Komentārs

www.staburags.lv

2017. gada 28. jūlijs 00:01

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) aicina vietnē “nerakstitie.lv” balsot par svarīgāko nerakstīto ceļu satiksmes likumu. Ar desmit vizualizācijām un nerakstīto likumu skaidrojumiem CSDD pagājušajā nedēļā atklāja ceļu satiksmes kultūras kampaņu “Par labām attiecībām”, kas rosina ikvienu satiksmes dalībnieku paškritiski izvērtēt savus braukšanas ieradumus un ievērot cieņas pilnu savstarpējo attiecību ievērošanu uz ceļa.
— Vai, jūsuprāt, arī nerakstītie likumi uz ceļa jāievēro?

Gundars Linmeijers, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas jaunākais inspektors

— Man grūti atbildēt, jo esmu abās pusēs — no vienas esmu autovadītājs, no otras — tas, kurš raugās, lai noteikumus nepārkāpj. Tādā mazā pilsētā kā Aizkraukle satiksme nav tik intensīva, taču Rīgā bez šo nerakstīto likumu, piemēram, tā sauktā “rāvējslēdzēja principa”, ievērošanas pārvietoties ir sarežģīti. Tāpat pieklājība, pamājot ar roku, ja tevi palaiž, it kā ir pati par sevi saprotama lieta. Esam bijuši Anglijā, tur autovadītāji nemitīgi izmanto šādus žestus, saka paldies, ir laipni. Latvijā tā nav. Lai mainītos braukšanas kultūra, jānomainās veselai paaudzei, domāšanai un katra braucēja kultūrai. To ietekmē audzināšana un daudzi citi faktori.
Diemžēl šajā straujajā dzīves ritējumā, kad ātri jānokļūst no punkta A līdz punktam B, reizēm arī rakstītos noteikumus neievērojam. Tagad gan sodi par to ir diezgan bargi, un mūsu mašīnas ir tā aprīkotas, arī netrafarētās, ka cilvēkam jābrauc prātīgi kaut vai baiļu no soda, ja ne godaprāta dēļ. Policija gan nav domāta, lai kādam iedzītu bailes, bet uzraudzītu, lai cilvēki ievēro kārtības normas.
Jāatzīst, ka mūsu pusē aizvien ir pagasti, kuros kā tradīcija daudziem ir braukt bez tiesībām, transportlīdzekļa tehniskās apskates, dzērumā, un mums pārmet: “Ko traucējat dzīvot? Mums viss ir kārtībā, neviens nav nosities vai nobraukts!”. Un ir arī tā — cilvēki sapērk dārgas mašīnas, maksā lielus kredītus, paši knapi izdzīvo, bet uz ceļa uzvesties nemāk. Esmu jautājis: kam tev tā mašīna, ja pats pat savākties nevari? Pateikt nevar. ◆

Gunārs Ločmelis, autovadītājs ar 30 gadu stāžu, stūrē Staburaga pagasta pārvaldes autobusu
— Pirms vairākiem gadiem, kad uz ceļiem un Rīgā bija daudz fotoradaru, visi ļoti ievēroja gan rakstītos, gan nerakstītos ceļu satiksmes noteikumus. Tiklīdz tos noņēma, visi atkal brauca vienkārši šausmīgi, neievērojot nekādas pieklājības normas. Nelaida uz ceļa, signalizēja, un šķita, ka visiem kaut kur nepārtraukti jāsteidzas. Tagad laiki mainījušies, autobraucēji kļuvuši diezgan pieklājīgi viens pret otru, līdz ar to diezgan patīkami braukt.
Domāju, ka savstarpēja cieņa uz ceļa būtu jāievēro, arī pašam steigas situācijās gadās to aizmirst. Taču vienmēr, stūrējot autobusu, cenšos parādīt, ka ceļš ir brīvs, un vieglais auto aiz manis drīkst apdzīt. Tā lielākoties dara arī kravas mašīnu vadītāji, un tas uz Latvijas ceļiem labi darbojas. Viens no nerakstītajiem likumiem, kuru daudzi ievēro — pamirkšķināt pretim braucējam, ja uz ceļa patrulē policija. Tagad gan policijai ir daudz netrafarēto mašīnu, un šī tradīcija draud izgāzties.
Daudz esmu braucis arī ārvalstīs, un jāatzīst, ka situācija ir diezgan līdzīga, jo visur gadās dažādas situācijas. Man ļoti nepatīk braukt pa Vāciju, jo vācieši ir ļoti punktuāli arī uz ceļa. Tur nekādas “vaļības” noteikumu ziņā nenotiek — tikko kaut ko izdari nepareizi, citi uzreiz signalizē, un esi spiests braukt pedantiski. Tāda braukšana man nepatīk. ◆

Kaspars Porietis, braukšanas instruktors autoskolā “Kadri”
— Uzskatu, ka nerakstītie noteikumi uz ceļa obligāti jāievēro, jo tad braukšana ir daudz patīkamāka. Esmu dzirdējis par šo Ceļu satiksmes drošības direkcijas kampaņu, un to atbalstu arī ikdienā, stūrējot auto.
Latvijā braukšanas kultūra ir uzlabojusies, autovadītāji kļuvuši daudz solīdāki nekā pirms gadiem diviem trijiem. Arī pacietīgāki pret tiem, kuri vada mācību mašīnu. Tas gan ir kā kurā pilsētā, bet Aizkrauklē vadītāji patiešām ir ļoti pieklājīgi un pacietīgi. Pilsēta maza, mācību mašīnu nav daudz, un neviens nesteidz uzreiz signalizēt, ja kursants izdara kaut ko nepareizi vai kavējas. Jēkabpilī situācija ir nervozāka, jo te eksāmenu kārto gan Jēkabpils, gan Madonas, Aizkraukles un Preiļu topošie autovadītāji. Daudz mācību mašīnu, līdz ar to arī cilvēkus vairāk nokaitina.
Pats allaž uz ceļa ievēroju tā saukto rāvējslēdzēja principu, apļveida krustojumos dodu iespēju iebraukt citam, sastrēguma stundās dodu iespēju izbraukt no pagalmiem, piedāvāju šķērsot ceļu gājējiem vietās, kur tas būtu vēlams. Daudzus šos noteikumus, kaut arī rakstītos, paši gājēji nemaz nezina. Katrā ziņā cenšos izrādīt empātiju pret citiem, jo spēju iejusties viņu vietā. Pieklājība ir laba lieta, un jo īpaši tā vajadzīga uz ceļa. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Komentārs

Kategorijas