Lai sevi nodrošinātu ar visu nepieciešamo, vajag vien 40 kvadrātmetru zemes
Kurmenē “Kurmenēs” vientuļnieka dzīvi izvēlējies Ronalds Sirotins. Viņš ir atradis veidu, kā efektīvi izmantot resursus, nestrādājot algotu darbu, dzīvot pilnvērtīgi. Cilvēki, kuriem viņš savu plānu izstāstījis, uz to raugās kritiski, tomēr, kad iecere būs realizēta, ar zināšanām, kā dzīvot pilnvērtīgi, dalīsies ar citiem.
— Ko tu dari Kurmenē?
— Pašpietiekami dzīvoju, palīdzu mammai saimniecībā. Esmu nonācis pie secinājuma, ka ir bezjēdzīgi pelnīt daudz naudas. Četras lietas Piemēram Bils Geitss (pasaulē bagātākais cilvēks, uzņēmējs), kuram ir daudz miljardu, daļu iegulda labdarībā. Tagad man svarīgākais ir pašizaugsme. Kas cilvēkam vajadzīgs? Pajumte, ēdiens, ūdens un internets, būsim reāli. Četras lietas. Cik barības vielu, ūdeni un teritorijas vajag, lai to visu nodrošinātu? Man, lai sevi nodrošinātu ar visu nepieciešamo no visas pasaules bagātībām vajag vien 40 kvadrātmetru zemes. Domāju, ka varu sevi optimizēt līdz 32 kvadrātmetriem. Tajā ietilpst viss, kas vajadzīgs, lai es iztiktu. Tāpēc man ir dārzs, kur es audzēju dārzeņus iztikai. Ja šādi dzīvotu vairāk cilvēku, varētu apvienoties, lai atvēlētu mazu daļu no teritorijas vistu audzēšanai, olas ir vienkāršākais veids kā tikt pie B12 grupas vitamīniem.
Atbilde nav naudā
— Kas bija tavs kritiskais punkts, kad izvēlējies mainīt dzīvi?
— Pēdējais gads Rīgas ostā. Tur biju nostrādājis četrus gadus un pāris mēnešu. Pirms tam vēl šur tur strādāju algotu darbu, kopā astoņus gadus. Bija sajūta, ka vajag kaut ko mainīt, bet ko mainīt, ko es gribu? Ir apburtais loks, strādājot garas stundas, pēc darba nav spēka izglītoties, ieklausīties sevī, lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem. Bet, ja nedari dzīvē to, ko gribētu darīt, tas ietekmē attiecības ar cilvēkiem. Pirms veidoju ģimeni, gribēju saprast, ko gribu. Devos prom no ostas. Aizbraucu uz Angliju ar mērķi nopelnīt naudu, lai gadu varu dzīvot nestrādājot, padomāt, ko darīt tālāk.
Anglijā dažu dienu laikā atradu darbu pīļu fabrikā. Briesmīga vieta. Tajā bija viss, pret ko esmu — dzīvnieku nogalināšana tuvplānā. Neciešami! Drīz vien aizgāju uz citu vietu — higiēnas nodaļu, vēroju vai cilvēki pareizi mazgā rokas un ievēro citas higiēnas prasības. Svešumā mēnesī saņēmu četras reizes vairāk nekā Latvijā, varēju iekrāt, gadu pēc tam nestrādāt. Negāju ne uz vienu tusiņu, no rīta līdz vakaram sēdēju istabā un lasīju internetā visu to, ko gribēju. Mācījos saprast visu lietu kopumu, meklēju dzīves jēgu. Lasīju citu pieredzes, dzīvesstāstus. Tā bija mana izaugsme, kas lika aizdomāties par dzīves jēgu. Esmu sapratis, ka atbildes par dzīves jēgu nav naudā. Tāpēc algotu darbu vairs nestrādāšu, ja vien nevajadzēs gādāt par ģimeni, bet šobrīd esmu izvēlējies vientuļnieka dzīvi. Esmu ļoti tuvu tam, lai varētu arī citiem prezentēt to, ko daru. Vēl māja jāuzceļ, tad varēšu teikt, ka jebkurš, kuram nav lieku līdzekļu to var izdarīt.
Labāk, nekā domāju
— Šādi dzīvo jau divus gadus, esi pašpietiekams? Vai tomēr esi vīlies?
— Ir vēl labāk kā biju iedomājies. Biju gaidījis, ka izmaksas par zemes īri ir lielākas. Tās patiesībā ir mazas. Lai apsaimniekotu, piemēram, 40 kvadrātmetriem man nevajag daudz naudas. Summa ir smieklīga, ja gadā jāatrod ap 10 eiro zemes nodoklim. Tas nozīmē, ka dzīvot var lēti, ja pats izaudzē pārtiku. Un esmu labi paēdis. Sevi novēroju, pievēršu uzmanību simptomiem, ko ķermenis raida, piemēram, plaisā pirkstu gali vai lūpu kaktiņi, trūkst A vitamīna. Zinu kādas uzturvielas vajadzīgas, lai organisms funkcionētu labi. Pašsajūta man ir laba, nav noguruma, man nekā netrūkst. Esmu atradis pašu ideālāko režīmu, lai justos modrs visu dienu — jādodas gulēt deviņos vakarā un jāmostas četros no rīta. Tas ir perfektākais miega režīms, bet man ir netikums ilgi būt nomodā. To vajag izskaust.
