Atzīst emocionālo vardarbību

2017. gada 7. jūlijs 00:01

111

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, izskatot Aizkraukles novada pirmsskolas izglītības iestādes “Zīlīte” vecāku pārsūdzību par vienas grupas skolotājas iespējamo emocionālo un fizisko vardarbību pret bērnudārza audzēkņiem, atcēlusi iepriekš pieņemto lēmumu par skolotājas nepedagoģisku rīcību un atzinusi, ka emocionālā vardarbība tomēr bijusi. Par to skolotājai piemērots 70 eiro liels administratīvais sods.

Pirmajā reizē lietvedību izbeidz
Šī gada pavasarī informējām, ka bērnu vecāki “Zīlītē” veica audioierakstu, lai pierādītu emocionālo un fizisko vardarbību pret bērniem. Ar ieraksta palīdzību konstatēts, ka viens bērns raudājis apmēram 15 minūšu, jo nav pabeidzis krāsot prasīto, kamēr citi bērni devušies laukā. Taču skolotāja šajā laikā bērnu nav mierinājusi. Ierakstā dzirdami arī dažādi skolotājas izteikumi, piemēram, atnest bērnam pamperu, kad viņš diendusas laikā vēlas aiziet uz tualeti, bērna nosaukšana par muļķīti, par slimu, baidīšana ar medmāsu. Vecāki sūdzējušies arī par to, ka bērniem ticis draudēts aizvest uz mežu un atdot svešam onkulim.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas speciālisti pēc vecāku sūdzības saņemšanas bērnudārzā “Zīlīte” veica pārbaudi, notikušo pārrunājot ar skolotājām, bērnudārza vadību, darbiniekiem un vecākiem. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktora vietniece Liene Masļeņikova “Staburagu” informē, ka inspekcijas darbinieki pirms tam iepazinās arī ar audioierakstiem, kas bija izvietoti interneta vietnē.
“Izvērtējot pārbaudes rezultātus, tika pieņemts lēmums sākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā pret vienu grupas skolotāju par emocionālu vardarbību pret bērniem. Papildus abu grupas skolotāju rīcībā tika konstatētas nepedagoģiskas metodes darbā ar bērniem, par ko pirmsskolas izglītības iestādes vadībai tika uzdots izvērtēt minēto skolotāju nepedagoģisko rīcību un nepieciešamības gadījumā saukt skolotājas pie disciplinārās atbildības. Pārbaudes rezultāti tika nosūtīti vēstules formā,” stāsta Liene Masļeņikova.
Šī gada aprīlī sāktā lietvedība tika izbeigta, nekonstatējot emocionālo un fizisko vardarbību, bet gan konstatējot nepedagoģisku rīcību.
Tobrīd “Zīlītes” vadītājas pienākumu izpildītāja Inga Albiņa, izvērtējot inspekcijas atzinumu un iekšējo izvērtējumu, abām skolotājām par nepedagoģisku rīcību šī gada aprīlī piemēroja disciplinārsodu: vienai — piezīmi, otrai — rājienu. Skolotājai, kurai tika izteikta piezīme, tika atļauts darbu turpināt, tikai citā grupā. Pret otru skolotāju, kura saņēma rājienu, iesāktā administratīvā lietvedība tika izbeigta. Arī viņai tika atļauts iestādē darbu turpināt, bet citā grupā.
Pārsūdz inspektores lēmumu
Bērnu vecāki bija neapmierināti ar inspekcijas lēmumu, ar kuru sāktā lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā pret grupas skolotāju tika izbeigta. Tādēļ viņi inspekcijai iesniedza atkārtotu sūdzību. Kāda bērna mamma “Staburagam” stāsta, ka iepriekš inspekcijas inspektores atteikušās pieņemt pilnu audioierakstu, to pamatojot ar laika trūkumu, nav ņemtas vērā vecāku norādes par bērna miega traucējumiem un uzvedības maiņu, kas varētu liecināt par vardarbību, nav pieprasīts psihologa vai sociālā darbinieka atzinums par cietušajiem bērniem, vecāki nav guvuši apstiprinājumu tam, ka inspektores būtu runājušas ar cietušajiem bērniem, kā arī nav izvērtētas vairākas epizodes par iespējamo emocionālo un fizisko vardarbību — kniebšanu un sišanu pa dibenu.
