Valde ir, bet vai likumīga

2017. gada 25. jūlijs 00:01

751

“Gribu zināt, cik likumīga un lemttiesīga ir biedrības “Ziedi” valde Aizkraukles vasarnīcu teritorijā? Mēs nekā nezinām — kas tagad ir biedrības valdē, vai notiek kādas valdes sēdes, biedru kopsapulces, kā biedrība darbojas. Nav nekādas informācijas,” stāsta kāda vasarnīcas īpašniece, kura vēlējās palikt anonīma. Viņa teic, ka vismaz divi biedrības valdes locekļi jau pirms trijiem gadiem uzrakstīja iesniegumu par atteikšanos no valdes locekļa amata, taču viņu vārdi joprojām esot atrodami oficiālajos valsts reģistros. Kas biedrībā pieņem lēmumus un vai tie, kas to dara, ir lemttiesīgi?

Lai izprastu un mēģinātu izskaidrot situāciju, “Staburags” pētīja gan oficiālajos reģistros atrodamos datus, gan satikās ar biedrības “Ziedi” valdes priekšsēdētāju Tatjanu Cvetkovu. Jāsaka, ka neskaidrību patiešām ir daudz, jo izrādās, ka joprojām formāli pastāv divas biedrības un vairākus gadus nav sakārtota to dokumentācija.

Nav jābūt biedrības biedriem
Tatjana Cvetkova skaidro, ka sākumā bijusi kooperatīvā sabiedrība “Lielziedi”, kas dibināta 1997. gadā un kuras biedri bija vasarnīcu īpašnieki. Ja gribēja izmantot elektroenerģiju, citādi nevarēja, jo kooperatīvajai sabiedrībai bija noslēgts līgums ar uzņēmumu “Latvenergo” un biedrība bija kā starpnieks elektroenerģijas piegādē un arī norēķinu veikšanā. Kad vasarnīcu rajonā tika izbūvēta jauna elektrolīnija, katrs vasarnīcas īpašnieks “pa tiešo” kļuva par “Latvenergo” klientu un kooperatīvās sabiedrības darbībai zuda jēga, tā izjuka. “Ja esi biedrības biedrs, jāmaksā biedra nauda, ko neviens vairs negribēja darīt. Daudzi sabiedrībai par elektrību nesamaksāja, bija elektrības zādzību gadījumi, zudumi, iekrājās liels parāds, līdz ar to sabiedrību nevarēja likvidēt, lai gan tā patiešām reāli vairs nedarbojās. Sabiedrība nodrošināja arī ūdeni dārzu laistīšanai un to vajadzēja turpināt,” saka T. Cvetkova. Pēc viņas vārdiem tāpēc 2011. gadā tika izveidota biedrība “Ziedi”, kura turpināja piegādāt ūdeni.
Likums par biedrībām un nodibinājumiem nosaka, ka biedrību var izveidot pat tikai divi cilvēki un tā drīkst nodarboties ar komercdarbību, tikai nevar gūt peļņu. T. Cvetkova skaidro, ka pašreizējā biedrības “Ziedi” darbība ir pilnīgi likumīga — visiem vasarnīcu īpašniekiem vairs nav obligāti jābūt tās biedriem, tāpēc, iespējams, daudzi arī nezina, kā tā darbojas, kad notiek valdes sēdes un biedru kopsapulces. Biedrības galvenais darbības veids ir dārza laistāmā ūdens piegāde, ūdensvada apsaimniekošana un remonts. “Dārzu laistāmo ūdeni nodrošinam, ne mirkli neesam pārtraukuši to darīt. Un tas ir pats svarīgākais. Arī maksa par ūdeni vairākus gadus nav mainījusies, taču nauda vajadzīga sūkņu stacijas uzturēšanai, maksai par elektrību, kas palielinājusies, remontiem, sistēmas uzturēšanai. Pēdējā laikā pati un arī metinātājs, kurš nepieciešamības gadījumā veic remontdarbus, strādā kā brīvprātīgais, nesaņemot par to atalgojumu, ja biedrībai nebija pietiekami naudas, esmu ieguldījusi arī personīgos līdzekļus, bet vēl jāklausās pārmetumi,” saka T. Cvetkova.

