Jaunjelgavas novadā sākta cīņa ar latvāni

2017. gada 8. augusts 00:01

153

Jaunjelgavas novadā sākta cīņa ar latvāni

Pirms vairākiem gadiem Jaunjelgavas novadā uzsākta cīņa ar latvāņiem, un pagastu pārvalžu vadītāji spriež: rezultāti jau ir redzami. Arī šogad latvāņu audzes gan nopļauj, gan miglo ar speciāliem ķīmiskiem līdzekļiem.

“Iepriekš pašvaldībās vienīgā izmantotā metode, kā cīnīties ar latvāni, bija to appļaušana, bet pēc laika tas tāpat atauga. Savukārt jau pagājušajā vasarā izmantoja ķīmisku vielu — herbicīdu “Nuance” un “Logrāns” maisījumu. Atšķirībā no herbicīda “Raundapa”, kurš iznīcināja visu zaļo, šis maisījums iedarbojas selektīvi uz latvāni, stiebrzāles un vēl dažas paliek neskartas, un tās nomāc “cietušo “latvāni. Apstrādē ar ‘‘Raundapu’’ uz brīdi bija melna zeme, bet latvānis “atguvās” pirmais un auga ar dubultsparu, jo konkurējošie augi apkārt nebija,” stāsta Seces pagasta pārvaldes vadītājs Arnis Mencendorfs. Ar šo līdzekli augi jāmiglo trīs gadus pēc kārtas, un ķīmiskā apstrāde jāveic pavasarī, kad zied māllēpenes, citādi vēlamo efektu nevar panākt.

Arnis Mencendorfs stāsta, ka vietās, kur pagājušajā gadā izmantojis šo metodi, šovasar latvāņi izauguši vien apmēram pusmetru augsti, bez ziediem. Viņš stāsta, ka zemes platība “Boķos”, uz kuras bijusi lielākā latvāņu audze, iznomāta kādam vietējam zemniekam. Viņš tos nomiglojis ar speciālo līdzekli, zemi apstrādājis, un tagad te simtiem latvāņu vietā var ieraudzīt vien kādus septiņus astoņus. Tas gan tā ir tīrumā, taču grūtāk ar latvāni cīnīties mežmalās, meža audzēs. “Cīņu esam sākuši, bet tas ir ilgstošs darbs,” saka Arnis Mencendorfs.
Vēl šovasar Seces pagasta pārvaldei piederošajās teritorijās latvāni arī appļaus. Šim mērķim no Jaunjelgavas novada domes vides aizsardzības speciālā budžeta atvēlēti 300 eiro.

Daudzeses pagasta pārvaldes vadītāja Signe Gaigalniece stāsta, ka par latvāņu apstrādi ar ķīmiskiem līdzekļiem noslēgts līgums ar kādu firmu. Vietās, kur augi nomigloti, tie sāk dzeltēt, latvānim neveidojas ziedkopas, un līdz ar to tiek ierobežota to izplatība. Firmai, kura šo darbu veic, maksā 300 eiro par hektāra platības trīsreizēju miglošanu.

Jau pērn Daudzeses, Seces, Sērenes un Staburaga pagasta pārvaldes vadītāji informēja zemes privātīpašniekus vai tiesiskos valdītājus, uz kuru zemes aug latvānis, par viņu pienākumu ierobežot latvāņa izplatību.
Jaunjelgavas novada domes izpilddirektors Uldis Albiņš informē, ka šādus brīdinājumus privātās zemes īpašniekiem izsūtīs arī šogad. Ja viņi attiecīgi nerīkosies, ar latvāni cīnīsies pašvaldība, kurai ir visas tiesības tā rīkoties, turklāt piedzenot izdevumus no zemes īpašnieka. Šādu kārtību paredz Ministru kabineta noteikumi.

Fakts
◆ Jaunjelgavas novadā kopā latvānis aug apmēram 45 hektāros. Vislielākās platības, kurās aug Sosnovska latvānis, ir Secē — apmēram 27 hektāri. Lielas latvāņu platības ir arī Daudzesē, kur latvānis aug gan pašvaldības, gan privātās teritorijās. Staburagā latvānis aug 0,02 hektāros pašvaldībai piederošā zemē un divu privātīpašnieku zemē. Savukārt Sunākstē latvāņi ir tikai divās nelielās privātpersonām piederošās teritorijās.

◆ Jau pagājušajā gadā Jaunjelgavas novadā izstrādāja un apstiprināja latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu plānu, un tika precizētas pagastu pārvalžu iesniegtās zemes platības, kurās nepieciešams cīnīties ar latvāņu audzēm. Latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumi ir iekļauti Jaunjelgavas novada domes vides aizsardzības speciālā budžeta līdzekļu izlietojuma programmā 2017. — 2019. gadam.

Staburags.lv ARHĪVS

Jaunjelgavas novadā sākta cīņa ar latvāni

Kategorijas