Ganības pludo, govis ļimst

2010. gada 5. augusts 13:51

1918

Jau vairākus gadus Pilskalnes pusē 20 hektāru zemes apsaimnieko Daina Žuka, kura par zemnieci kļuva pēc tam, kad zaudēja darbu. Saimniecībā tur gan govis, gan cūkas un vistas.

Putnus audzēt izdevīgi
Dainas Žukas saimniecībā ir trīspadsmit govju un jaunlopi, cūkas, vistas, kādreiz bijusi arī sivēnmāte un sivēni.
Žukas kundze dzīvo Pilskalnē, bet ganības ir piecus kilometrus no pagasta centra. “Jāceļas jau pirms sešiem rītā. Vispirms darbs pie govīm, bet kafija — pēc tam,” saka Daina Žuka.
Šogad saimniece sākusi audzēt arī broilerus. “Uzskatu, ka tas ir ļoti izdevīgi. Pēc diviem trim mēnešiem putni jau ir kaujami. Lai gan ēd daudz, tomēr viņus audzēt ir pat izdevīgāk nekā cūkas. Vistas gaļa arī ir veselīgāka nekā cūkgaļa, turklāt ne visiem garšo speķis, bet vistas gaļu ēd visi. Un nav jābūt nekādam izcilam putnkopim, lai viņus turētu,” saka Daina Žuka. “Šogad gan putnus ietekmē lielais karstums, lielu daļu dienas viņi vienkārši sēž zem krūma un nekustas.” Lai putni ātrāk pieņemtos svarā, viņi jāpiebaro ar speciālo barību, jo tajā ir vitamīni, bet labprāt knābā arī vārītus kartupeļus un citus dārzeņus. “Tagad ir kabači, gurķi, visu savāram un barojam gandrīz tāpat kā cūkas,” saka saimniece.
Cāļus Žukas kundze nopirkusi Lietuvā, kur viņi maksā 65 santīmus, bet cena Latvijā ir vismaz 90 santīmu.
Daudz kas izmēģināts
Žukas kundzei saimniecībā bijuši arī truši, tītari, zosis. “Trušu bija pat vairāki simti, bet pirms dažiem gadiem viņi saslima, pirmajā gadā izdevās glābt, bet nākamajā gadā tomēr nācās visus likvidēt.”
Govis un cūkas saimniecībā gan bijušas vienmēr. “Sākumā turējām govi un cūkas tikai savām vajadzībām, saimniecība bija neliela. Pēc tam zaudēju darbu, sākām paplašināties. Tagad pārdodam gan pienu, gan gaļu, arī kartupeļus. Darba ir daudz, tomēr, ja grib, laukos var dzīvot, protams, ir jāstrādā.”
Pa saviem līdzekļiem, neņemot kredītus, nopirkta arī tehnika. “Tagad mums ir traktors un cita tehnika. Ja pareizi saimnieko, naudu var iekrāt un kredīti nav vajadzīgi,” atzīst Daina Žuka.
Ragainēm dod korvalolu
Šīs vasaras lielais karstums ietekmē ne tikai broilerus, bet arī liellopus. “Šogad jau divas reizes govs no karstuma saļimusi. Govs nesen bija atnesusies, un sākās karstais laiks. Lopiem ir grūti,” saka saimniece. “Šādās situācijās lopiņam dodu to pašu korvalolu, ko lieto cilvēki. Arī cāļiem, ja redzu, ka ir caureja, dodu oglīti, savukārt cūkām labi palīdz “Smecta” pulveris, ko mēs parasti dodam bērniem.”
Karstumā govīm pastiprināti dod dzert. “Katru rītu vedam svaigu vēsu ūdeni, nezinu, vai tas ir pareizi, bet, kad ir īpaši karsts, mēģinām viņas arī aplaistīt, domāju, tas palīdz.”
Karsts un slapjš
Kaut arī vasara ir ļoti karsta, Pilskalnes pusē pļavas un lauki ir applūduši. “Sen tāds slapjums nav pieredzēts. Mums ir hektāru liels kartupeļu lauks, un liela daļa vagu joprojām ir ūdenī. Kartupeļi zemē jau sāk bojāties. Tuvākajā laikā jāsāk rakt,” stāsta Daina Žuka. “Arī ganības ir applūdušas, ne visur var tikt klāt, īpaši zemās vietās, pat pavasaros tādas ūdens lāmas nav bijušas.”
Eiropa mūs izlutina
Daina Žuka nedomā iet uz pagasta sociālo dienestu un lūgt palīdzību. “Esmu pārliecināta — ja cilvēkam ir galva, rokas un kājas, tad laukos izdzīvot nav problēmu. Protams, ir izņēmumi, kuriem jāsaņem sociālā palīdzība, bet, ja vesels un spēka pilns cilvēks iet lūgt pārtikas pakas, man tas nav saprotams,” saka pilskalniete. “Tik, cik vajadzīgs ģimenes paēdināšanai, var izaudzēt. Cilvēki kļuvuši slinki. Uzskata, ka vienkāršāk ir saņemt pabalstu vai iesaistīties “simtlatniekos”, nevis pašam kopt savu saimniecību. Eiropa mūs ir izlaidusi, ja tā turpinās, drīz daļa sabiedrības vairs vispār nemācēs strādāt.

Staburags.lv ARHĪVS

Ganības pludo, govis ļimst

Kategorijas