Ilze Daukšte: “Enerģētiķiem IR jābūt enerģiskiem!”

2017. gada 18. jūlijs 00:01

267

Ilze Daukšte: “Enerģētiķiem IR jābūt enerģiskiem!”

Jautājumi par studiju izvēli jauniešus nodarbina jau no pamatskolas, bet īpaši aktuāli tas kļūst vasarā pēc 12. klases izlaiduma. Klausīt sirdij, prātam, skolotājai vai vecākiem? Izvēlēties vieglāko ceļu vai iet pret straumi? Kura profesija nodrošinās labklājību un pašrealizāciju? Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) maģistrante, Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) dispečerdienesta operatore Ilze Daukšte no Salaspils zina atbildi — ja izvēlies mācīties to, kas tevi tiešām saista, tad ar prieku celies pat četros rītā, lai mērotu 75 kilometrus līdz mīļajai darbavietai.

Taisnība tētim
— Kā nonāci līdz izvēlei studēt enerģētiku un elektrotehniku RTU?
— Pamatskolā biju pārliecināta, ka vēlos studēt medicīnu, tāpēc mana klases audzinātāja, kura darbojās arī kā skolēnu karjeras konsultante, ieteica “pievilkt” fizikas zināšanas, jo tās būs nepieciešamas medicīnas studijās. Tad nu es vidusskolā tā “pievilku” fiziku, ka fizika mani patiesi ievilka! Sākumā šķita, ka enerģētika — tas ir pārāk sarežģīti, bet jau 11. klases beigās sapratu, ka tas ir man, jo, piemēram, fizikas laboratorijas darbi mani tā aizrāva, ka klasesbiedri tika tikai pie rakstīšanas, jo visu darīju es. 12. klasē jau mērķtiecīgi gatavojos šīm studijām.Pēc skolotājas ieteikuma man gan bija arī plāns B — ekonomika vai grāmatvedība, taču uzreiz jutu, ka tas nav mans aicinājums.
— Kur palika domas par medicīnas studijām?
— Godīgi sakot, tas bija mans tētis, kurš mani no tām atrunāja, jo viņš juta, ka tas īsti nav mans lauciņš. Tagad saprotu, ka viņam tiešām bija taisnība. Atceros, ka mani jau bērnībā ļoti interesēja, ja tētis mājās kaut ko laboja, taisīja, remontēja — gribēju darīt visu to pašu. Interesanti, ka arī brālis neatkarīgi no manas izvēles iestājās tehniskajā koledžā un apguva elektriķa amatu — izrādās, mums abiem tā elektrība tuva!
— Vai nav kādreiz uzmākušās šaubas par savu izvēli?
— Protams, šad tad esmu domājusi, ka varbūt šī nav mana īstā vieta, taču tādos brīžos vienmēr, kad aizgāju uz universitāti, man atkal viss šķita tik interesanti, ka šaubas pazuda.
Augstākā matemātika un enerģētika
— Kā tu paskaidrotu enerģētikas studijas cilvēkam, kurš neko no tā nesaprot?
— Enerģētika ir ļoti plašs jēdziens, tas ietver gan projektēšanu, rasēšanu, augstāko matemātiku un vēl ļoti daudz ko. Bakalaura studijas sākumā dod ļoti vispusīgu ieskatu šajā sfērā un tad maz pamazām, sākot no pašiem pamatiem, būvē izpratni par visu — tā, kā veidojas enerģētika.
— Matemātika, fizika, projektēšana — izklausās ļoti sarežģīti! Vai tāds bija arī mācību process?
— Jā, vēl tagad atceros savu pirmo lekciju Rīgas Tehniskajā universitātē: pirmā mācību diena, plkst. 8.15, liekas, ka būs tikai tāda vispārīga iepazīšanās, bet nē — uzreiz jau sākas formulas! No vienas puses — šoks, bet, no otras — uzreiz jūti, ka esi šeit, lai mācītos. Studijas ir patiešām intensīvas, un ar katru kursu kļūst arvien grūtāk, taču, ja vien esi ieinteresēts, viss ir iespējams. Atceros, ka skolā mājasdarbi aizņēma labi ja 15 — 20 minūtes, bet universitātē augstākās matemātikas uzdevumus vari rēķināt pat dienām! Neraugoties uz negulētām naktīm un grūtajiem uzdevumiem, es izbaudīju mācību procesu un priecājos, ka no septembra turpināšu iesāktās studijas maģistrantūrā, jo esmu jau sailgojusies pēc mācīšanās.
— Vai, tavuprāt, skola labi sagatavo skolēnu studijām?
— Skolā matemātiku māca atsevišķi, fiziku atsevišķi, tāpēc nerodas vispārīga izpratne un grūti saprast, kāpēc tās visas formulas vajadzīgas. Universitātē tikai sapratu, ka tās formulas patiešām strādā, ka tās ir visa pamats. Un vēl labāk, ja, sākot strādāt, ieraugi, kā tās formulas strādā praksē — viss ir tieši tā, kā tika mācīts teorijā.
Taureņi vēderā
— Kā tu — meitene no Salaspils — nonāci Pļaviņu HES?
— Viss sākās ar to, ka bakalaura studiju pēdējā kursā bijām “Latvenergo” piedāvātajā ekskursijā Rīgas HES. Tur pajautāju par prakses iespējām, jo visu studijās mācīto man gribējās redzēt realitātē. Rīgas HES man bija lielisks prakses vadītājs, kuram pateicoties vēl vairāk ieinteresējos par šo vidi, taču pēc prakses izlēmu pamēģināt kaut ko pilnīgi citu un sāku strādāt Valsts zemes dienestā. Pēc kāda laika sāku just, ka ļoti pietrūkst enerģētikas... Tad ieraudzīju sludinājumu par vakanci Pļaviņu HES un nodomāju — kāpēc ne? Esmu pārliecināta, ka atlasi man palīdzēja izturēt gan studiju laikā apgūtais, gan arī praksē uzzinātais, un tā jau pusgadu esmu te.
— Tu par savu darbu stāsti ar lielu sajūsmu. Kas tev visvairāk tajā patīk?
— Man patīk pilnīgi viss! Ir nedaudz bail tā teikt, bet šobrīd tiešām ļoti novērtēju, kā man ir paveicies ar lieliskiem kolēģiem, atsaucīgu un izpalīdzīgu priekšnieku, darba vidi. Man pat ceļš uz darbu patīk — skaistās dabas ainavas ceļā uz Aizkraukli nevar salīdzināt ar Rīgas burzmu. Arī darbā, ejot ikdienas apgaitā, novērtēju klusumu, mieru apkārt... Ja vairākas dienas neesmu bijusi darbā, tad, uz pirmo maiņu braucot, ir taureņu sajūta vēderā, patīkams uztraukums atgriežoties!
— Vai sanācis iepazīt arī pašu Aizkraukli?
— Jā, protams! Man patīk arī Aizkraukles miers un vienkāršība, tāpēc ir doma nākotnē pārcelties uz dzīvi šeit.
Sievišķīgumu nezaudē
— Kā tu domā — vai tavas profesijas pārstāvjiem ir kāda kopīga iezīme? Vai esat kādā ziņā līdzīgi?
— Manuprāt, mēs visi esam ļoti draudzīgi un vienkārši jauki. Jā, arī enerģiski, jo mēs taču esam enerģētiķi! (Smaida.) Ar mums garlaicīgi nav nekad!
— Varbūt tas ir netaisns stereotips, tomēr enerģētikas studijas un darbs HES vairāk saistās ar vīriešu pasauli. Vai enerģētikas lauciņā ir vieta arī sievietēm?
— Protams, ir, taču jāatzīst, ka es tomēr esmu netipisks gadījums. (Smejas.) Studiju laikā kursā bijām tikai dažas meitenes, bet ar kursabiedriem mums bija ļoti labas attiecības, vēl tagad esam draugi un turpinām kopīgi mācīties.
— Kā tev izdodas saglabāt sievišķīgumu vīriešu kolektīvā?
— Esmu par to domājusi un sākumā pat baidījos, vai nezaudēšu savu sievišķīgumu, taču tad sapratu, ka nav nepieciešams strādāt sievišķīgā profesijā, lai justos sievišķīgi! Patiesībā tagad man vēl vairāk gribas piedomāt pie tā, kā izskatos, ko vilkt, pēc darba gribas uzvilkt augstpapēžu kurpes, saposties.
— Ar ko meitene-enerģētiķe nodarbojas brīvajā laikā?
— Man patīk spontāni lēmumi. Piemēram, nesen vienkārši iesēdos mašīnā, izlēmu kaut kur aizbraukt un attapos Siguldā. Patīk lasīt grāmatas, fotografēt savam priekam, bet tādu īstu vaļasprieku man laikam pagaidām nav, jo darbs un studijas ir bijis primārais. Pēc maģistrantūras beigšanas nākamgad gan domāju nedaudz apstāties un veltīt laiku sev, lai saprastu, kas tad man īsti patīk, kādi ir mani hobiji, jo šobrīd tiešām to nezinu.
Novēlējums topošajiem studentiem
— Ko tu ieteiktu tiem jauniešiem, kuri šobrīd mēģina izvēlēties savu studiju virzienu?
— Galvenais ir nebaidīties mēģināt! Un nebaidīties arī no tā, ka nesanāk — tādā gadījumā vienkārši nevajag padoties! Nevajag arī gaidīt, ka tavā vietā kāds cits pieņems lēmumu, pateiks, ko tev darīt — labāk eks

Vai zināji?
Pļaviņu HES ir lielākā HES Baltijā un otra lielākā Eiropā.
Pļaviņu HES ir īpaša ar savu auto tuneli — vienīgo Latvijā!
“Latvenergo” piedāvā ekskursijas, kas ļauj tuvāk iepazīt HES darbu — tām var pieteikties arī individuāli.

Vizītkarte
Vārds, uzvārds:
Ilze Daukšte.
Dzīvesvieta: Salaspils.
Darbavieta: Pļaviņu HES.
Amats: HES dispečerdienesta operatore.
Izglītība: Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē iegūts bakalaura grāds (2015. g.), šogad tiks turpinātas studijas maģistrantūrā ar specializāciju elektriskajās sistēmās.

Staburags.lv ARHĪVS

Ilze Daukšte: “Enerģētiķiem IR jābūt enerģiskiem!”

Kategorijas