Tomātam jābūt lielam un gardam
Tomātu laiks ir pašā pilnbriedā, un tā vien gribas sajust mutē to saldeni skābo garšu. Klintainiešu Nadeždas un Pētera Lapšu piemājas saimniecībā divās siltumnīcās augļus briedina vairāku šķirņu tomāti. Tos, kuri izturēs lielākās piekrišanas pārbaudi, audzēs arī nākamgad.
— Savulaik tā bija mūsu “maize”. Audzējām stādus, tomātus un citus dārzeņus tirgum. Tagad tas ir tikai vaļasprieks, no kura nekādi nevaru tikt vaļā. Katru gadu pavasarī viss sākas no jauna. Vai man vajag tik daudz tomātu? Nevajag! Tomēr atbrauc bērni, radiņi, paziņas, un tomātu pietiek visiem. Mazbērni tos ēd kā kartupeļus, pat salātos nav jāgriež. Prieks, ka garšo. Turklāt ir jākustas, jo bez darba cilvēks nevar, lai arī bērni katru gadu pukojas, ka savā vecumā uzņemamies tik daudz darba, — smaidot saka Nadeždas kundze.
Arī izskatam ir nozīme
Šobrīd siltumnīcās aug ap desmit šķirņu tomāti, kuru stādus pavasarī izaudzē pati. Viņa regulāri pēta sēklu piedāvājumu dažādos katalogos, žurnālos un veikalā, cītīgi iepazīst šķirņu aprakstus, lai izvēlētos piemērotāko. Katra raža daļēji ir jauns eksperiments — kā augs, ražos un garšos. Nadeždas kundzes dārzā, protams, ir arī pārbaudītas vērtības, tomēr der kaut ko pamainīt, jo piedāvājums ir tik plašs — lieli, mazi, sārti, koši sarkani, dzelteni un pat melni. No visa allaž gribas pa mazumiņam.
Ne visam, kas rakstīts uz sēklu paciņām, gan var ticēt, lai arī daudz kas atkarīgs no laika apstākļiem un citiem faktoriem. Dažām tomātu šķirnēm viņa sēklas iegūst pati, bet hibrīdiem tas nav iespējams.
Klintainiete tomēr priekšroku dod lielaugļu tomātiem. Siltumnīcā var redzēt, kā gatavojas dažs liels sārtvaidzis. Jau pēc skata var pateikt, ka vismaz kilograma svarā dažs tomāts būs gan. Šogad audzēti arī tomāti, kuru sēklas viņai paziņa atveda no Ukrainas. Augļi tiem ir lieli, dūmakaini sarkani un līdzīgi sirds formai. Pēc garšas maigi un sulīgi. Nadeždas kundze tos nodēvējusi par “ukraiņu sirdīm”. Tomēr viņas iecienītākā ir ‘Aveņu’ šķirne. Ir šķirnes, kuras viņa vairs neaudzē, jo augļi ne īsti garšo un nav arī izskatīgi.
Viss sākas agri
Sēja šajās mājās sākas agri. No februārī sētajiem tomātiem pirmos var ēst jau ap Jāņiem. Nadeždas kundze teic, ka, tikko pavasarī atkūst zeme, siltumnīcā sēj redīsus un salātus. Tā ka svaigi pašu audzēti dārzeņi viņiem azaidā ir jau maijā. Viņa ar smaidu piebilst, ka tad gan ir viņas kārta pukoties, jo bērni pēc tā visa neatbrauc.
— Nav man īsti piemērotas vietas stādu audzēšanai, jo istabā ir maz gaismas. Šogad kastītes novietoju verandā, kur gaišāks, mājinieki atkal neapmierināti, ka viss aizņemts. Stādu pietika gan pašiem, gan kaimiņiem, — saka Nadeždas kundze.
Viņa piebilst, ka dārzkopību nekad nav mācījusies. Viss apgūts pašmācībā — lasot dažādus žurnālus un pārbaudot visu praksē. Tomēr, zinot viņas aizraušanos, cilvēki nereti jautā padomu, kāpēc viens vai otrs augs negrib augt vai pirms laika nokalst. Nadeždas kundze tad smejot teic, ka viņa jau nu neesot agronome! Tomēr gadu gaitā uzkrātā pieredze palīdz rast atbildi dažādās situācijās.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra