Vairākām skolām dzeltenā “kartīte”

2017. gada 14. jūlijs 00:01

738

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), veicot ekspluatācijas drošuma kontroles izglītības iestādēs, konstatējis, ka vairākās Aizkraukles reģiona skolās nepieciešams drošību uzlabot.

BVKB Kontroles departamenta direktora vietnieks, valsts galvenais būvinspektors un Inspekcijas nodaļas vadītājs Jānis Palamarčuks informē, ka pērn un aizpērn kontrole veikta vairākās Aizkraukles reģiona vidusskolās.
Valles vidusskolā 2015. gada novembrī veiktā pārbaude rezultējās ar secinājumu, ka ēka ir labā kārtībā un droša. Pērnā gada septembrī pārbaudot Andreja Upīša Skrīveru vidusskolu, BVKB konstatēja atkāpes no prasībām, taču tās neietekmē būves ekspluatācijas drošumu. Kontrole vēl nav veikta Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā. Savukārt vairākās skolu ēkās Aizkraukles, Jaunjelgavas, Pļaviņu un Kokneses novadā BVKB konstatējis dažādas neatbilstības un nepieciešamību uzlabot ekspluatācijas drošumu.
“Jaunjelgavas vidusskolā pārbaudi veica pērnā gada septembrī. Ēkas mehāniskajā stiprībā un stabilitātē konstatēja atkāpes no prasībām, kas ietekmēja ēkas drošumu, kā arī tās lietošanas drošību un vides pieejamību. Pavasarī šīs neatbilstības novērsa, un šobrīd ēka ir droša, tomēr jāturpina plaisu monitorings, kā arī jāveic visas nepieciešamās darbības pagrabā izbūvētā siltummezgla un ar to saistīto inženierkomunikāciju tehniskās kārtības uzlabošanai. Tāpat līdz šī gada 31. oktobrim jāveic ēkas daļu konstrukciju tehniskā izpēte vietās, kur konstatētas plaisas.
Šobrīd ēku ekspluatācijas uzraudzības interaktīvajā kartē Jaunjelgavas vidusskola atzīmēta ar zaļo krāsu, kas norāda, ka ēka, lai gan tai ir atsevišķi trūkumi, ir labā kārtībā un droša,” informē Jānis Palamarčuks.
Jaunjelgavas novada domes izpilddirektors Uldis Albiņš stāsta: neatbilstības, kas jau novērstas, bijušas pagrabstāvā nenosgetas komunikāciju caurules. “Ugunsdrošības noteikumi paredz, lai caurules būtu blīvi noslēgtas, daļa bija nosegta, daļai nosegumu nebija. To esam paveikuši,” informē izpilddirektors. “Savukārt plaisas ēkas sienā ir ļoti sen, varbūt pat vairākas desmitgades. Tās parādījās, kad ēkai pēc būvniecības procesa notika pamatu sēšanās. Pēc plaisu parādīšanās konstrukciju savilka ar skrūvēm un metāla stieņiem, vēlāk plaisas nav pa-
plašinājušās. Plaisas nebija marķētas un novērotas, tagad ir marķējums un veicam novērošanu. Nekas nav plīsis, plaisas nepaplašinās. Nav nekādas bīstamības, par ko būtu jāsatraucas.”
Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas ēkas kontroli BVKB veica pērnā gada septembrī. Arī Kokneses vidusskolai šobrīd ir dzeltenā “kartīte”, kas norāda, ka ēkā veicami uzlabojumi. Lai noteiktu ēkas konstrukciju bojājumu apmēru, bīstamību un ietekmi uz ēkas noturību, kā arī veicamos pasākumus bojājumu novēršanai, BVKB ēkas īpašniekam uzdeva veikt ēkas konstrukciju tehnisko izpēti. Būveksperta atzinumu par veikto izpēti BVKB saņēma 2017. gada 2. janvārī. Līdz 2018. gada novembrim skolā jāturpina ēkas plaisu monitorings. Tāpat arī līdz 2019. gadam uzdots novērst bīstamību, veicot ēkas jumta konstrukciju pārbūvi — pastiprināšanu.
“BVKB pārbaudē konstatētās kļūmes ir ēkas būvniecības procesā pieļautās nepilnības,” skaidro Kokneses novada domes izpilddirektors Ilmārs Klaužs. “Pieaicinātie speciālisti secināja, ka vienā korpusā jumta spāres ir pārāk plānas un vienā ēkas sienā ir plaisa. Kopš pārbaudes plaisa ir marķēta un tiek novērota. Jāteic gan, ka plaisa ir pāris milimetru plata, sienā tā radusies jau pirms gadiem 20 un tās platumā nekādu izmaiņu nav. Jumta konstrukcijas pārbaudei aicinājām BVKB sertificētu ekspertu, tādi Latvijā ir aptuveni 10, līdz ar to ekspertīzes cenas ir milzīgas — ap 10 tūkstošiem eiro. Ekspertīze ir veikta, un šobrīd ir pasūtīts tehniskais projekts.”
Par ekspluatācijas drošumu citās Aizkraukles reģiona skolās lasiet kādā no nākamajiem laikraksta “Staburags” numuriem. ◆

Uzziņa

◆ Analizējot 2016. gadā pārbaudītās sabiedriski nozīmīgās ēkas pēc identificēto kritēriju kopuma: vecuma, lietošanas veida, īpašnieka, atrašanās vietas, konstatēts — katra otrā ēka pēc 50 gadu vecuma jeb 53% ir sliktā vai bīstamā kārtībā.
◆ Salīdzinot sabiedriski nozīmīgo ēku kārtību pēc īpašnieka veida (valsts, pašvaldības, privātais), secināts, ka labākā kārtībā ir valsts ēkas (57%). Lielākā daļa (65%) pārbaudīto ēku atrodas reģionos, vislabāk par tām rūpējas Zemgalē — 62% gadījumu ēkas ir labā un teicamā kārtībā.
◆ Analizējot pēc pārkāpumu veidiem, galvenais riska faktors joprojām ir mehāniskā stiprība (62%), arī lietošanas drošība un vides pieejamība (46%), kā arī patvaļīga būvniecība (44%).

Staburags.lv ARHĪVS

Vairākām skolām dzeltenā “kartīte”

Kategorijas