Staburags.lv ARHĪVS

Logo

Ģimenes ārstu streika jēga nav saprotama

Alīda Vāne
Laikraksta arhīvs

2017. gada 11. jūlijs 00:01

495
Ģimenes ārstu streika jēga nav saprotama

Aizvadītā nedēļa noritējusi ar mana vismīļākā sporta veida — tenisa — spēlēm Vimbldonas turnīrā, un, cik vien iespējams, sekoju līdzi Jeļenas Ostapenko spēlei. Teniss interesējis vienmēr, un tagad, kad beidzot man nav jāstrādā no astoņiem līdz pieciem, varu veltīt laiku sev. Biju uz lielisku izstādi “Prado 12 raksturi” Rīgas Biržā. Šādas izstādes maina cilvēku, viņa domāšanu.
Latvijas ekonomikā pagājušajā nedēļā pār visiem citiem notikumiem pārāks bija ģimenes ārstu streiks. Atceros, ka laikā, kad es strādāju Aizkraukles slimnīcas valdē, poliklīnikā bija seši ģimenes ārsti. No viņiem trīs bija labi. Man ļoti žēl, ka slikto ārstu dēļ cieš čaklākie. Pacienti balso ar savu gribu, un pie labajiem ār­stiem vienmēr ir rinda.
Mediju portālos pagājušajā nedēļā lasījām ziņu par to, ka e-veselības sistēmas trūkumu dēļ ārstei piespriež maksimālo sodu — 700 eiro. Tā patiesībā bija viltus jeb “fake” ziņa. Stāsts par to, ka ticam virsrakstiem. Pirmkārt, maksimālais sods būtu 1400 eiro, tātad vieni meli, jo 700 eiro ir minimālais sods, bet ārstei tas jau ir otrs gadījums, kad nepamatoti izsniegta darba nespējas lapa. Otrkārt, Veselības inspekcija pārbaudīja, vai darba nespējas lapa izsniegta pamatoti vai nepamatoti. Un pamatojumam nav nekādas saiknes ar e-veselību. Mani izbrīna, ka cilvēki melo. Melo par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Tas pats attiecas uz ģimenes ārstu streiku. Sarmīte Veide, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente, solīja, ka būs streikojošo ārstu saraksts, bet tāda nav, tajā pašā laikā pārmetumi valstij, ka tā apzina ģimenes ārsta prakses un sauc to par streika nozagšanu. Ne sabiedrībai, ne Nacionālajam veselības dienestam nav atrodams streikojošo ārstu saraksts.
Uzskatu, ka viena medicīnas sadaļa (nenoliedzami būtiska) uzurpē sev tiesības prasīt vairāk nekā visiem citiem, pie tam uz citu mediķu rēķina. Man žēl, ka šī haosa dēļ (kāds streiko, kāds ir it kā atvaļinājumā, kāds pieņem pacientus par maksu) cieš ģimenes ārstu prestižs un līdz ar to cieš arī tādi ģimenes ārsti, kas ir vērsti uz pacientu. Mēs zinām, kurš ir labs ģimenes ārsts, bet viņu prakses ir pārpildītas, jaunus pacientus viņi neņem, un atliek doties pie tiem, kas ir sliktāki. Labs ģimenes ārsts nav tas, kurš izraksta nosūtījumus, kādus pacients prasa, bet tāds ģimenes ārsts, kurš patiesi ir ieinteresēts, ka jūs esat vesels.
Ģimenes ārstiem ir piecas prasības, no kurām viena ir palielināt kapitācijas naudu trīs gadu laikā dubultā. Šobrīd veselības nozarē nākamā gada algām ir 80 miljoni eiro. Ja  ģimenes ārsti vēlas saņemt vairāk, tas nozīmē, kādiem nauda jāatņem.
Varu piekrist teiktajam, ka veselības nozarē iepriekšējās valdības nav darījušas pietiekami, lai mediķiem algas būtu pienācīgas, drīzāk pieņēmušas, ka var nemaksāt. Tāpēc pienāca brīdis, kad ārstu pacietībai izpilēja pēdējais piliens un pieņemt esošo situāciju neviens nav gatavs. Neesmu streikojošo pusē, drīzāk neizprotu rīkotāju motīvus, jo tik tuvu būtiskam algas pielikumam mediķi nav bijuši pēdējo divdesmit gadu laikā. Saeimā jaunās nodokļu pamatnostādnes gatavojas pieņemt 21. jūlijā, un tajās paredz arī algas pielikumu mediķiem. Vai ar streiku palīdzību ir doma prasīt vēl vairāk?
Lasīju laikrakstā “Staburags”, ka saistībā ar ģimenes ārstu streiku slodze pieaugusi steidzamās medicīniskās palīdzības punktam. Mans ieteikums šādā situācijā būtu atvērt dežūrārsta kabinetu. Nozīmēt kādu ambulatoro speciālistu. Poliklīnikā ir visu pacientu medicīniskās kartītes, tādējādi risinātu rindu problēmu.
Protams, šis streiks ir uz kādu citu rēķina, jo slimot mēs neizvēlamies, un ģimenes ārstu vietā darbu veic neatliekamās palīdzības dienests, traumpunkti vai kāds cits. Tas nav tas pats, ja streikotu lidostas darbinieki, un nenotikušu reisu kaut kā var paciest. Tāpēc man nav pieņemams šāds protesta veids. Kā var nepildīt savu pienākumu? Tad lauz līgumu ar valsti, atver privātpraksi un gaidi pie sevis pacientus, kas spējīgi maksāt par tavu darbu. Rīgā ir daudz šādu ģimenes ārstu, kuriem nav līguma ar valsti.
Ne mazāk skaļš Latvijā ir atkritumu skandāls. Es pēc būtības esmu “zaļi” dzīvojoša, atkritumus šķiroju, tāpēc būtu traģiski, ja mani rūpīgi sašķirotie tagad kaut kur mētātos un tiktu sadedzināti. Jūrmalas un Ventspils gadījumi liecina, ka valstī trūkst ievesto šķiroto atkritumu kontroles. Kādā intervijā dzirdēju, ka sašķirotus atkritumus, kas it kā paredzēti pārstrādei, var brīvi pārvietot, tāpēc šobrīd notiek brīva preču kustība, bet pašvaldībām, iedzīvotājiem, kuru teritoriju tuvumā ir šādi atkritumu laukumi, jāskandina trauksmes zvans. Mediji ir viens no spēkiem, kas šīs lietas var sakārtot.

