Pļaviņas svētku rotā

2017. gada 4. jūlijs 00:01

266

Ar plašu svētku programmu aizvadīta Pļaviņu 90 gadu jubileja. Tā svinēta visu nedēļu un noslēdzās 1. jūlijā, kad dažādi pasākumi un aktivitātes notika visas dienas garumā, bet noslēgumā koncerts “Pļaviņas rotā” un pusnakts uguņošana.
Ar skatu no augšas
Svētki bija plānoti tā, lai aptvertu visu pilsētu, un pirmā diena bija veltīta tās vecākajai daļai — Gostiņiem, par ko “Staburags” jau rakstīja. Tālāk svinētāji bija aicināti uz brīvdabas kino vakaru, kur laukumā pie centra “Ideja” varēja noskatīties animācijas filmu “Pavasaris Vārnu ielā”, bet vēlāk — pieaugušie filmu “Svingeri”, baudot tēju un cienājoties ar konfektēm.
Tikpat saistošs svētku pasākums izvērtās otrā pilsētas malā — karjera rajonā, vietā, kur pirmsākumā bija Bebrulejas ciems. Tā izveide sākās 19. gadsimtā, kad tur apmetās poļu dumpinieki, bēgot no Krievijas cara valdības. Ciems attīstījās ar savu rūpniecību, amatniecību un tirdzniecību. Iedzīvotāji tur cēla savas mājas. Lielu postu tāpat kā daudzviet Bebrulejai nodarīja kari, bet Pļaviņu hidroelektrostacijas būvniecība neatgriezeniski izmainīja šo vietu. Applūdinātajās teritorijās zem Daugavas ūdens palika ne tikai gleznainas dabas ainavas, bet arī mājas. 1993. gadā izveidots piemiņas akmens ar iekaltiem visu bijušo Bebrulejas māju nosaukumiem. Tas novietots skolotāja Oto Ņesterova bijušo māju vietā, un tā tapšanu ar saviem līdzekļiem atbalstīja viņa sieva Antonija.
Arī pļaviņietes Aijas Skudras ģimenes māja “Straumnieki” savulaik bija Bebrulejā. Viņa tolaik bija vēl maza meitene, bet labi atceras to vietu un tā laika notikumus. Māju vajadzējis atstāt diezgan steidzīgi, jo hidroelektrostacijas būvniecība notikusi ļoti strauji. Jaunu māju ģimene uzcēla Pļaviņās, kur dzīvo joprojām. No “Straumniekiem” uz jauno dzīvesvietu pārvesti ceriņu un peoniju krūmi, un tie iepriecina joprojām.
Bebrulejā jau izsenis iegūts dolomīts. Pirmās lauztuves darbojās jau no 1885. gada, bet vēlāk darbu sāka arī dolomīta dedzināšanas fabrika, kuras aizsācējs bija Jānis Vāgelis. Šī nozare Bebrulejā bija attīstīta un deva daudz darba vietu, turklāt darbojas joprojām. Tagad dolomīta produkciju ražo SIA “Pļaviņu DM”, kas arī ir viens no lielākajiem pilsētas uzņēmumiem. Tas ražo dažādu frakciju dolomīta šķembas, ko plaši izmanto būvniecībā un vēl salīdzinoši nesen arī metālražošanā. Tā kā dolomīts Pļaviņās iegūts jau no seniem laikiem, tas atstājis savas “pēdas” pilsētas ainavā, jo Daugavas līcīši pie Liepsalām savulaik bijuši šī ieža ieguves vietas. Tādi līči un dīķi redzami arī citviet.
Dolomīta atsiju kalni ir pirmais, kas piesaista cilvēku uzmanību, iebraucot Pļaviņās no Rīgas puses. Tomēr ne daudziem bijusi iespēja pastaigāt pa tiem, raugoties uz pilsētu no augšas. Svētku laikā visi interesenti varēja turp doties nelielā ekskursijā SIA “Pļaviņu DM” valdes locekļa Jura Seikovska vadībā. Privāti šādas pastaigas nav pieļaujamas.
Kāpjot pa ceļu augstajos atsiju kalnos, paveras iespaidīga ainava gan uz uzņēmumu, gan Daugavu un apkārtni. Viena no augstākajām vietām atrodas pretī Bebrulejas klintij un Daugavas līkumam, kur visbiežāk rodas ledus sastrēgums pavasara palu laikā. Atsiju kalni gan ir krietnu gabalu no upes, kas tajā vietā ir šaurāka nekā citur, un ledum grūtāk izgrozīties starp klints radzēm un sanesumiem, kas tur sakrājušies. Savulaik veiktais pētījums atklājis, ka to iztīrīšana nedos vēlamo efektu, lai novērstu pilsētas applūšanu. Negatīvs efekts būtu arī upes posma iztaisnošanai šajā vietā. Tā ka pļaviņiešiem pagaidām nekas cits neatliek, kā sadzīvot ar pavasara paliem.
Juris Seikovskis atgādināja, ka dolomītu atsijas ir unikāls un vērtīgs materiāls, kas īpaši noder lauksaimniecībā, mazinot augsnes skābumu. Lauksaimnieki atzinuši, ka, lietojot to, ražība paaugstinās vismaz par 20 procentiem.
Karjera diena noslēdzās pie veikala “miniTOP!”, kur koncertēja Jēkabpils ukraiņu biedrība “Javir” un muzikālā apvienība “Otra versija”. Vēl vakarpusē iedzīvotāji laukumā pie veikala laidās lustīgās dejās šīs mūzikas pavadībā.
PPPPP un vēlreiz P
Jaunums svētkos bija Piektdienas Pēcpusdienas Pikniks Pļaviņu Pļavā līdzās Daugavas ielai 50, un, kā liecina nosaukums, šajā pēcpusdienā goda vietā bija burts “P”. Vispirms iedzīvotāji varēja saņemt Pļaviņu pilsoņu pasi, kurā vārds un uzvārds sākās ar šo burtu. Kuram tas nemainījās, saņēma pārsteiguma balvu. Cilvēki pēc šī “dokumenta” stāvēja garā rindā, un 500 pases beidzās ātri. Pasākuma dalībnieki mielojās arī ar Pļaviņu plostnieku putru un Pļaviņu padzērienu.
Jau iepriekš saimnieces aicināja piedalīties Pļaviņu pīrāgu parādē, piedāvājot savus konditorejas meistarstiķus. Visas gardās lietas degustācijā beidzās ātri, un pasākuma apmeklētāji balsoja par, viņuprāt, gardāko našķi.
Par Pļaviņu meistarīgāko cepēju atzīta Maija Vilciņa. Gardo pīrāgu recepte vienkārša — pie to gatavošanas jāķeras agri rītā, ar labu noskaņojumu un skaistas mūzikas pavadībā. Vēl arī jādomā labas domas, un šis darbs jāveic tikai ar mīlestību! Otro vietu konkursā ieguva Iveta Kačkāne ar plātsmaizi no zemenēm, āboliem un banāniem, bet trešās vietas vairākas — Lailai Ūbelītei, Ingai Baginskai un Irēnai Žverelo. Irēnas kundze bija izcepusi ne tikai saldās kūkas, bet arī zivju pīrāgu. Viņa jokojot degustētājiem stāstīja, ka pie Pļaviņām taču labi ķeras zivis, atliek vien iemest makšķeres āķi. Savukārt citai viņas kūkai nosaukums bija “Mazbērnu lūgums”, un tā vecmāmiņai jācep visbiežāk.
Piknika vietā darbojās arī “Kalna pirts” pirts uz riteņiem, ko no Madonas bija atvedis pirtnieks Ainārs Dārznieks. Viņš šajā jomā darbojas jau septiņus gadus un pārliecinājies, ka latviešiem pirts patīk. Pirtnieka Aināra pērienu šajā pirtiņā varēja izjust ikviens interesents, kā arī uzklausīt viņa padomus.
Iedzīvotāji bija aicināti veidot savas piknika vietas, un viņi to darīja aizrautīgi, padomājot par īpašu noformējumu. Diemžēl brīžam šī pasākuma pavadonis bija arī lietus, bet tas netraucēja lustēties “Kreicburgas ziķeru” un lietuviešu muzikantu pavadībā. Visus izklaidēja arī iluzionists Valdemars Weiss.
Pēc piknika pie centra “Ideja” uz savu pasākumu pulcējās jaunieši. Viņiem bija peredzētas īpaši radošas aktivitātes, un muzicēja Latvijā zināmi hiphopa mūziķi Edavārdi, Melikols, ansis un Oriole.
Lietus netraucē
Svētku kulmināciju 1. jūlijā visu dienu gan pavadīja lietus, kas mazināja noskaņu, bet tomēr netraucēja baudīt šo dienu. Redzot lielo apmeklētāju atsaucību, arī neviens no plānotajiem pasākumiem netika atcelts. Krāsains un daudzveidīgs izdevās svētku gājiens no novada ģimnāzijas līdz Tradīciju laukumam, kur skanēja apsveikuma vārdi no bijušajiem pilsētas vadītājiem un tagadējā novada domes priekšsēdētāja Aigara Luksa. Viņš uzsvēra, ka pilsēta šādu skaistu jubileju sasniegusi, tikai pateicoties tās iedzīvotājiem. Skanot himnām, mastā pavēla valsts un pilsētas karogus.
Laukumā pie kultūras centra notika amatnieku darinājumu tirdziņš, bērni vizinājās ponija un zirga mugurā, vēroja “Trušu karalistes” dzīvniekus un baudīja citas izklaides. Pēcpusdienā tur notika Pļaviņu novada amatiermākslas kolektīvu un viesmākslinieku no Jonavas pilsētas Lietuvā priekšnesumi. Dziesmas varēja baudīt uz “Muzikālā dambja”, kur muzicēja vairāki novada kolektīvi. Diemžēl lietus dēļ nenotika vēl citu mūziķu priekšnesumi.
Ne īpaši jaukie laika apstākļi gan nemazināja cilvēku vēlmi apmeklēt svētku noslēguma koncertu “Pļaviņas rotā” Zviedru skanstu estrādē, kur piedalījās Jāņa Lūsēna muzikālā apvienība “Promenāde” ar solistiem Anmary un Uģi Rozi, grupa “Eolika”, “Credo” un Normunds Jakušonoks ar Tipa orķestri. Pasākumu vadīja aktrise Zane Daudziņa, un pēc tā vairāki steidza izmantot iespēju nofotografēties ar Latvijā populārā seriāla “UgunsGrēks” varoni.
Pļaviņiešus svētkos sveica arī Aizkraukles un Krustpils novada vadītāji.
Jau no aprīļa iedzīvotāji īpašās kartītēs krāja zīmodziņus, lai piedalītos lielajā balvu izlozē, kurai balvas sarūpēja daudzi uzņēmumi. Balvu patiesi bija daudz un vērtīgas, bet galvenā — velosipēds.
Svētku organizēšanas darba grupas vadītāja Silga Stučka atzina, ka, neraugoties uz lietu, viss izdevās, kā iecerēts.
— Pārliecinājāmies, ka cilvēki prot un vēlas baudīt svētkus arī sliktākos laika apstākļos. Ir tikai atbilstoši jāapģērbjas un jābūt labā noskaņojumā, jo ir lietas, ko nevaram ietekmēt. Lietus dēļ domājām atcelt ‘‘Muzikālo dambi”, bet tomēr nolēmām samazināt tikai programmu, jo cilvēki bija sanākuši un ansambļi dziedāja. Prieks par pikniku un pīrāgu cepējām, un ceram, ka šāds konkurss varētu kļūt par Pļaviņu tradīciju. Katrā ziņā vēlējāmies, lai svētki būtu visām gaumēm no viena pilsētas gala līdz otram, un atsauksmes liecina, ka tā arī bija, — teica Silga Stučka.
Lietum pieņemoties spēkā, joprojām apmeklētāju pilnā estrādē gaisā uzmirgoja svētku salūts. Līdz nākamajiem svētkiem! ◆