Sajukums ar valdēm
Saskaņā ar reģistra datiem abām biedrībām valdē darbojās vieni un tie paši cilvēki — Voldemārs Ciematnieks, Gatis Romanovs, Valdimirs Sivakovs un Tatjana Cvetkova. “Lielziedu” valdē minēts arī Romāns Auzers-Auzerējs. T. Cvetkova atzīst, ka šie cilvēki patiešām pirms trijiem gadiem uzrakstījuši iesniegumu par atteikšanos no valdes locekļa amata. To apliecina arī pats Romanovs un Ciematnieks. Pirms diviem gadiem biedrībā “Ziedi” pat ievēlēta jauna valde. T. Cvetkova nosauc arī viņu vārdus — Inguna Skuja, Dzintra Doreiko — Šinkeviča un Zane Vincēviča — Gaile, priekšsēdētājas pienākumus uzticot turpināt Cvetkovai. Taču rodas jautājums — ja jaunā valde darbojas jau divus gadus, kāpēc oficiālajos reģistros joprojām minēti iepriekšējo valdes locekļu vārdi un šī gada martā biedrības “Ziedi” gada pārskats par 2016. gadu Uzņēmumu reģistrā iesniegts ar šo cilvēku vārdiem? Gada pārskatā minēts, ka pagājušajā gadā notikušas astoņas valdes sēdes, kurās risināti svarīgi jautājumi: par ūdensvada remontu un maiņu, par kļaiņojošo suņu ķeršanu sadarbībā ar Aizkraukles novada pašvaldību, tāpat par ielu remontdarbiem, sniega tīrīšanu ziemā, vasarnīcu īpašnieku līgumu slēgšanu par atkritumu izvešanu un citi. Interesanti, kurš tad piedalījās šajā sēdēs — tie, kas minēti reģistrā vai tie, kurus nosauc T. Cvetkova?

Izmaiņas jāreģistrē divu nedēļu laikā Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas juriskonsulte Elīna Laganovska “Staburagam” skaidro: “Biedrības valde tiek ievēlēta un atcelta ar biedrības biedru sapulces lēmumu. Likums nesaista biedrības amatpersonas statusa iegūšanu ar ieraksta izdarīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā. Biedrības amatpersona savu statusu iegūst ievēlēšanas brīdī, un ieraksts reģistrā tikai dara zināmu šo faktu trešajām personām.”

E. Laganovska piebilst — ja jaunā valde ievēlēta atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai, tad apstāklim, ka minētās ziņas vēl nav reģistrā, ir otršķirīga nozīme. Taču Reģistrs vērš uzmanību, ka ziņas par biedrības valdi ir biedrību un nodibinājumu reģistrā ierakstāmā ziņa, līdz ar to biedrībai ir pienākums iesniegt pieteikumu Reģistrā 14 dienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas.
Viens no Reģistra darbības mērķiem ir nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ziņu publisku ticamību. Publiska ticamība ir piešķirama aktuālajai reģistrā ierakstītajai informācijai par biedrības esošajām amatpersonām. Izskatāmajā gadījumā ne biedrības valde, ne amatu atstājušie valdes locekļi nav iesnieguši Reģistrā pieteikumu par izmaiņām biedrības valdes sastāvā, tādējādi minētās izmaiņas nav reģistrētas. Līdz ar to arī informācija, kuru Reģistrs nodod, piemēram, firmas.lv, “Lursoft”, “CREFO Rating” vai Kredītinformācijas birojam, satur ziņas par iepriekš reģistrēto valdi. Tas nozīmē, ka ikvienai labticīgai trešajai personai ir tiesības paļauties uz šo ierakstu publisko ticamību, neskatoties uz informāciju, ka biedrība, iespējams, ir lēmusi par jaunas valdes iecelšanu.

Labticīgās trešās personas, kuras nezina par notikušo valdes pārvēlēšanu, var paļauties uz reģistra ierakstiem. Valdes, kura nav reģistrēta biedrību un nodibinājumu reģistrā, lēmumi ir saistoši pašas biedrības biedriem, bet ne trešajām personām, kas pērk no biedrības pakalpojumus.

Sola visu sakārtot
Jautāta, kāpēc divus gadus nav sakārtota dokumentācija ar jaunās valdes reģistrāciju, tās priekšsēdētāja savu vainu atzīst, aizbildinoties ar aizņemtību un nezināšanu. Tatjana Cvetkova piebilst, ka šobrīd sagatavoti visi nepieciešamie dokumenti un piesaistīts jurists, kas palīdzēs visas lietas sakārtot. Tiek kārtoti dokumenti arī kooperatīvās sabiedrības “Lielziedi” likvidēšanai, jo parādu beidzot izdevies nomaksāt. Lai tam iegūtu līdzekļus, pārdota vecā kantora ēka. “Saņēmām pārmetumus, ka ēka ir tukša un pamazām iet bojā, ka tur varētu ierīkot veikalu, jo vasarnīcu tuvumā nav nevienas tirdzniecības vietas. Cilvēki bija gājuši pat pie Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja sūdzēties. Mēs aptaujājām vasarnīcu īpašniekus, lai uzzinātu, ko viņi par to domā. Rezultātā tika pieņemts lēmums ēku pārdot un šopavasar tas arī izdarīts,” skaidro biedrības vadītāja.

Staburags.lv ARHĪVS

Valde ir, bet vai likumīga

Kategorijas