Simtgadīga burtnīca ar Pirmā pasaules kara bēgļu sarakstu

2017. gada 11. jūlijs 00:01

Turpinot rakstu sēriju par Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja eksponātiem, kurus saistībā ar valsts simtgadi nodos ekspozīcijai Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, šoreiz stāsts par kādu burtnīcu, kas muzejā nonākusi, pateicoties Jānim Šteinbergam no Sērenes pagasta. Tiesa, to muzejam nodeva ar viņu nesaistīti cilvēki.

Sagaidot valsts simtgadi, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs rīko vērienīgu izstādi “Latvijas gadsimts”. Tajā apkopos vēstures liecības no vairāk nekā 60 valsts, pašvaldību muzejiem un privātajiem fondiem Latvijā. Arī Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs ekspozīcijai piedāvāja vairākus simtus priekšmetu. No tiem ekspozīcijas veidotāji izvēlējās ap piecdesmit.
Bēgot nonāk Iršos
Ilzīte Ozoliņa, muzeja galvenā krājumu glabātāja, stāsta: “Pirms četriem gadiem kāda kundze no Mārupes zvanīja muzejam un stāstīja, ka viņas radinieks nopircis īpašumu Sērenes pagastā un mājā atradis vairākas vēstures liecības, tajā skaitā šo burtnīcu, kā arī korespondenci, kas adresēta Jānim Šteinbergam. Tajā bieži minēts bēgļu jautājums, pēc Pirmā pasaules kara zemes īpašnieku prasības par kompensāciju saistībā ar izbradātiem laukiem, zaudētiem (rekvizētiem) lopiem, nodedzinātām ēkām utt. Prasības adresēja, kā Vācijas, tā Krievijas valdībām.
Bet pirms 1920. gada, kad kara šausmas bija pāri un bēgļi sāka atgriezties mājās, viņi bija devušies prom no savām dzimtajām mājām, līdzi ņemot tikai pašu nepieciešamāko. Kad vācu karaspēks Pirmā pasaules kara laikā ienāca Kurzemē, iedzīvotāji pameta mājas un ar visu, ko līdzi varēja paņemt, devās bēgļu gaitās. Lielā bēgļu straume plūda austrumu virzienā. Viena no vietām, kur bēgļu straumes saplūda, bija Iršu un Liepkalnes puse.
Pabalstu saņēma gandrīz visi
Daļa bēgļu vārdu apkopota kādā burtnīcā. Uz tās vāka rakstīts — “Liepkalnes Ozolu nodaļa. Bēgļu saraksts”. Tajā ir 307 ieraksti, bet aptuvenais nomitināto skaits varētu sniegties pāri pusotram tūkstotim. Ierakstiem atsevišķi nav datuma, bet saraksts sākas no 1915. gada. Pretī katram ierakstam no viena līdz sešiem cilvēkiem. Piemēram, ieraksts: Barisons Mārtiņš, 53 gadi. Sieva Ieva, 39 gadi, dēli: Rūdolfs 7, Kārlis 12, meita Marta 15, arī kāds Liepiņš Juris. Atsevišķā ailītē atzīme par piešķirtu vai atteiktu pabalstu. Lielākoties redzamas atzīmes “piešķirt”. Ilzīte Ozoliņa pieļauj, ka pabalsts bija dažādas kartītes, pret kurām izsniedza pārtikas produktus, petroleju. Ir arī ailīte “darba spējas” — vājas, vidējas.
Ierakstos bērni, veci ļaudis, sievietes, cilvēki, kuri lielākoties nebija derīgi frontei.
“Stahovska Katrīna — 25 gadi, dēls Jānis, 8 mēneši.” Sproģei Marijai atzīme — spēcīga. Nodarbošanās: zemkopība. Nomitināts Iršu kolonijā, mājā nr. 9.
Burtnīcā ieraksti liecina, ka Iršos uz īsāku vai ilgāku laiku nomitināti ļaudis no visiem tuvākās apkārtnes pagastiem, kā arī tālāku ceļu nākuši. Daudzeva, Jaunjelgavas apriņķis, Ērberģe, Bauskas apriņķa Saule, Brukna, Sērene, Mēmele, Bārbele, Sece, Kurmene u. c. Pa kādam ierakstam ar izceļotājiem no Lietuvas — Kauņas, Viļņas guberņas.
Katram bēglim bija pabalstu grāmatiņa, kurā atzīmēja izsniegtās preces. Vieni palika Iršu pusē, citi devās tālāk Vidzemē vai uz Krieviju. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Simtgadīga burtnīca ar Pirmā pasaules kara bēgļu sarakstu

Kategorijas