Mākslinieki glezno Pļaviņas

2017. gada 28. jūlijs 00:01

293

Šī nedēļa Pļaviņās un to apkārtnē paiet ar eļļas krāsu smaržu un sastopamiem gleznotājiem. Te līdz rītdienai turpinās Sēlijas glezniecības plenērs. To rīko biedrība “Sēlijas palete” sadarbībā ar Pļaviņu novada domi.

Ir nedēļas vidus, diena jau otrā pusē un Liepkalnos koka ēnā molbertu ar skatu uz Daugavu un netālu esošo saliņu nolikusi plenēra rīkotāja Ligita Caune. Uz audekla klājas otras triepieni — ūdens, mākoņu kontūras. Vēja pūsma brīžiem strauji maina virzienu un no netālu esošās kafejnīcas atpūstā ķiploku grauzdiņu smarža sajaucas ar eļļas krāsu un terpentīna aromātu.
Aicinājums izkopt ainavu
Ligita stāsta, ka plenērus rīko kopš 1999. gada un šis attiecīgi ir 18. pēc kārtas. Agrākie lielākoties bijuši privāta inciatīva un arī par personīgiem līdzekļiem organizēti. Pēdējos gados savu atbalstu pasākuma norisē sniedz pašvaldības, tajā skaitā Viesītes, Jēkabpils, Aizkraukles un šogad — Pļaviņu novada dome. Ligita Caune teic, ka Pļaviņu domes uzaicinājums rīkot plenēru tieši šeit, saņemts jau pagājušajā rudenī. Domes pārstāvji plenēra atklāšanas pasākumā māksliniekiem dāvināja otu, audeklu, tūbiņas ar balto krāsu un terpentīnu krāsu šķaidīšanai un otu mazgāšanai. Savu dāvanu mākslinieki atstās arī vietai, kurā darbi tapuši. Katrs plenēra dalībnieks Pļaviņu novada pašvaldībai dāvinās vienu gleznu, kas būs sākums gleznu kolekcijai ar Pļaviņu skatiem. Tā ir gan emocionāli patīkama dāvana, gan savā ziņā arī materiāls ieguvums, jo pārrēķinot naudas izteiksmē, kopējā summa pērkot šādus darbus būtu aptuveni seši tūkstoši eiro.
Jautāta par plenēra pirmajām dienām, Ligita Caune stāsta, ka mākslinieki meklējuši skaistākos rakursus un, sadalījušies grupās vai individuāli, molbertus novietojuši gan Liepkalnos, gan Pļaviņu centrā, Zviedru skanstī un Gostiņos. Par dalību plenērā viņa teic — to gan vajag, gan nevajag. Brīžiem šķiet, ka šāda kopā sanākšana ir lieka, jo tāpat pārsvarā katrs glezno atsevišķi, toties ir patīkami apskatīt kolēģu darbus, kā arī svarīga ir savstarpējā komunikācija, pat, ja tā ir tikai dienas sākumā un noslēgumā. Tas ļauj labāk saprast, kas šobrīd notiek mākslas pasaulē, kur šajā pasaulē esi pats, kādi ir tavi darbi. Neiztiekot arī bez veselīga humora un kritikas, piemēram, izmantojot apzīmējumu “Pīgozņa mākonīši” vai saskatot “nepilnības” gleznā, iesaka tajā ieskicēt “savu laiviņu”.
Ieklausoties māksliniecē secinu — nākotnē vairāk jāpiestrādā arī pie ainavu izkopšanas, jo arī tagad, meklējot labākos rakursus, bieži tos aizklāj nevietā augošs koks vai tā zemākie zari.
Acis stipri jāpiemiedz
Pļaviņu centrā, pretī kultūras namam, sastopu Andreju Ģērmani. Viņš tikko pabeidzis, kā pats saka, skicīti un ar vieglu triepienu tās labajā stūrī ievelk — AĢ. “Gleznotāji tā dara — piemiedz acis un tad, ko redz, to glezno,” jokojot mani māca mākslinieks. Viens pilsētas skats pusotras stundas laikā esot tapis jau dienas pirmajā pusē. Šī viņam nav pirmā reize Pļaviņās. Pirms gadiem būts plenērā Klintainē un Daugavas pretējā krastā Līkumos, un tad arī šis tas tapis Pļaviņās. Par dalību plenērā viņš saka — nedēļu mājas pienākumi nemaisa, varu aiziet no tiem. Atklāj arī, ka noskatījis vienu no plenēra dāmām, un šonedēļ, iespējams, taps viņas portrets.
Glezno kāzu dienas vietu
Zviedru skanstī sastopu mākslinieku grupu, bet no viņiem tikai viens, Juris Ģērmanis cītīgi klāj krāsu uz audekla un garā sarunā neielaižas. Savu ainavu mašīnas bagāžniekā jau ielicis kāds cits plenēra dalībnieks — Jēkabpils mākslas skolas direktors Ziedonis Bārbals. Viņš stāsta, ka Pļaviņu puse saistās ar bērnības atmiņām. Te viņa tēvs uzcēlis vismaz piecas mājas un mazais Ziedonis vasaras dzīvojis Sturtos pie vecāsmammas, un vēl līdz 1975. gadam bieži devies uz veikalu Pļaviņās “pēc provianta — cukura un maizes”. Atceras viņš arī vēl neuzpludināto Daugavu pirms Pļaviņu HES iedarbināšanas. Līdz šim nebija izdevies gleznot bērnības vietas, tāpēc šī ir reize, par kuru teikt — sapņoju to darīt. Pļaviņas saistās arī ar kāzām, jo tieši Zviedru skants bijusi tā liktenīgā vieta, kur 1983. gadā viņa sieva savu vainadziņu meta Daugavas ūdeņos.
Par plenēru Ziedonis Bārbals vispirms saka — Daugava ir iedvesmojoša un Latvijas daba ir pārsteidzoši interesanta, bet līdz šim pārāk maz apzināta, to vairāk vajag atainot gleznās. Par gleznošanu brīvā dabā viņš teic, tam ir gan praktiskā puse — palīdz nepazaudēt gleznošanas prasmes, kā arī šādi var komunicēt ar kolēģiem, tajā skaitā mācīties no viņiem. Dažādu savdabīgu raksturu, tehniku sajaukums ir apsveicams un ieguvums. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Mākslinieki glezno Pļaviņas

Kategorijas