonai, kurā plānots būvēt kalti, ir kods R1, un tas nosaka, ka šajā vietā nedrīkst būvēt pirmapstrādes ražošanas uzņēmumus. Vai kalte ir pirmapstrādes uzņēmums? J. Letinskis atbild, ka uz kokmateriālu kalti šo statusu attiecināt nevar.

Konstatē nepilnības
Pagājušajā nedēļā būvvaldē notika sēde, kurā tika skatīts jautājums par kaltes būvniecību, un J. Letinskis informē, ka nolemts būvatļauju šim objektam neizsniegt. Iemesls gan nav iedzīvotāju sūdzības, bet nepilnības iesniegtajos dokumentos.
“Saskaņā ar likumdošanu sākumā būvvaldē jāiesniedz divu veidu dokumenti — iesniegums un būvprojekts minimālā sastāvā, kas veido tā saucamo būvniecības ieceri. Būvvalde to izskata un pieņem lēmumu — izsniegt būvatļauju vai nē. Šobrīd būvvaldē ir iesniegts nevis būvprojekts minimālā sastāvā, bet jau praktiski gatavs projekts. Tas nav vajadzīgs, jo nav zināms, būvvalde to akceptēs vai nē. Likums gan to neaizliedz, taču šajā gadījumā tas ir pasūtītāja risks — ja būvatļauju neizsniegs, pasūtītājs var zaudēt ieguldītos līdzekļus. Būvatļauju neizsniedzām, jo iesniegtie dokumenti neatbilda vispārīgo būvnoteikumu prasībām,” skaidro J. Letinskis. “Staburagam” zināms, ka iesniegtajos dokumentos bija pieļautas vairākas būtiskas kļūdas.
Protams, ieceres pieteicējam ir iespēja labotos dokumentus likumā noteiktā kārtībā atbilstoši prasībām Būvvaldē sniegt vēlreiz. Vai šajā gadījumā tomēr tiks izsludināta kaltes būvniecības sabiedriskā apspriešana?
Būvniecības likuma 14. panta 5. daļa, ko savā iesniegumā norāda arī iedzīvotāji, paredz — ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuram nav piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, būvvalde nodrošina būvniecības ieceres publisku apspriešanu un tikai pēc tam pieņem lēmumu par ierosinātā objekta būvniecības ieceri.

“Šobrīd mums nav datu, lai pieņemtu kādu lēmumu. Esam pasūtītājam pieprasījuši datus par iespējamajiem izmešiem, troksni, smaku. Visi šie faktori var ietekmēt apkārtējo vidi, un, ja būs paaugstināts kaut viens no šiem rādītājiem, apspriešana tiks ierosināta. Taču šie parametri ir grūti izmērāmi — vienam noteikta līmeņa troksnis vai smaka traucē, citam tā ir pieņemama. Iznākums šajā lietā nav zināms, jo pasūtītājs var apstrīdēt būvvaldes lēmumu tiesā. Taču mums jāņem vērā arī pilsētas iedzīvotāju intereses, negribam pasliktināt aizkraukliešu dzīves kvalitāti,” atbild arhitekts. Arī Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, kurš atklāj, ka tikai no iedzīvotāju iesnieguma uzzinājis par plānoto kaltes būvniecību, atzīst, ka, risinot šo jautājumu, jāizvēlas likumīgais ceļš, taču svarīgi ievērot iedzīvotāju intereses.

“Te ir šis vēsturiski pretrunīgais trūkums, jo savlaik Aizkraukle nemaz netika plānota kā pilsēta. Visa ražošanas bāze, kas bija veidota spēkstacijas vajadzībām, tika uzbūvēta tuvāk tai, un, augot pilsētai, tai nebija citur kur attīstīties kā dienvidaustrumu virzienā. Pretēji valdošajiem vējiem. Projektējot jaunu pilsētu, vajadzēja plānot otrādāk — visu ražošanas zonu tuvāk dzelzceļam, kas būtu izdevīgāk transportam, un tā būtu valdošo vēju virzienā. Šeit būtu gan vizuāli, gan ainaviski vislabākā dzīvojamā zona, taču tagad mums jārēķinās ar tādu situāciju, kāda vēsturiski izveidojusies,” iezīmē J. Letinskis.

Staburags.lv ARHĪVS

Būvatļauju pagaidām neizsniedz

Kategorijas