Ar Vadoni vai bez viņa?

2017. gada 4. jūlijs 09:18

119

Bieži nākas secināt, ka ministriju, iestāžu pārstāvji dzīvo citā realitātē un neorientējas jautājumos, ar kuriem saskaras cilvēki ikdienā. Jūnijā nācās pārliecināties, ka šī “slimība” aizgājusi arī līdz prezidentam, proti, Raimondam Vējonim. Viņš aktualizējis jautājumu par tautas vēlētu prezidentu un vēlas šo iespēju darīt realizējamu jau līdz gada beigām.

Nākamo prezidentu nāktos izvēlēties 2019. gadā, un, jo tuvāk nāks noliktais laiks, jo jūtami saspīlētākas būs diskusijas par šo tēmu. Arī tagad atliek kādam šo jautājumu aizskart sociālajos tīklos, diskusijā piedalās gan vieni — idejas aizstāvji, gan otri — noliedzēji, gan trešie, pie kuriem pieskaitu sevi — proti, prezidents nav vajadzīgs. Pirmie vēlas kaut ko līdzīgu totalitārai pundurvalstij, kur vienam cilvēkam būs daudz lielāka teikšana, tajā skaitā atlaist Saeimu. Tas tik tīkami skan tai daļai Latvijas iedzīvotāju, kuri sirgst ar tizlumu un amnēziju — uz vēlēšanām nespēj aiziet vai arī nobalsojuši, bet jau nākamajā dienā lamā ievēlētos. Šaubos, vai arī viņu ievēlētais “dievs” būtu gana labs. Idejas pretinieki norāda uz pēdējos gados notikušo Latvijā un pasaulē: ar lielas naudas palīdzību Eiroparlamenta krēslā ievēlēja deputāti — nulli — Ivetu Griguli, bet pēc ASV prezidenta vēlēšanām vēl tagad nenorimst vēlme pierādīt Krievijas ietekmi uz šo notikumu rezultātu. To, ka Krievijas varas ietekme būtu klaji izjūtama Latvijā, nenoliedz arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, idejas ar tautas vēlētu prezidentu aizstāve. Viņa gan piebilst — jāspēj nodrošināt stingru kontroli naudas plūsmām, kas ietu caur prezidenta kandidātu vai viņu atbalstītāju rokām. Vai Latvija to spēs? Kāds tam tiešām tic?

Latvijas prezidents lielākoties asociējas ar Kārli Ulmani, kas patiesībā bija toreiz esošās varas gāzējs, totalitāras varas iedibinātājs. Vadonis izlems visu — apmēram tāds bija noskaņojums Latvijā no 1934. gada, līdz padomju vara mūs okupēja. Mūslaiku demokrātijas vērtībām neatbilstoša rīcība, ar kuru, visticamāk, būtu mierā retais. Vai Latvijai vajadzīgs šāds režīms? Vai varbūt mums nepieciešams visu valsts varu koncentrēt viena cilvēka un viņam pietuvinātas kliķes rokās? Kāds komentārs sociālajos tīklos patiesībā labi apraksta reālo situāciju, ja valstī mainītu konstitūciju: “Ja tauta vēlētu, tad tādām nullēm kā Bērziņiem un Vējoņiem nebūtu cerības tikt par prezidentiem. Vai būtu labāki? Nu, kas zina. Drīzāk ievēlētu kādu mūziķi, komponistu vai aktieri. Kas ir labāk?...” Un kādu motīvu vadīts savu domu kultivē tagadējais prezidents Vējonis?

Staburags.lv ARHĪVS

Ar Vadoni vai bez viņa?

Kategorijas