Staburags.lv ARHĪVS

Nacionālā teātra pārstāvji Vallē saņem prēmijas

Imants Kaziļuns

2017. gada 8. augusts 00:01

457
Nacionālā teātra pārstāvji Vallē saņem prēmijas

Muzeja sētai ir savs “smeķis”

Valles pagasta muzejā “Zva­nītāju Bukās” 32. reizi notika novadnieka Latvijas Nacionālā teātra režisora un aktiera
Alfreda Amtmaņa-Briedīša
132. dzimšanas dienas atceres pasākums un viņa vārdā nosauktās prēmijas pasniegšana.

Svētki tradicionāli sākās ar dievkalpojumu nesen atjaunotajā Valles luterāņu baznīcā. Pēc dievkalpojuma “Zvanītāju Buku” dārzā pulcējās vallieši, viesi un Latvijas Nacionālā teātra mākslinieki. Šoreiz priekšnesumu sniedza Dita Lūriņa- Egliena, Ainārs Ančevskis un kvartets “Undertango”. Katru otro gadu šajā pasākumā piešķir Alfreda Amt­-
maņa-Briedīša prēmiju. Šogad to saņēma teātra zinātniece Rita Melnace un aktrise Dita Lūriņa-Egliena. Prēmiju Nacionālā teātra darbiniekiem par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu skatuves mākslā, par latviešu oriģināldramaturģijas iestudējumiem  piešķir kopš 1985. gada. Tā ir gan apliecinājums, gan naudas balva.
Lai izjūtas sakrīt ar vērtējumu
Pirms pasniegt prēmiju Ditai Lūriņai-Eglienai, Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis viņu nosauca par “neaizstājamu cilvēku”. Viņa spēj “ielēkt” pēc vajadzības jebkurā sieviešu lomā teātrī un, kā pati izteikusies, ir laimīga piederēt Naci­onālam teātrim.
Prēmijas laureāte Dita Lūriņa-Egliena, jautāta par to, kā saņemto prēmiju plāno tērēt, teic, ka padomā ir kādas teātra izrādes apmeklējums ārpus Latvijas. Atklājot jauno  2017./2018. gada teātra sezonu, viņa to sāk kā katru gadu ar cerībām par dziļu un pamatīgu darbu. Savukārt par šo prēmiju un aktiera darba novērtējumu sezonas beigās Dita Lūriņa-Egliena teic, ka vienmēr ir patīkami, ja padarīto novērtē, bet ne vienmēr iekšējās sajūtas sakrīt ar žūrijas domām. Dažkārt lomas, kas viegli nākušas, kritiķu vērtējumā ir īpaši vērtīgas. “Es varu baudīt to brīdi, kad manas izjūtas sakrīt ar vērtējumu.” Saistībā ar viesošanos Vallē aktrise teic, ka tā ir tradīciju kopšana. Nav vairs tie laiki, kad aktieri no Rīgas uz šejieni brauca autobusiem, bet teātrī aktieru vidū Valles vārdu piemin, par to runā.
Otrā īpašā reize
Teātra zinātniece Rita Melnace  ir teātrim atdevusi savu mūžu, tā par viņu, piesakot prēmijas saņemšanai, teica Ojārs Rubenis. Viņa devusi padomu daudziem režisoriem, aktieriem, bet līdz šim palikusi ēnā. Gan viņam, gan jebkuram teātra darbiniekam neskaidrību brīdī pirmais zvans kā zināšanām bagātai enciklopēdijai ir Ritai Melnacei.
Viņa, stāstot par sevi, teic, ka uz Valli augustā brauc kopš šīs tradīcijas pirmsākumiem, bet teātrī pavadīts jau pusgadsimts. Par darbu teātrī viņa pateicīga tieši Afredam Amtmanim-Briedītim. Savulaik arī palīdzēja sagatavot viņa 80. jubilejas svinības. Sanākušajiem Vallē viņa stāstīja par laiku, kad dzīvojusi Rīgā, netālu no režisora, un rītos satikās trolejbusa pieturā. Pareizāk sakot, izvairījās satikties. Iemesls tam — Rita Melnace negribēja nonākt situācijā, kad režisors viņai piedāvās savu vietu trolejbusā. Viņa zināja, ka tad apjuks, nezinās, ko darīt, tāpēc šādu brīdi pēc iespējas attālināja. Viņa arī atzīmēja, ka šis ir otrais gadījums visā prēmijas pasniegšanas laikā, kad to saņem ne aktieris un ne režisors. Pirmajā reizē to saņēma direktora vietnieks  Zig­frīds Kalniņš.
Veterānus nesagaidījām
Ojāram Rubenim “Staburags” jautāja, kādēļ Vallē nebija ieradušies ik gadu šeit sastopamie aktieri — Jānis Skanis, Uldis Dumpis, Baiba Indriksone, Ģirts Jakovļevs un citi? Teātra direktors  teic, ka tam ir divi iemesli — šī ir gandrīz vai pēdējā atvaļinājuma diena, jo jau 8. augustā sākas darbs pie jauniestudējuma, kurā aizņemti būs teju vai visi teātra aktieri. Otrs iemesls ir nākamajā dienā Valkas pilsētas kultūras namā pirmizrāde muzikālajai izrādei “Valka. Latvija. Brīvība.”, kurā piedalās arī Nacionālā teātra aktieri. Jautāts, vai nav pienācis laiks padomāt par nopietnas skatuves būvi Vallē, muzeja tuvumā, Ojārs Rubenis teic, ka “smeķis” ir tieši šāds formāts — bez oficiālas skatuves,  improvizēts pasākums nepiespiestā atmosfērā.

Viedokļi
— Cik jums ir nozīmīgs šis pasākums Vallē?
Irita Vimba,
Bārbeles tautas nama folkloras kopas “Tīrums” vadītāja
— Neformāla vide, vieta, kur dabā var sajust apkārtējo cilvēku spēku, klausīties gudras atziņas, redzēt māksliniekus, kas kādu daļu iedvesmas dod arī man. Tieši tas arī vajadzīgs ikdienas steigā — apstāties, kaut uz mirkli. Tas ir kā pieturas punkts — 5. augusts, datums, kad zinu, šeit šīs emocijas varēšu saņemt.