Liene Masļeņikova paskaidro: “Inspekcijas inspektori bija iepazinušies ar esošajiem audioierakstiem. Tā kā pārbaudes dienā viens vecāku pārstāvis norādīja, ka viņam ir vēl papildu audioieraksti, inspektores atbildēja, ka pārbaudes dienā nav iespējams uz vietas iepazīties ar jaunajiem audioierakstiem to apjoma dēļ, un tika panākta vienošanās, ka tie tiks iesniegti nākamajā dienā, tomēr tas netika izdarīts. Vienlaikus jānorāda, ka lietvedības uzdevums administratīvā pārkāpuma lietā ir iegūt pierādījumus tam, vai pārkāpums ir noticis vai nav, līdz ar to arī inspektors vērtē, kādas darbības veicamas lietvedības ietvaros lietas apstākļu noskaidrošanai. Sūdzībā norādītās emocionālās un fiziskās vardarbības epizodes tika vērtētas, pamatojoties uz lietvedības laikā iegūto informāciju.”
Atkal var pārsūdzēt
Inspekcijas priekšnieka pienākumu izpildītāja, priekšnieka vietniece Anita Gotharde izskatīja vecāku pārsūdzību par vecākās inspektores aprīlī pieņemto lēmumu, pārbaudot tā likumību un pamatotību. 16. jūnijā Anita Gotharde nolēma atcelt vecākās inspektores aprīlī pieņemto lēmumu un vienai skolotājai piemēroja 70 eiro lielu administratīvo sodu. Tā ir skolotāja, kurai iepriekš bija izteikts rājiens. Viņa var lēmumam piekrist un sodu samaksāt, bet var arī lēmumu pārsūdzēt Aizkraukles rajona tiesā, sūdzību iesniedzot inspekcijā. Pašlaik lēmums nav pārsūdzēts. Tāpat inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt arī cietušo bērnu vecāki. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par emocionālo vardarbību var piemērot sodu no 35 līdz 210 eiro.
“Zīlītes” vadītāja: “Jādod iespēja laboties”
Uz jautājumu, vai inspekcija par jauno lēmumu informēs arī pašvaldību un “Zīlītes” vadību, Liene Masļeņikova atbild, ka ar administratīvās lietas materiāliem nav tiesību iepazīties ne pašvaldībai, ne “Zīlītes” vadībai, lēmums nosūtīts vienīgi vecākiem un skolotājai. Inspekcija šonedēļ “Zīlītes” vadībai kā darba devējam nosūtīja informatīvu vēstuli par inspekcijas lēmumu. “Zīlītes” vadītājai būs jāizlemj, vai administratīvi sodītā persona (situācijā, ja inspekcijas priekšnieka pienākumu izpildītājas, priekšnieka vietnieces Anitas Gothardes pieņemtais lēmums stāsies spēkā un netiks pārsūdzēts) varēs darbu turpināt vai arī administratīvais sods būs pamats sadarbības pārtraukšanai. Pašlaik bērnudārza “Zīlīte” darbinieki ir atvaļinājumā, iestāde slēgta, darbu tā atsāks 17. jūlijā.
Bērnudārza vadītāja Ligita Neija informē, ka vēstuli ir saņēmusi un izlasījusi. Tajā ir informācija, ka vienai skolotājai piemērots administratīvais sods, kā arī bērnudārzā tiks veikta atkārtota pārbaude. Vecāku pārstāvji vēlas zināt, vai sodītā skolotāja drīkstēs turpināt darbu vai arī bērnudārza vadītāja darba attiecības ar viņu pārtrauks?
Abas skolotājas gribējušas pārtraukt darba attiecības jau tad, kad sākās pārbaudes process, tomēr atlūgumi nav saņemti.
“Uzskatu, ka cilvēkiem jādod iespēja laboties, pat cietumniekiem tiek dota tāda iespēja. Ja cilvēks nelabojas, tad gan darba attiecības jāpārtrauc, katram jāsaprot, vai viņš ir savā īstajā vietā vai tomēr nav. Ja kādam darbiniekam ir izdegšanas sindroms, par to jārunā,” saka Ligita Neija. “Ne bērnudārzā, ne ģimenē pret bērnu nedrīkst izturēties vardarbīgi, nedrīkst viņu aizskart un pazemot, bērns ir kā pumpuriņš, kurš plaukst, attīstās, ar katru bērnu iespējams atrast kontaktu, arī ar tādu, kam ir uzvedības problēmas. Arī ģimene ir atbildīga par bērna uzvedību, arī vecāki izdara kļūdas, bet tās ir jālabo. Svarīgi arī, lai vecāki spētu skolotājai piedot, daļa ir piedevuši, citi nē. Daži grupas bērni iekārtoti citos bērnudārzos, bet viņu vecāki turpina rakstīt sūdzības. Uzskatu, ka mums ir labs kolektīvs, taču notikušā dēļ darbiniekiem rodas psiholoģiskā spriedze, šādas nesaskaņas nomāc.”