— Kā nopelnīt tam pašam zemes nodoklim?
— Dažādi. Pērn pārdevu 60 litru kļavu sulas. Darbam ieguldīju sešas stundas, dodoties turp un atpakaļ uz pļavām. Protams, nekad nebiju neko tādu darījis, tāpēc vispirms uzzināju kā to izdarīt. Mammai nav iebildumu, ka es te dzīvoju, jo strādāju saimniecībā. Tas ir viens no darbiem, bet vēl neesmu atradis perfektu ienākumu avotu. Tomēr, ja runa ir par to, kā samaksāt zemes nodokli, jautājums ir pārāk viegls. Aizej kādam sagrāb lapas!
Jābūt draudzīgam
— Ir vēl citi izdevumi, interneta, telefona rēķins, apģērba iegāde.
— Drēbes esmu šuvis, bet tas nav nepieciešams, jo pasaulē ir apģērba pārprodukcija, nevar saražoto novalkāt. Tāpēc ir labdarības organizācijas, kas sagādā apģērbu. Bikses, kas man kājās, esmu dabūjis bez maksas. Veselība. Protams, bez operācijas, ja to vajag, nekļūsi vesels, dzerot tējas, bet zobus ārstēt, sadziedēt caurumu var mājās, ja ir zināšanas. Ēdu veselīgi, tāpēc neslimoju. Stresa, kas iespaido dzīves kvalitāti un veselību, man nav. Nesmēķēju, alkoholu nelietoju. Esmu priecīgs! Automašīnu man arī nevajag. Tā ir praktiska lieta, ja man tā būtu, pāris reizes kaut kur aizbrauktu, bet kādi resursi vajadzīgi, lai to uzbūvētu! Tas nav pareizi, ja auto kā mobilais telefons ir katram. Var taču aizbraukt ar kādu kopā, ja ir vajadzība. Tāpēc jābūt draudzīgam. Nevar dzīvot noslēgtībā, lai gan tas ir mazākais no ļaunumiem. Esmu novērojis, ka nespēja iejusties otra ādā noved pie lielākiem konfliktiem.
— Ko tu esi devis citiem?
— Pagaidām neko. Tas nav labi. Esmu iemācījies ne tik alkatīgi tiekties pēc naudas, iemācījies dzīvot pašpietiekamu dzīvi un par zināšanām kaifot. Labprāt ar tām dalīšos. Tomēr nevaru apgalvot, ka visiem jādzīvo tā, kā es. Katram savs dzīves modelis jāatrod. Iespējams, kādam vajag arī auto vai mazliet vairāk zemes. Nedomāju, ka mana izvēle ir labāka par citām, bet, iespējams, kādu iedrošināšu dzīvot citādāk. Vēlos būt paraugs citiem, ka var dzīvot netērējot daudz resursu, ja sevi apgādā — pārtiku izaudzē pats. Cilvēkam jāsāk mazāk laika veltīt algotam darbam, vairāk jāizglītojas. Ja pietrūkst laika atpūtai, ģimenei, izaugsmei, jāmaina prioritātes. Iepriecina, ka tas pamazām notiek, daudzi sāk aizdomāties par mazāku resursu tērēšanu. Piemēram, Amerikā, kur valda liels iepirkšanās kults, ir ļoti aktīva kustība — mazāk ir vairāk. Jo mazāk nopērc, jo vairāk laika pirkumu izbaudīt.
Slinkums nav
pataloģija
— Cilvēks pēc dabas ir vājš, slinks. Kā tu cīnies ar vājībām?
— Es biju ļoti slinks. Kad biju mazs, mamma prasīja, lai dārzā strādāju, tas man nepatika. Tomēr slinkums nav pataloģija. Sliņķis, iespējams, nav atradis savu lietu, ko darīt. Katru cilvēku var izmantot vislabākajā veidā.
Depresija man bija, kad astoņus gadus strādāju algotā darbā. Iespējams, vēl lielāks depresijas laiks bija skolā, kad biju spiests kaut ko darīt, bet nesapratu — kāpēc? Tas ilgi manī gruzdēja… Tiklīdz ir skaidrība kāpēc? — viss kļūst mērķtiecīgs, izdarāms. Depresija bija arī tad, kad lietoju alkoholu. Agrāk kopā ar draugiem gājām uz klubiņiem, dzērām, tusējām. Strādāju, pelnīju naudu, satikāmies ar draugiem, iztusējam, bet nu un? Visu dzīvi šādi? Rīti jau nebija labi, nebija lielu notikumi, bija tusiņš, kurā visi piedzeras. Tagad mana tusēšana ir citādāka — satiekos ar draugiem uzcepam šašliku, parunājam, paspēlējam galda spēles. ◆
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra