Staburags.lv ARHĪVS

Jūlijs — rožu mēnesis

Guna Skaistkalne

2017. gada 25. jūlijs 00:01

260
Jūlijs — rožu mēnesis

Stādaudzētavā “Zaķi”, kuras lauki plešas netālu aiz Jaunjelgavas, šobrīd viskrāšņāk zied rozes. To burvīgais aromāts virmo gaisā, bet ziedu krāšņums un daudzveidība apbur. Lēnām pastaigājoties gar rūpīgi koptajām rožu dobēm, par kolekcijas veidošanu stāsta un rožu kopšanas noslēpumus atklāj audzētavas saimniece Linda Ratkeviča.

“Zaķu” kolekcijā ir vairāk nekā 200 šķirņu rozes un saimniece aicina — ikviens, kurš vēlas baudīt šo skaistumu, var doties uz audzētavu vienkārši tāpat — pastaigāties, apskatīties un izsmaržot. Tas ir bez maksas, bet, ja kāda roze īpaši iepatīkas un tajā brīdī nopērkama, var iegādāties arī stādus.

Augs jebkurā Latvijas malā
Rožu kolekcija sākta veidot pirms aptuveni 15 gadiem, kad “Zaķos” vēl bija tikai meža  stādaudzētava. “Mājas pagalms bija diezgan ēnains, rozes nebija kur stādīt, bet audzētavā jau kādas rožu dobes skaistumam bija izveidotas. Tā es sāku pamazām no dažādām vietām vest tās, kas man patīk. Pārsvarā tās ir šķirnes, kuras labi pārziemo Latvijā. Pirku rozes no kolekcionāriem, šo to atvedu no ārzemēm,” Linda atceras. Cilvēki, kas brauca uz “Zaķiem” pēc stādiem, vienmēr priecājās par krāšņajām rožu dobēm un prasīja, vai tās var nopirkt. “To piedāvāt nevarējām, jo krūmu taču ārā neraks! Tad mēs paši sākām audzēt mežeņus, uz kuriem var potēt  rozes. Sākām no paša pirmā cikla — vācām sēkliņas, likām stratificēt uz pusotru gadu, tad gadu audzējām, vēlāk potējām. Izmantojām tikai savas, tādas, kas labi pārziemo,” stāsta Linda. Viņa piebilst, ka “Zaķos” tām ir diezgan skarbi apstākļi, ziemā varētu būt lieks mitrums, visi vēji skrien pāri. Tās rozes un stādi, kas te izturējuši, labi augs jebkurā Latvijas malā, ja vien tām būs laba un pareiza kopšana. “Svarīgi arī tas, ka tām ir stipri un tepat audzēti me­žeņi,” piebilst saimniece.
Ir, ko izvēlēties

Rozes “Zaķos” nonāk dažādi. Kādu zariņu atved klienti, pati saimniece tās atved no citām stādaudzētavām vai iemaina pret kaut ko, pirms dažiem gadiem vairāki stādiņi sapakoti čemodānā atvesti no Anglijas. Ir gadījies kādu stādu nopirkt lielveikalā, stādi sūtīti internetā. Taču šajā gadījumā cilvēkam jāuzņemas zināms risks, jārēķinās, ka var nesaņemt cerēto. Reiz Linda pasūtījusi vienas šķirnes rožu stādus, taču ar vienu nosaukumu atsūtītas četras dažādas rozes. “Ja ir laba ziema, meženis ir pietiekamā dziļumā un sals tam nepieķer, tad viss ir labi, taču var arī nepārziemot,” brīdina Linda un piebilst, ka visas “Zaķos” audzētās rozes ir pārbaudītas. “No Anglijas atvestie divi stādi izrādījās skaisti un perspektīvi, trešo mēģinam ieaudzēt jau trešo gadu, taču tas katru ziemu nosalst.”
Linda stāsta, ka rozes dārzā mainās, jo daudzas, sevišķi augumā mazākās, nav ilgmūžīgas. Pieci, septiņi gadi un vajadzētu mainīt. “Izceļam ārā veco krūmu un tā vietā iestādam tādu pašu jaunu stādiņu. Šķirne saglabājas. Šī kolekcija mums arī nepieciešama, lai varētu paņemt potzarus rožu pavairošanai, jo katru reizi meklēt kaut kur citur, tas ir laikietilpīgi un nevajadzīgi. Ja jau mums ir tās 200 šķirnes, tad ir no kā izvēlēties gan pašiem, gan arī apmeklētāji noteikti atradīs kaut ko tieši sev,” saka Linda un piebilst, ka arī rožu pasaulē ir mode, kas regulāri mainās. Vienu laiku modē bijušas klājeniskās rozes. “Cilvēki gan domā, ka klājeniskās rozes ir tās, kas lien pa zemi. Bet tā nav. Tie var būt arī 60—80 centimetru augsti krūmi, taču tie noklāj visu vietu, kur aug, atšķirībā no krūmrozēm, kas stiepjas uz augšu. Klā­jeniskās rozes piemērotas apstādījumiem. Tās ir izturīgas, nav tik rūpīgi jāsedz. Man gan pašai ļoti patīk angļu rozes. Tās iepatikās, kad pie mums vēl nebija īpaši izplatītas. Pie mums vairāk audzēja siltumnīcas rozes — tējhibrīdu 'Super Star', 'Royal',  'Konrad Henkel', 'Athena', 'Flamingo'. Man patīk šīs apaļīgās anglietes. Es tās pa stādiņam, pa stādiņam šur tur salasīju arī savai kolekcijai, un tagad tās ir modē.”
Ejam no viena krūma pie otra un Linda ar aizrautību stāsta par izcilākajām, kas šajā dārzā ir. Aplūkojam spodri baltas, kas ir retums, jo parasti rozes ziedi ir dzeltenīgi vai rozīgi balti. Izcili skaistas ir bāli lillā, kas smaržo tieši tā kā aromātiskie spilventiņi daudzu skapjos. Roze, kas zied sinepju krāsas ziediem, cilvēkiem tieši krāsas dēļ ne īpaši patīkot, taču Linda tieši izceļ šī zieda skaistumu. Ir rozes ar viļņainām ziedlapām, ar divkrāsainiem ziediem. Klasiski sarkanās, dzeltenās un oranžās, un arī neparastākas krāsas ziediem. Katrai savs nosaukums, kas rakstīts uz plāksnītes, katrai savs skaistums un katrai savs stāsts. Šogad pirmo reizi uzziedējusi 'Kronenbourg' šķirnes roze un pārsteigusi saimnieci ar milzīgiem apakštasītes lieluma dzelteni sarkaniem ziediem.

Jāizturas kā pret karalieni
Šobrīd ziedu pilnbriedā ir augumā mazākās rozes. Nedaudz vēlāk, pēc nedēļas, sāks ziedēt tās, kas aug līdz pat 1,6 metriem. “Cilvēki atbrauc un saka, mēs gribam rozi, kas zied visu laiku. Tādas nav! Protams, ja ir tik daudz, cik mums, liekas, ka rozes zied nepārtraukti, bet tas ir māns, jo daļa krūmu zied agrāk, daļa — vēlāk, viena nozied, nākamajai ziedi tikai veras. Pie mums gandrīz visas rozes vasaras laikā izzied divas reizes, ir krūmi, kuri izzied pat trīs reizes. Tāpēc varbūt liekas, ka rozes ziedu visu laiku,” skaidro Linda. Krāšņa rožu dobe ir pie Jaunjelgavas novada domes un tās stādi arī nākuši no “Zaķiem”. Daži to zinot, saka, ka gribot tādu pašu dobi kā pie domes. Linda smejot un arī palielot pašvaldības dārznieci, atbild — stādus “Zaķos” noteikti varot sagādāt, bet, lai dabūtu tādu dobi, komplektā vajagot arī to kopēju.
Saku — rozes patīk visiem, taču ne katrā dārzā tās izdodas ieaudzēt, un jautāju, varbūt ir kāds noslēpums, lai rozes augtu un kuplotu. “Visam dzīvajam patīk, ka to čubina —  sunītim, kaķītim un arī puķei. Roze taču ir karaliene, tā ir prasīga, nevar iestādīt un aizmirst. Protams, ja tā iestādīta labā vietā, katru nedēļu skriet to apčubināt gluži nevajag. Ja tai ir sagatavota laba mājvieta — izrakta kārtīga bedre, sagatavota laba zeme, pietiekams mēslojums, tad varu teikt, ka trīs, četrus gadus tā ziedēs skaisti un krāšņi. Rozes pirms ziedēšanas noteikti jāpabaro, jo ziedi ir pasmagi un lai tādu raisītu, vajadzīgs spēks. Rozes bagātīgi jāmēslo, taču nedrīkst arī pārmēslot, jo tā var augu nodedzināt. Protams, svarīga ir rozes izcelsme. Tad, kad mēs atvedam jaunu šķirni, mēs to pārpotējam uz mūsu mežeņa, jo tie ir daudz izturīgāki. Ja tas ir potēts uz poļu mežeņa, kas visā visumā ir labs, salā tā tomēr var aiziet bojā,” skaidro skaisto rožu kopēja.