Svētku apmeklētāju vērtējums
Andra
— Vairāk apmeklēju pasākumus, ko varēja darīt kopā ar bērniņu, ja nelija lietus. Man viss patika. Nevarēju ierasties uz pikniku, bet mamma stāstīja, ka tas bijis ļoti jauks un noteikti jāatkārto. Domāju, ka svētki izdevās.

Diāna
— Redzējām daudz. Man ļoti patika filma “Svingeri”. Interesants bija arī pasākums Gostiņos, kur daudz varēja uzzināt par ebreju tautas dzīvi un tradīcijām. Īpaši aizraujoši bija mācīties ebreju dejas soļus. Tie ir savdabīgi ritmi.

Daina
— Centāmies apmeklēt vairākus pasākumus, un katrs bija interesants. Šajos svētkos bija daudz kas jauns, kas līdz šim nebija redzēts, un tas patika. Arī gājiens bija skaists, bet noskaņojumu gan iztraucēja lietus. Tomēr kopumā svētki izdevās.

Sarmīte
— Man patika viss. Pikniks bija fantastisks, un nekad iepriekš tāds nebija piedzīvots! Sākumā šķita, vai būs, kas tajā piedalās, bet atsaucība bija lieliska. Acīmredzot cilvēkiem vajag tādu brīvu gaisotni dabā. Turklāt skanēja fantastiska mūzika. Neesmu vairs jauniešu vecumā, bet aizgāju arī uz viņiem veltīto pasākumu. Ļoti labs, tā ka žēl, ka manā laikā tāda nebija!

+ 3

Staburags.lv ARHĪVS

Pļaviņas svētku rotā

Kategorijas