Šomēnes pazuduši vairāki cilvēki, tajā skaitā mazi bērni. Runājot par gadījumu Liepājā, mani mulsina vecāku rīcība. Tikai nākamajā dienā sāka interesēties, kur ir viņu dēls. Prieks, par sabiedrību Latvijā, cilvēkiem, kuri bija gatavi paskatīties zem katra zāles stiebriņa, vai puika tur nav paslēpies. Šobrīd teorētiski piecgadīgs bērns viens pats izdzīvot tik ilgu laiku nevarētu.
Man draugi dzīvo Īrijā un stāsta, ka tur pat 14 gadu vecs bērns no skolas viens nedrīkst nākt mājās. Pirmajā reizē izsaka brīdinājumu, otrajā reizē vecākiem var atņemt vecāku tiesības.
Pretējs gadījums ir Anglijā ar vecākiem, kuri dara visu iespējamo, lai glābtu savu, šķiet, jau neglābjami slimā puisīša dzīvību. Uz jautājumu, kāpēc Dievs pieļauj, ka mirst bērni, atbildes nekad nebūs. Te nav vainīgi ne vecāki, ne vecvecāki. Bērns viņa vecākiem būs pirmajā vietā, un viņi ķersies pie pēdējā salmiņa. Ja kāds kaut ko sola, tad arī pāris procentu cerības dod spēku. Cits jautājums — cik daudz sabiedrība par to gatava maksāt. Ir cilvēki, kuru veselības glābšana var izmaksāt miljonu, bet tajā pašā laikā trūkst insulīna cukura diabēta slimniekiem. Par miljonu insulīnu varētu nopirkt visiem ar diabētu slimajiem. Bet, ja vecāki gatavi riskēt, ja uzņemas atbildību, viņiem vajag ļaut darīt, nevis atrunāt. Vienīgais, kas dzīvē ir apsolīti neizbēgams, tā ir nāve. Mēs piedzimstam, lai nomirtu, tā nu ir vienīgā dzīves patiesība.
Alīda Vāne,bijusī veselības ministres padomniece ekonomikas jautājumos,“Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības” valdes locekle,
Latvijas Slimnīcu biedrības valdes locekle, Biznesa augstskolas “Turība” pasniedzēja

Kategorijas

Kategorijas