Sēnīti labāk uzticēt speciālistam

2017. gada 1. augusts 00:01

Pēdu vai nagu sēnīte ir infekcijas slimības, kas pašas no sevis nepāries, uzsver pēdu aprūpes speciālisti jeb podologi, kā arī citi medicīnas speciālisti.

Nepatīkama kaite, no kuras grūti tikt vaļā, zina teikt ne viens vien šo slimību piedzīvojušais. Ilgstoša niezēšana, kas kļūst par sūrstēšanu, un sāpīga pēdu āda var liecināt par sēnītes klātbūtni, taču ne vienmēr. Atsevišķos gadījumos tas var liecināt par kādu alerģisku reakciju, tādēļ svarīgi jau pie pirmajām pazīmēm doties pie dermatologa vai podologa.
Vēršas plašumā
“Ir divu veidu sēnītes, kas saistītas ar kājām — pēdu ādas sēnīte un nagu sēnīte. Izsaucējs saslimšanai ir viens un tas pats,” norāda podoloģe Mārīte Saulīte. Pēdu sēnīti jeb mikozi izraisa patogēnā sēne, kas bojā ādas raga kārtu un var izraisīt iekaisumu ādas dziļākajos slāņos, bet nagu sēnīti var izraisīt vēl citi blakusfaktori — naga traumas, ilgstoši valkāti slēgti apavi.
Ja nav ar sēnīti slima pēdu āda, tad arī nagiem sēnīte būs retāka parādība. Ja sēnīte ir tikai nagos, tad tai par pamatu sēnītes izraisītās slimības anamnēzē ir kāda nagu trauma, kur iekļuvušas sēnītes baktērijas — norāda mediķi. Sēnītes sākuma stadijas pazīmes ir pēdu ādas nieze, plaisas un ādas lobīšanās starp pirkstiem, visbiežāk starp piekto kāju pirkstu un uz tiem. Smagākos gadījumos sēnīte ir biezpienveida aplikuma izskatā ar skābenu smaku. Blakus plaisām var veidoties sīki, sārti pūslīši, pildīti ar dzidru, duļķainu vai strutainu šķidrumu, kuru veidotā raga kārta šķidruma uzsūkšanās gadījumā nolobās. Sēnīti neārstējot, cieš arī papēži, iekaist pēdu sānu malas.
Savukārt, ja sēnīte skārusi nagu, tas ir kļuvis biezāks, ieguvis dzeltenīgu nokrāsu, nav spožs, slimības skartajās vietās nepieguļ pirkstam. Nagu bojāšanās notiek no to brīvās malas un stūrīšiem. Vēlākajās stadijās, neārstējot sēnītes sākotnējo stadiju, nags kļūst tumšāk dzeltens, pat kļūst zaļgans, sāk šķelties un drupt.
Nepārspīlēt ar higiēnu
Saskarties ar sēnītes sporām cilvēks var, ne tikai valkājot svešus apavus un zeķes. Bieži kurpes līdzi komplektā ar sēnīti iegādājas lietoto apģērbu veikalos. Tāpat ar sēnīti var sastapties atklātās ūdenstilpēs, publiskās atpūtas vietās, kur jāstaigā plikām pēdām, kā, piemēram, publiskajā baseinā, pirtīs. Sēnīšu izraisošajiem mikroorganismiem patīk siltas un mitras vietas. Nav izslēgta iespējamība, ka ar sēnīti cilvēks inficējies skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas vietās, piemēram, veicot pedikīru, masāžu, jo nav ievēroti higiēnas noteikumi. Sēnīte ādā var iekļūt arī caur brūcēm, kā arī ilgstošā kontaktā ar sēnītes nēsātāju.
“Pēdu āda ir stipra aizsargbarjera, ja vien, protams, cilvēkam nav vēl kādas citas saslimšanas, kas var ietekmēt pēdu, pirkstu, nagu veselības stāvokli, piemēram, cukura diabēts,” skaidro speciāliste.
Kāju sēnīti, īpaši vasarā, var iegūt arī tad, ja pārmērīgi tiek ievērota higiēna, kāju pēdas bieži mazgājot ar dezinficējošām ziepēm, antiseptiskiem līdzekļiem, domājot, ka tas palīdzēs izvairīties no inficēšanās. Tādā veidā tiek nomazgāts ādas aizsargslānis, kas pasargā no infekciju izraisītājiem — uzsver M. Saulīte, vienlaikus bilstot, ka kāju higiēna ir svarīgs priekšnosacījums, lai neiedzīvotos sēnīšu slimībās. “Taču tai jābūt saprātīgai,” iesaka podoloģe. Svarīgākais ir ievērot, lai kājās ilgstoši nebūtu mitri apavi, lai būtu sausas pirkstu starpas — tas ir, neradīt patīkamu vidi un dzīves apstākļus mikroorganismiem. “Sporta kedas un dārza apavi krokši kā ikdienas apavi noteikti nebūs piemērotas kurpes vasaras laikam,” bilst M. Saulīte. Aptaujātie ģimenes ārsti arī piebilst, ka sēnīte var radīt sāpes pirkstos un dedzināšanu pēdās, piemēram, valkājot apavus ar slēgtu purngalu.
Uzmanīgi ar līdzekļiem!
“Aptiekās plašā klāstā ir nopērkami bezrecepšu antimikotiskie līdzekļi, kas paredzēti sēnītes ārstēšanai, taču ar tiem jābūt uzmanīgiem,” brīdina podoloģe. Pašrocīgi nosakot sev diagnozi, ka, iespējams, kājām un nagiem ir sēnīte, lietojot sēnītei paredzētos medikamentus, var nošaut greizi. Jāņem vērā, ka pretsēnīšu preparāti, ziedes ir stipri medikamenti. “Pirmkārt, niezēšana var būt rādītājs, ka cilvēkam ir alerģija pret apavu vai zeķu materiāliem, diegiem, kādu tajos iestrādātu krāsvielu. Otrkārt, ja cilvēkam sēnīte nav iepriekš bijusi, bet pēc kāda laika tomēr nākas ar šo kaiti inficēties, ja būs lietoti kādi pretsēnīšu medikamenti nevietā, slimība grūti pakļausies ārstēšanai. Tādos gadījumos analīzēs sēnīte var pat neuzrādīties,” saka mediķe.
Vēršoties pie speciālista, kurš pateiks, vai tā ir sēnīte vai ne, izrakstīs lietojamos medikamentus, pēdu ādas sēnīti var izārstēt vidēji trīs nedēļu laikā. Nagu sēnītei gan esot nepieciešama cita veida ārstēšana. “Tur nepieciešama kombinēta terapija, konsultējoties ar speciālistu. Tā var ieilgt pat gadu,” papildina M. Saulīte. Svarīgi ir pie pirmajiem simptomiem meklēt medicīnas speciālistu palīdzību, lai pēc iespējas ātrāk novērtētu un novērstu sēnīti jau sākotnējās stadijās. Sēnītes klātesamību var noteikt, veicot analīzes — uzsējumus. ◆

Uzziņa

◆ Kāju nagu un pēdu sēnīšu slimība sastopama aptuveni 2—10 procentiem cilvēku, turklāt lielāks saslimšanas gadījumu skaits ir vērojams tieši gados vecākiem cilvēkiem virs 60 gadiem.

◆ Visizplatītākās situācijas, kas labvēlīgas sēnītes uzbrukumam, ir saistītas ar organisma vispārējo veselības stāvokli — pastiprināta svīšana, vielmaiņas traucējumi, cukura diabēts, liekais svars, paaugstināts holesterīna līmenis, kāju pietūkums, ko izraisa dažādas vēnu problēmas, kā arī novājināta imūnsistēma un dažādi iekaisuma procesi organismā.

◆ Nav ieteicams pavadīt visu dienu vienos apavos, tādēļ ielai jāizvēlas vienus, bet darbā jānomaina pret citiem apaviem. Apmeklējot sabiedriskās pirtis un baseinus, jāņem līdzi savas
sčības.

◆ Silts ūdens sēnītei ir patīkamāks. Protams, var kājas nomazgāt ar siltu ūdeni, bet mazgāšanās noteikti jāpabeidz ar vēso ūdeni. Ja ir vēlēšanās kājas vannot, var darīt to sāļā ūdenī — tikai izteikti sāļš ūdens kā jūrā vai okeānā traucē sēnītēm vairoties. Pret sēnīti palīdzēs arī skābpiena produkti, tējas koka eļļa, citrusaugļi.

No www.espati.lv

Pieredze

Sēnīti dabū kopīgajā dušā
Vladislavs,
pensionārs, strādājis tūrisma—transporta jomā
Darbavietā, kurā strādāju vairāk nekā desmit gadu, personālam bija sava duša. Amata specifika — visu dienu jābūt solīdā apģērbā, slēgtos apavos. Iepriekš vienmēr atmetu ar roku un uzskatīju par muļķībām, ka, ejot ūdeņainā vietā, kājās būtu jāvelk čības. Nekad to nedarīju, jo man likās — ja arī iepriekšējais, kurš mazgājās, atstājis aiz sevis kaut ko sliktu, ūdens jau to aizskalos projām. Kad devos pensijā, sāku just darba sekas. Sāku manīt — kreisā pēda dedzina. Niezēja tā, ka varēju izplēst gabalus. Ilgi cietos, līdz sapratu, ka nevaru vairs pildīt savus darba pienākumus. Ģimenes ārsts nosūtīja pie dermatologa, kas ap-
stiprināja, ka laika gaitā esmu ieguvis sēnīti. Ārstējos pāris mēnešus —
bija jādzer gan zāles iekšķīgi, gan pēdas jāsmērē ar ziedi.

Neievēro pēdu higiēnu
Tamāra, 80 gadus veca vīrieša meita
Mans tēvs, kurš dzīvo laukos, ikdienā cauru gadu, staigā gumijas apavos, velk arī zeķes. Kā no rīta uzvelk, tā vakarā tikai noauj. Bieži vakaros ir noguris, kājas ātri noskalo, nevis nomazgā, un iet gulēt. No rīta mostas, apauj kājas. Līdz vienu brīdi viņš teica, ka sāp pirksti, niez pēdu āda. Apskatos un ieraugu — pēdas apsārtušas, vietām — it kā būtu nolobījušās tulznas. Ģimenes daktere konstatēja, ka tēvs iedzīvojies sēnītē — kājas nav kārtīgi nomazgātas, īpaši pirkstu starpas. Turklāt, noskalojot pēdas, tās nav kārtīgi noslaucītas. Ko vēl vairāk vajag sēnītei — ir siltums, mitrums, sviedri, gumijotajos slēgtajos apavos pēdas neventilējas. Tagad sava vecā tēva kāju higiēnu uzmanu pati, lai tas neatkārtotos. Vispār to iesaku jebkuram no bērniem, jo bieži novēroju, ka tieši vecāka gadagājuma cilvēkiem ir nevērība pret sevi, uzskatot, ka neviens no nemazgāšanās jau nav nomiris.

Staburags.lv ARHĪVS

Sēnīti labāk uzticēt speciālistam

Kategorijas