Staburags.lv ARHĪVS

Jādomā kā privātajā biznesā

Jādomā kā privātajā biznesā

Dzīvoju Kok­­nesē, bet strādāju Ogrē, tādēļ ik dienu ierasts mērot ceļu ar auto uz darbu. Esmu saimniecības daļas pārzinis Ogres Mūzikas skolā, atbildu par visiem saimnieciskajiem jautājumiem, sākot no budžeta plānošanas līdz darbu veikšanai. Patlaban aktuālākais ir skolas ēkas sagatavošana septembrim, kad sāksies mācību gads. Šobrīd veicam nelielus remontdarbus, inventāra uzskaiti, aizvietoju atvaļinājumā esošos kolēģus.
Jauna pieredze man ir deputāta pienākums, ko uzticējuši novada cilvēki — pārstāvēt viņu intereses Kokneses novada domē. Esmu piedalījies pirmajās komiteju un domes sēdēs, šobrīd sāku iedziļināties vairākos būtiskos jautājumos, kurus pārrunāju ar domes priekšsēdētāju. Viens no jautājumiem ir par māju siltināšanas projektiem. Kādreiz strādāju SIA “Kokneses Komunālie pakalpojumi”, un manas darbības laikā tika nosiltinātas vairākas mājas. Trešais gads, kopš tur nestrādāju, un šķiet, ka šajā laikposmā nekas daudzdzīvokļu ēku siltināšanā nav darīts. Mēģinu saprast, kā šīs lietas virzās, kāda ir šībrīža situācija. Šobrīd renovācijai pieteikušās vairākas mājas, taču dokumentācija iepirkumam darbu veikšanai tiek gatavota divām ēkām. Pārējās mājas tikai gatavojas, tajās tiek veikti energoauditi.
Otra būtiska problēma — mākslas skolas vai studijas nepieciešamība. Līdz šim mazie koknesieši, arī mana meita, apmeklēja mākslas pulciņu, ko vadīja māk­slinieks Aldis Dobenbergs. Uzzināju, ka mākslinieks nolēmis vairāk pievērsties savai daiļradei un atteikties no pulciņa vadīšanas. Pie mākslinieka uz nodarbībām gāja ap 30 — 40 bērnu. Tas nav maz. Domāju, varbūt Koknesē var izveidot mākslas studiju vai piedāvāt šo iespēju kā interešu izglītības programmu. Katrā ziņā risinājums šajā jautājumā būtu jārod. Domes pārstāvji ir gatavi atbalstīt ar telpām un meklēt finansējumu, bet tiek gaidīta pašu iedzīvotāju iniciatīva. Tādēļ svarīgi šo jautājumu aktualizēt. Šobrīd apzināšu nozares profesionāļus koknesiešus, uzrunāšu, un varbūt būs atsaucība, domāsim, ko un kā darīt tālāk. Ja ir kāds interesents, tad varētu atsaukties, sazināties un mēģināt saprast, ko varam iesākt. Ja paraugās mazliet plašāk, Skrīveros un Pļaviņās ir mūzikas un mākslas skola, kādēļ arī Koknesē tāda nevarētu būt? Varbūt ne klasiska skola, drīzāk studija, neformāla izglītība, kas ļautu iepazīt mākslas pasauli, lai bērni varētu saprast, vai savu nākotni vēlas saistīt ar mākslu.
Ir vēl vairāki jautājumi, ko, pildot deputāta pienākumus, vēlos noskaidrot. Piemēram, cik tīrs ir ūdens, kas no sporta centra baseina nonāk Daugavā? Kā tiek risināti dzīvokļu parādnieku jautājumi? Tāpat tarifi — ir bažas, vai tos izdosies noturēt līdzšinējā līmenī. Manuprāt, tie varētu palikt nemainīgi vai pat zemāki, protams, ja visiem izdevumiem ir racionāls izlietojums. Arī pašvaldības transportlīdzekļu degvielas patēriņš būtu kontrolējams, to var paveikt, ierīkojot GPS sistēmu, taču kādam tas noteikti ir jākontrolē. Būtiska nianse ir GPS piesaiste degvielas patēriņam un kilometru skaitītājam, citādi šo sistēmu var apiet.