Kā vadītāja kontrolēs, lai šādi gadījumi neatkārtotos — vai izvietos videonovērošanas kameras? Viņa pret videokamerām neiebilst, to izvietošanu atbalsta arī viena iesaistītā skolotāja, jo videonovērošana ļautu kontrolēt arī vecāku uzvedību, izturēšanos. Ar otru iesaistīto skolotāju par to neesot runāts. “Žandarmiskas kontroles metodes neatbalstu, katram darbs jāveic pēc labākās sirdsapziņas, tomēr tas ir jākontrolē,” uzskata vadītāja.
Vecāku pārstāvji vēlas zināt, vai skolotājas par laiku, kad tās tika atstādinātas, saņems atalgojumu? Aizkraukles novada pašvaldības juriste Lilija Grundšteina informē, ka saskaņā ar Darba likumu atalgojums jāizmaksā, ja pēc pārbaudes noslēgšanas darba attiecības tiek turpinātas, taču, ja darbinieks tiek atbrīvots no darba, atalgojumu neizmaksā.
“Pašvaldība arī ir atbildīga par šo situāciju, ko tā dara, lai nekas tāds neatkārtotos? Kāds ir domes priekšsēdētāja Leona Līduma viedoklis par to visu?” jautā vecāku pārstāvji. “Uz notikušo nekavējoties reaģējām, sasaucot vairākas sapulces vecākiem un pedagogiem, sazinoties ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvjiem, iesaistījās un joprojām par notiekošo interesējas Izglītības pārvalde, tika izveidota personāla atbalsta komanda ar dažādu speciālistu piedalīšanos, nākamnedēļ notiks kursi bērnudārza darbiniekiem par nevardarbīgu sadarbību ar bērniem, bērnudārza vadītāja Ligita Neija rakstiski informējusi par konkrētu turpmāko rīcību. Nevienu brīdi par bērnudārzu neesam aizmirsuši, jo vēlamies, lai situācija stabilizētos un šādu konfliktu vairs nebūtu,” saka Līduma kungs.
Atkal atstādinās no darba pienākumu pildīšanas
Liene Masļeņikova informē, ka, izskatot vecāku pārsūdzību, tajā skaitā papildus saņemto informāciju, pret skolotāju, kurai tika piemērots 70 eiro sods, kā arī pret vēl divām grupas darbiniecēm — skolotāju un skolotājas palīgu — tika sāktas jaunas lietvedības administratīvā pārkāpuma lietā par vairākām iespējamām vardarbības epizodēm.
Pagājušajā nedēļā no jauna sāktā lietvedība pret otru skolotāju tika izbeigta, tomēr šo lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā iesaistītās personas var pārsūdzēt.
Likums noteic, ka līdz visu apstākļu noskaidrošanai un izvērtēšanai personas, pret kurām ir sākta lietvedība, ir jāatstādina no darba pienākumu pildīšanas. Tas nozīmē, ka, pēc atvaļinājuma grupas darbiniecēm atgriežoties darbā, viņas no darba būs jāatstādina. Inspekcijas pārstāves atkārtoti šomēnes ieradīsies bērnudārzā, lai turpinātu lietas apstākļu noskaidrošanu. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu lietas izskatīšana var ilgt līdz deviņiem mēnešiem. ◆

Uzziņa

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1. panta 12. punktu emocionālā vardarbība ir bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana, draudot, lamājot, pazemojot, bērna klātbūtnē vardarbīgi izturoties pret viņa tuvinieku vai citādi kaitējot viņa emocionālajai attīstībai.

Staburags.lv ARHĪVS

Atzīst emocionālo vardarbību

Kategorijas