Ar sasniegto arvien nav mierā

2017. gada 14. jūlijs 00:01

1496

Skaists, harmonisks un, protams, neatkārtojams — tāds pāris vārdos ir Daudzeses pagasta “Gundegu” māju dārzs. Saimniece Agrita Laizāne tam velta lielu savas dienas daļu un visvairāk rūpju viņas lolojumam vajag pavasarī, kad, iedvesmas vadīta, sēj, piķē, stāda, un rudenī, ieskicējot nākamā gada darbus, vācot sēklas, gatavo dārzu ziemai.

Ir jūlija vidus, bet vasara joprojām tikai gatavojas atnākt un dārzs vēl gurdeni rāda savu krāšņumu. Agrita man saka — atbrauciet vēlāk, tad ziedēs tas un tas, sauc man dažādus svešu puķu vārdus, piemēram, kad skaisti baltiem ziediem sāks ziedēt jukas. Tomēr arī tagad acis iepriecina gan ierastās rozes, vasaras dālijas, sakuplojušie kadiķi, tūjas. Ienākot caur lielajiem vārtiem, mani pārsteidz ošlapu kļava, kuras balti zaļās lapas šobrīd atgādina pavasarī saplaukušu ābeli. Ejam kopā ar Agritu pa nobruģētajām taciņām, un viņa man steidz rādīt savu lepnumu — milzu pagrabu. Tapis pirms trim gadiem, uz stipriem pamatiem no granīta akmeņiem veidots, tas uz savas muguras tur ko līdzīgu gaisa dārzam. Ieeja pagrabā veidota arkveidā, tādēļ būve šķiet senatnīga. Pagrabā esot divas daļas — dārzeņu un sakņu, tas ir sauss un praktisks atšķirībā no sava priekšteča, kas lietavās un pavasaros kļuva mitrs.
Jumts nav pievīlis
Arī “Gundegu” apkārtnes teritorija ar sētu nošķirta skaistuma un praktiskajā daļā. Tur, kur neaug puķes un zemi neklāj rūpīgi kopts gluds zāliens, ir trīs siltumnīcas, kurās pārsvarā aug tomāti un paprika, bet pavasarī ir vieta daudzajiem puķu stādiem.
Iepazīstot Agritas dārzu, man interesē ne tikai skaistā, bet arī praktiskā puse, piemēram, kā kalpo lapenei uzliktais lubiņu jumts. To pirms vairāk nekā desmit gadiem klājuši vīri no Skrīveriem. Jumts ne reizi neesot pievīlis un noturējies arī lielākajās vēja brāzmās un lietusgāzēs.
Te tas sākās
Esam vietā, kur skaistumdārzs aizsācies. Agrāk te bijušas parasta piemājas dārziņa vagas, auga kartupeļi, bet pamazām tos nomainīja mūžzaļie košumkrūmi, puķudobes. Agrita teic, ka šogad plāno piedalīties kāda žurnāla rīkotajā konkursā — mans dārzs toreiz un tagad. Esot saglabājušās bildes no vairāk nekā divdesmit gadu pagātnes, kad gludais un perfektais, bruģētais bija laukos citkārt tik ierasti dubļi, ogulāji, pašu un mājlopu vēderam audzētais.
“Gundegas” 2015. gadā konkursā par skaistāko sētu saņēma Jaunjelgavas novada domes balvu. Plāksne par šo notikumu rotā mājas sienu, bet par naudas balvu, kas tika piešķirta, Olainē iegādātas smaragda tūjas, kas tagad aug gar žogu un noslēpj māju no svešu acu skatiem.
Jautāju Agritai, vai darbs dārzā no sajūsmas nepāriet apnikumā? Tajos brīžos viņa apsēžas atpūsties šī skaistuma vidū un izbauda mirkli. Arī pavasaris, kad viss vēl ir noslēpums un pārsteigums par katru izaugušo un izplaukušo, ir laiks, piepildīts iedvesmojošām sajūtām. Pavasarī dārzu saplānot nav viegls darbs, un, līdzīgi kā dzejniekam, māksliniekam, arī dārza veidošanai vajag iedvesmu. Bet par salu neizturēšajiem, novītušajiem nekreņķējoties, un drīz vien rodas idejas par to, ar ko tukšo vietu aizstāt.
Riekstu būs daudz
Aptuveni stundas laikā rūpīgi izstaigājam Agritas skaistuma pasauli. No mājas attālākajā galā aug krūmmellenes, aizvējā jau sarkanas jāņogas. “Būs labs riekstu gads,” saka saimniece, rādot uz sarkanlapu lazdām. Netrūkst te arī vīnogu, kurām mainīta augšanas vieta no mājas pie saimniecības ēkas. Te izveidots mazs rotaļlaukums diviem mazdēliem.
Ejam uz dārza košo daļu, un uz maniem jautājumiem — kas tas ir? — Agrita nosauc — peroksijas, dekoratīvās jeb skaistnātres, kas izvijušās veido acij tīkamas līnijas, ehinācijas, kas vēl tikai ziedēs, kokveida hortenzija, modernā puķe zilpodze arī vēl gaida savu plaukšanu. Skaisti baltiem ziediem ziedēja eremūri, kas tagad izveidojuši zaļus augļus. Begonijas, sarženta, Sibīrijas īrisi, rudbekijas, tumbergijas. Uzskaitījumu varētu vēl turpināt. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Ar sasniegto arvien nav mierā

Kategorijas