Stādīšanas trakumam grūti turēties pretī

2017. gada 7. jūlijs 00:01

Aiviekstes pagasta Ķūģos man bijušas vien dažas, bet spilgtas tikšanās, un ik reizi pārliecinos, ka šajā vietā dzīvo daudzi darbīgi cilvēki. Viena no tādiem ir Mudīte Lapšuka, kura šajās dienās svinēs savu dzīves jubileju.

Spēka skaitlis
Dzimšanas diena Mudītes kundzei ir pašā vasaras viducī, turklāt 13. datumā. Viņa atzīst, ka daudz kas dzīvē saistījies ar šo skaitli, arī kopdzīves sākums ar vīru Jāni pirms 30 gadiem. Tā ka šis skaitlis viņu nebiedē, bet aizsargā un pozitīvi uzlādē.
Kā jau vasarā, vienas puķes jau noziedējušas, bet citas joprojām ir krāšņas. Katrā ziņā ziedu ap viņas māju ir daudz — gan dobēs, gan podos. Tā ir viņas lielākā aizraušanās, un ik pavasari tiek gādāti arvien jauni ziedošie augi, kas pirkti tirgū vai iemainīti no kaimiņienēm. Mudītes kundze smaidot teic, ka stādīšanas trakumam grūti turēties pretī. Sakņu dobes gan gājušas mazumā, bet košumdārzs joprojām plašs. Savukārt ziemas mēnešos viņa labprāt kaut ko palasa, un iecienīts ir žurnāls “Ievas Stāsti”.
Labāk uz kūti, nevis veikalu
Mudītes kundze ar vīru Jāni savā “līvānietē” Ķūģos dzīvo jau 28 gadus. Kad pārcēlušies uz turieni, apkārt pletās klaji lauki. Tagad iestādītie koki sakuplojuši un jāsāk jau retināt.
Visu šo laiku viņiem bijusi neliela saimniecība, kas šķitis pats par sevi saprotams, jo kā, laukos dzīvodams, neko nedarīsi? Turklāt piens un krējums tāpat vajadzīgs, un vieglāk aizstaigāt uz kūti, nevis veikalu. Tas bijis atspaids, audzinot un skolojot bērnus, bet tagad ir Mudītes galvenā nodarbošanās. Jau vairākus gadus viņiem ir bioloģiskā saimniecība, aiviekstiete reģistrējusies kā mājražotāja un pārdod pašu gatavotos piena produktus.
— Lopi mums daži, bet esam izturējuši visas krīzes un dažādās piena cenas. Tāpēc arī tagad pie tā visa turamies. Par pelnošu šo nodarbošanos nosaukt noteikti nevar. Ja saskaita visus izdevumus un ieguldīto darbu, iznāk “pa nullēm”, bet bez darba arī nevar. Turklāt piens un krējums tiek gan pašiem, gan mazbērniem, — spriež Mudīte.
Divas reizes nedēļā viņu ar pašgatavoto produkciju var sastapt Pļaviņu tirgū. Sadarbība sākās pēc bijušā tirgus pārvaldnieka Aigara Pallo mudinājuma un turpinās joprojām. Savulaik viņa piedalījās seminārā mājražotājiem Pļaviņās, kas deva daudz jaunu ierosmju un stimulu tālākam darbam. Arī tagad viņa labprāt izmanto iespēju apmeklēt kādus kursus vai seminārus. Tādējādi ideju var gūt daudz, bet viena nelaime — trūkst laika visas izmēģināt un īstenot, kā arī vienai vairs viss nav pa spēkam.
— Pēc semināra Pļaviņās bija tāda enerģija, jo viss dzirdētais šķita interesants! Tad ar jaunākā dēla palīdzību uzrakstīju projektu Lauku atbalsta dienestam ražošanas atbalstam. Kad to iesniedzu, man teica, ka esmu tāda vienīgā un ordeni vajag, jo viegli tas nebija, — stāsta Mudīte.
Avīzes pirmajā lapā
Mudītes kundzes dzimtā vieta ir Gostiņi Pļaviņās. Kopā ar draudzenēm viņa nolēma mācīties Ogrē par šuvēju. Mācības ilga tikai gadu, un jaunajai meitenei tas patika. Obligātos piecus gadus viņa nostrādāja par šuvēju Ogres trikotāžas kombinātā.
— Tolaik bija tādi piecgades plāni, ko izpildīju trijos gados. Tad mani intervēja un bilde bija laikraksta pirmajā lapā. Tā gan man diemžēl nav saglabājusies. Darbs patika, bet kaut kā Ogrē neiesakņojāmies, gribējās uz mājām. Tā ar draudzeni atgriezāmies. Kas zina, kā dzīve būtu iegrozījusies, ja paliktu, bet katram acīmredzot ir savs liktenis, — saka aiviekstiete.
Gostiņos darbs atradās suvenīru ražotnē, bet vēlāk kā šuvējai.
Ļauj baudīt
Mudīte Lapšuka ir četru bērnu māmiņa — turklāt puiši vien! Visi izskoloti, strādā un ar ģimenēm dzīvo citviet, bet tepat Latvijā. Jubilāre spriež, ka viegli nebija visiem nodrošināt izglītību, bet agrāk kaut kā varēja izgrozīties. No tuvākās Spīganas dzelzceļa stacijas uz Rīgu varēja aizbraukt par 55 santīmiem, savi produkti līdzi, un nedēļu varēja iztikt. Tagad tas būtu daudz grūtāk.
Nu jubilārei ir arī trīs mazmeitas un trīs mazdēli. Vecmāmiņa spriež, ka viņi visi vairāk ir pilsētnieki, bet ciemoties laukos patīk. Tajās reizēs Mudītes kundze arī necenšas visus iesaistīt nebeidzamajos darbos un komandēt. Cik katram interese, lai palīdz, galvenais, lai bauda vasaru. Lielās meitenes gan labprāt pašas izravē puķudobes, bet mazā Elizabete ar interesi dodas uz kūti, visu nogaršo un novērtē. Tā ka arī jaunajai paaudzei ir saikne par laukiem un cerība ir, ka šī vieta tukša nepaliks. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Stādīšanas trakumam grūti turēties pretī

Kategorijas