Nosodīt un aizvērt uzņēmumu nav māksla

2017. gada 8. augusts 00:01

Vasara pārsvarā paiet bez atpūtas. Tagad pēc sasniegumiem Baltijas čempionātā Tallinā izcīnīju savu pir-
mo Baltijas čempiones titulu. Tagad jāgatavojas galvenajai cīņai Vācijā.

Pirmdiena bija brīvdiena. Pēc divām dienām Baltijas čempionātā Harku ezerā vajadzēja atelpu, un nedēļa īsti sākās no otrdienas. Šajā vietā — ezerā, trasē — biju pirmo reizi, viss jauns, arī ūdens blīvums, kas ietekmē ātrumu. Sacensības bija labi organizētas — vienkārši un pozitīvi. Netraucēja arī spēcīgais vējš.
Viss ritēja gludi, vien pēdējā laikā jutu, ka laivai startā vairs nav tāda uzrāviena, kā tas vēl bija nesen, piemēram, Aizkraukles posmā. Tētim Lotāram Milleram pirmajā braucienā iesildīšanās aplī bija problēma ar dzinēja vadības bloku. Otrajā braucienā viņš bija ātrāks par mani, bet otrās dienas braucienā, esot aiz tēta, pamanīju baltus dūmus no viņa laivas izpūtēja. Sapratu, ka nebūs labi. Rezultāts — dzinējā caurums, nākamajās sacensībās tas būs jāgādā jauns. Tik un tā Tallinas posma kopvērtējumā viņam trešā vieta.

Jāatzīst, ka, braucot kopā ar tēti, emocionāli ir grūtāk, nekā startējot vienai. Tajos brīžos, kad viņa laiva apstājusies, apstāties gribas arī man, pajautāt, vai viss kārtībā. Lai gan ir arī pozitīvais — trasē viens otram palīdzam, piesedzam, izspēlējam taktiskas spēles.
Nezinu, kāpēc, bet man šajā sezonā ir ļoti labi rezultāti atšķirībā no tēva, kuram ir daudz tehnisko kļūmju ar dzinēju. Esmu priecīga, ka varu ar savām uzvarām dot punktus komandai. Joprojām turpinās arī Latvijas čempionāts ātrumlaivām, un savā klasē kopvērtējumā arī tajā esmu augstākajā vietā. Vēl rezultāts var mainīties, jo pēdējā posma starti būs oktobrī. Pašlaik optimistiski skatos arī uz Eiropas čempionātu. Tuvākie starti — 26. — 27. augustā Vācijā. Ja tur, augšā, viss būs kārtībā, ir pamats cerībām par visaugstākajiem rezultātiem.

Patīkami, ka šajā sportā var būt kopā visa ģimene. Kāds palīdz tehniskajos jautājumos, citi ir klāt startā. Gadās, ka uz posmiem Vācijā pārsteigumu sagādā draugi, ierodoties un atbalstot. Lai gan pirms starta sarunas, atbildēšana uz jautājumiem man atņem enerģiju. Brauciena laikā līdzjutēju atbalstu neredzu, bet to paturu apziņā, ka viņi skatās, jūt līdzi.
Līdz ar uzvarām popularizējam arī Aizkraukles vārdu. Stāstām cilvēkiem par to, ka šeit notiek Eiropas čempionāta posms, ka Daugavā sacensības ūdensmotosportā notikušas arī senāk. Esam satikuši daudzus bijušos sportistus, kas atceras startus Aizkrauklē.

Otrdien bija noliktavas revidēšanas diena — pārbaudīju laivu līdz pēdējam sīkumam, vai visi dzelži ir vietā. Trešdiena un ceturtdiena parasti ir darbdiena — atbildes uz e-pasta vēstulēm un telefona zvaniem. Strādāju Rundāles pils restorānā par sabiedrisko attiecību speciālisti. Tas gan nenozīmē būt pilī, birojs ir Rīgā. Uz Aizkraukli dodos tikai pirms kādām sacensībām. Daugavā pretī Skrīveriem iemēģinām laivu, dzinēju, dzenskrūves. Tagad gan priekšā divas klusās nedēļas, kad darbi pārsvarā pie dzelžiem darbnīcā.

Paklausos, secinu un dzīvoju tālāk, tā varētu teikt par manu attieksmi pret notikumiem Latvijā. Pagājušajā nedēļā cilvēku prātus satrauca Vācijas lielveikalu ķēdes “Lidl” potenciālā ienākšana Latvijā. Domāju, katram pircējam apziņā jau ir nostiprinājies savs lielveikals, un satraukumam par jauna veikala ienākšanu nav pamata. Tas dzīvē neko būtiski nemainīs. Ļoti iespējams, “Lidl” iepirks svaigo pārtiku no vietējiem zemniekiem, procesi turpināsies, viens otram maizi neatņems, un būs te vieta arī esošajiem veikaliem. Es noteikti nebrauktu uz otru Rīgas galu tikai tāpēc, lai iepirktos “Lidl”, ja man pie mājas ir “RIMI”. Nav arī zināms, kādi šie veikali būs Latvijā, jo nevajag iedomāties, ka visās valstīs tie ir identiski.

Ne mazāk runu ap sludinājumu portālu ss.lv. Varu saprast abas puses — neapmierinātos klientus, kas vēl nesen sūdzējās par portāla vadības nepieņemamo attieksmi pret sludinā-
jumu iesniedzējiem, gan klientus, kuriem svarīgs ir tieši viņa sludinājums, lai cik mazs tas būtu. Bet, runājot par Valsts ieņēmumu dienesta rīcību šajā jautājumā, tas darbojas pēc principa “sodīt un iekasēt”, nevis “veicināt un attīstīt”. Nosodīt un aizvērt uzņēmumu nav māksla, bet strādāt cilvēcīgi un ar pareizo attieksmi vēl jāmācās.

“Oligarhu lieta” manā skatījumā ir absurda. Tagad, kad sacelta ažiotāža ap gandrīz desmit gadu vecām lietām, šķiet, ar to cenšas novērst uzmanību no kā cita — svarīgāka. Var brēkt, runāt par šīm sarunām, tajās dzirdēto, bet pierādījumu tām, ekspertīžu rezultātu joprojām nav. Nav pierādīts, ka runātāji bija tieši šie cilvēki.
Vajadzētu sākt no otra gala — ar neapgāžamiem pierādījumiem. Izmeklēšana gan bija, bet rezultāta nebija, nauda iztērēta. Jāseko līdzi tam, kas tagad notiek, nevis darbībām, kas jau notikušas un kuras nevar mainīt.

Brīvdienas pagāja “Kandavas kartodromā”, ko arī apsaimnieko ģimene. Kamēr silts laiks, apmeklētāju tajā netrūkst. Šad tad pie kartinga stūres piesēžos arī pati, bet negribas iedzīvoties traumās, tāpēc vairāk koncentrējos uz laivām.

Ieva Millere,
Aizkraukles komandas
“Motorsport77” dalībniece,
2017. gada Baltijas čempione ātrumlaivām
FR 1000 klasē

Staburags.lv ARHĪVS

Nosodīt un aizvērt uzņēmumu nav māksla

Kategorijas