Daudzi jaunie deputāti noliek mandātu uzreiz pēc ievēlēšanas. Šāda rīcība notiek katrās vēlēšanās, arī šoreiz. Gan Aizkraukles reģiona Neretas novadā, kur kāds deputāts mandātu noliek pat otrreiz, gan Vecumnieku, Līvānu, Dobeles un citās Latvijas pašvaldībās. Tā ir negodprātīga balsu zvejošana. Visspilgtākais piemērs mūsu pusē bija 2009. gada pašvaldību vēlēšanās Jaunjelgavas novadā. Sarakstā apvienoja triju pagasta pārvalžu vadītājus, viņus arī ievēlēja, taču viņi visi nolika mandātu un turpināja strādāt pārvaldēs. Pagājušajās vēlēšanās Koknesē bija līdzīga situācija ar Iršu pagasta pārvaldes vadītāju. Manuprāt, tā ir apzināta vēlētāju maldināšana, vienkārši melošana. Mēdz teikt: karā visi līdzekļi labi, bet vai vajag sevi diskreditēt ar šādu rīcību? Iekļaut sarakstos populārus un sabiedrībā mīlētus cilvēkus, kuri tikai piesaistīs balsis, bet nekad nedarīs deputāta darbu, ir apzināta krāpšana. Jādomā par šādu cilvēku ētiku un morāli. Lai tādas situācijas neatkārtotos, būtu nepieciešami grozījumi likumos.
Pagājušajā nedēļā pārvēlēti visi Latvijas novadu vadītāji, lielākā daļa savu amatu arī saglabāja, varas maiņa notika nedaudzās pašvaldībās. Latvijā ir dažas pašvaldības, kurās mēra pienākums viens cilvēks veic vairāk nekā divdesmit gadu. Manuprāt, pārāk ilga aizsēdēšanās neveicina novada izaugsmi, ir nepieciešams svaigs skatījums. Tajā pašā laikā, lai varētu ilgtspējīgi strādāt, plānot darbus, tos īstenot un atbildēt par paveikto, novada vadītājam vajadzētu būt iespējai darboties vismaz trijos termiņos. Domāju, tas ir optimāls laikposms.
Viens no aizvadītās nedēļas nozīmīgākajiem notikumiem noteikti ir arī medicīnas nozares darbinieku protesti. Mediķi protestē, atsakoties strādāt garās darba stundas.
Manuprāt, vēl pirms septiņiem gadiem medicīnā bija lielāka kārtība. Man bija saskarsme ar mediķiem, un pieredze bija pozitīva un veiksmīga, atstājot iespaidu, ka sistēma ir sakārtota un darbojas. Nebija jāgaida mēnešiem rindā pie speciālista, kā tas ir tagad. Optimizējot un reorganizējot slimnīcas, kaut kas ir nogājis greizi. Uzskatu, ka lielākā problēma ne tikai veselības nozarē, arī citās, ir nemākulīga līdzekļu izlietošana, nespēja racionāli spriest un pārdomāti konsolidēt līdzekļus. Kopējais finansējums veselības nozarei nav mazs, manuprāt, iekšējā sistēmā ir “caurumi”, kuros nauda vienkārši pazūd. Streikot un protestēt vajadzēja jau sen, ne tikai mediķiem, arī pacientiem jau sen bija jāprotestē! Latvijā ir bezmaksas veselības aprūpe bērniem, bet, lai nokļūtu, piemēram, pie speciālista Rīgā, jāgaida trīs vai četri mēneši, toties par naudu vizītē var nokļūt pēc nedēļas. Manuprāt, ir kaut kāda nevēlēšanās, nevis nevarēšana, atrisināt problēmas veselības nozarē. Jebkuru saimniecību var sakārtot, ir daudz saimnieciskās lietas, kur var ietaupīt, pirmkārt, ir jādomā kā privātajā biznesā.
Nedēļas nogalēs ar ģimeni atpūšamies vai nu tepat Koknesē, vai dodamies garākos braucienos. Šajā nedēļas nogalē lielākais notikums Koknesē bija novada svētki. Tos visa ģimene apmeklējam katru gadu, bērni parasti piedalās svētku gājienā. Arī šoreiz, neraugoties uz laika apstākļiem, devāmies uz svētkiem. Manuprāt, ļoti jauki un izdevušies svētki, bija padomāts par dažāda vecuma cilvēkiem, lai interesanti gan lieliem, gan maziem.