Staburags.lv ARHĪVS

Kamēr vēl tauriņi lido un galvas griežas

Kamēr vēl tauriņi lido un galvas griežas

Nezinu, kā jums, bet man ir ēdieni, kuriem īsto garšu var sajust tikai, tos baudot svaigā gaisā — tā vienkārši ar šķīvi vai blodiņu apsēžoties pagalma zālītē vai nojumē, lai zupas karstumu mazina vējš vai, vēl trakāk, pa reizei, kamēr neviens neredz, pašauju palāsēs. Zinu, zinu, ka teiksiet, ka tas ir īsts neprāts, bet man tā ir bērnības garša. Un, ņemot vērā, kādu ķīmiju tagad var nopirkt veikalos, tās pāris lietus lāses, kas pārskrējušas pāri lauku mājas jumtam, tāds nieks vien ir.
Tad nu šī zupa ir no tām — pagalmā baudāmajām. Vispirms ir jānoķer tas īsais laika sprīdis, kamēr vēl kāpostu baltenim ir kāzu jeb lidināšanās laiks, un vēl krietns brīdis jāgaida, līdz dārzā būs rudenīgi nobriedušas kāpostgalvas. Tad droši var sašķīt krietnu pušķi kāpostu lapu un vārīt gardi gardo zupu. To darīt gan neieteiktu tiem, kas ar kāpostu taureņa pēcnācējiem cīnās ar ķīmijas palīdzību un ir aprēķinājuši, ka līdz galviņu novākšanai inde, iespējams, pazudīs.
Vislabāk zupas pamata buljonam noderēs cālis, kuram ik pa laikam ir draudzīga akcijas cena. Tie, kuriem zupas negaršo, lepni bauda vistas filejas un atkaulotu šķiņķīšu gulašu karija mērcē, bet pārējie — to, kas tapis no pārpalikušā.
Cāļa skeletu sadala četrās daļās, liek katlā, pieber sāli, uzvāra, noputo, pievieno ķiploku, sīpolu, melno un smaržīgo piparu graudus, lauru lapu, diļļu kātus. Vāra, kamēr gaļa gatava. Nokāš buljonu. Lej atpakaļ katlā, pievieno ripiņās sagrieztus burkānus un sīki sagrieztas kāpostu lapas. Kamēr kāposti vārās, nomizo kartupeļus un atdala vistas gaļu no kauliem. Kad kāposti izvārījušies mīksti, pievieno kubiciņos sagrieztus kartupeļus un turpina vārīt, kamēr tie mīk­sti. Kad zupa gatava un nocelta no plīts, bagātīgi pievieno sagrieztus lociņus un dilles. Garšas un smaržas buķete — neaprakstāma!
Protams, ka zupai var pievienot arī krējumu vai vārīšanas sākumā putraimus, kā arī buljona pagatavošanai izmantot, piemēram, žāvētu gaļu. Bet tas būs jau pavisam cits virums ar citu garšu. ◆

Atrasts   internetā

Kāpostu lapas klepus ārstēšanai

Lai ārstētu klepu, var izmantot kāpostu lapas (vai masu). Var lietot gan bērni, gan pieaugušie. Lapas sagatavo sekojoši: nomazgā, uz pāris minūtēm ievieto verdošā ūdenī, iesmērē ar šķidru medu. Tad liek kompresi uz muguras un krūtīm (izvairīties no sirds apvidus!). Virsū uzsedz marli un siltu pledu, lai izsilda bronhus.
Var izveidot arī kāpostu masu — lapas samaļ gaļas maļamajā mašīnā, pievieno medu. Ja kompresi gatavo pieaugušajam, var pievienot arī nedaudz degvīna.
Svarīgi! Pirms lietojiet šādu kompresi, pārliecinieties, vai kāposta kombinācija ar medu neizraisa alerģisku reakciju. Lai to izdarītu, sildošā komprese uz brīdi jāpieliek pie rokas. ◆


Kāpostu lapas pret tūsku

Lai noņemtu pietūkumu, lapu iemērc verdošā ūdenī uz divām minūtēm. Pēc tam izgludina ar gludekli vai tura olīveļļā vienu stundu. Tad nedaudz sagraiza to pusi, kas piekļausies pietūkušajai vietai. Uz lapas var izspiest nedaudz citrona sulas (vai uzziest sodas un medus putriņu).
Kompresi labāk uzlikt vakarā un atstāt līdz rītam. Lai nenoslīdētu, izmanto marles pārsēju. ◆