Ceļā ar stopiem — iepazīt pasauli

2017. gada 30. jūnijs 00:01

(56. turpinājums. Sākums laikraksta “Staburags” 2015. gada 30. oktobra numurā.)
402. diena
Sākam iepazīt Honkongu. No rīta pirms saules mūs uzmodina pērtiķi un izrāda lielu interesi par telti. Sākumā domājam, ka cilvēks staigā ap telti, bet, kad izlienam no tās, visi aizbēg. Cilvēks taču tā nevar pa krūmiem pārvietoties.
Ejam uz pilsētu. Ir agrs, bet ielās jau rosība. Aizejam uz veikalu, kur labas cenas, un palādējam telefonu. Tur mums nāk klāt amerikāņi un vēlas palīdzēt, jo pētām karti.
Šodien gan bijām domājuši apiet Honkongas salu, bet mums paskaidro, ka esam netālu no viena ceļa kalnos, tāpēc jāizmanto izdevība.
Redzam arī vairākus ķīniešus. Liekas, viņiem diezgan dīvaina kultūra. Skaļi atraugāties, ēst tā, ka visa seja ēdienā, un skaļi bļaustīties laikam ir labi. Bet tas tikai šodienas iespaids.
Honkonga nozīmē ne tikai debesskrāpjus, bet arī daudzveidīgu dabu. Kalnos ir ļoti daudz gājēju ceļu— var kārtīgi visu izpētīt.
Klimats te vairāk sutīgs un tropisks. Jūtamies kā džungļos. Esam sapirkuši nepieciešamo visai dienai kalnos un dodamies ceļā. Sākumā jābrauc ar daudziem eskalatoriem. Te pilsēta sastāv no tuneļiem, mājām un kāpnēm. Vide ļoti kalnaina, pārapdzīvota un vēl ar aizsargātām dabas vietām. Tiešām interesanti.
Sākam savu ceļu kalnā. Grūti — stāvs un ilgs ceļš. Ceļā satiekam gidu, kurš teic, ka ar teltīm te nekur nevar palikt, bet, ja būsim klusi, nevienam neko nevajadzētu teikt. Labi, mēģināsim. Mums iesaka burvīgu ceļu, pa kuru ejot apskatām milzīgās augstceltnes no augšas. Dažas ir pat simtstāvīgas, un neesam vēl tik augstu kalnā, lai redzētu to jumtus!
Honkonga sastāv no Honkongas salas, Kouluņas pussala, tā saucamajām Jaunajām Teritorijām un citām 1092 kvadrātkilometros izvietotām salām. Visā šajā teritorijā ir 6 miljoni iedzīvotāju! Un vēl viesi. Iedomājieties — teritorija taču 64 reizes mazāka nekā Latvija! Honkongā oficiālās valodas ir ķīniešu un angļu. Patiesībā Honkonga ir viena no apdzīvotākajām vietām pasaulē. Tā arī izskatās — tiek būvēti debesskrāpji un izcirsti meži. Nez kas te būs nākotnē?
Nokļūstam Viktorijas virsotnē. Esam augstu, un skati ir apburoši. Šodien veikts četru stundu gājiens ar padsmit kilogramu smagām somām, nebraucām ne ar autobusu, ne ar funikulieri, piedevām vēl ietaupījām.
Mēģinām atvilkt elpu vienā no daudzajām piknika vietiņām. Skatīsimies, vai varēsim te palikt.
Vakarā satiekam pāri — sievieti no Anglijas un vīrieti no Izraēlas. Viņi te dzīvo. Atnāk pie mums ar trim franču buldogiem, kas rukšķēdami skraida apkārt. Pāris brīnās, ka mums veselam gadam tik maz mantu, un saka, ka paši arī daudz kur strādājuši. Viņi gan saka, ka Ķīnā neesot patīkami strādāt — apkārt haoss, viss vienmēr kavējas un cilvēku kultūra galīgi “greiza” — nepieklājīgi un neatsaucīgi. Taču nespriedīsim vien no stāstītā. Un haosiņš jau ir tas, kas padara vietu interesantāku — ierastā kārtība tā neaizrauj.
Šķiet, nu esam palikuši vieni un varam celt telti. Bet naktī mūs pārsteidz mežacūkas — nākas biedēt tās prom, lai nenāk tik tuvu teltij. Kopumā izdevies neiespējamais — jau otro nakti palikt teltī.
405. diena
Šodien mūsu pēdējā diena Honkongā. Temperatūra ir paaugstinājusies līdz 30 grādiem, un naktī gulēt grūti.
Guļam pēdējo nakti teltī. Šoreiz pat ilgāk, jo vairs nav jāsteidzas. Cilvēki mūs vēro kā trakos — neviens taču tādās vietās telti neceļ.
Šo nakti gan pavadīsim lidostā un pirmās naktis mūsu nākamajā valstī pie draudzenes Annas.
Šodien vairs īsti nezinām, ko apskatīt. Kā jau minējām, ir daudz skaistu gājēju ceļu kalnos, bet tie nav tik tuvu pilsētas centram. Pašas Honkongas un Kouluņas pussalas apskatei pietiek ar pāris dienām. Vēl ir Lantau sala netālu no lidostas, kur ir liela Budas statuja un Disnejlenda. Pludmales ar ķīniešu baltajiem delfīniem un vēl visādas atrakcijas par nedaudz augstākām cenām.
Mēs nolemjam šo dienu pavadīt mierīgi, nesteidzīgi dodoties uz lidostu un tur arī atpūšoties. Tomēr visas dienas plecos bijusi soma un diezgan daudz staigāts. Gribas apsēsties un pasēdēt tā ilgāk.
Ejam pa tikko pamodušās pilsētas ieliņām līdz maksimāli attālākajai metro pieturai, lai būtu mazāk jāmaksā. Tad braucam ar metro, vēlāk ar busu, kas, protams, ir lētāk, kā ieteica infocentrā.
Ko vēl jums varam pastāstīt par šo vietu? Interesanti, ka Honkongā celtniecībā tiek ievēroti fenšui noteikumi. Mājas vairs neceļ kā Kouluņas pilsētcietoksnī.
Tsing Ma tilts ir lielākais balstiekārtu tilts pasaulē — tam pāri braucam ilgi un raugāmies uz nebeidzamajām augstceltnēm ar īpašo celšanas veidu. Lasām arī to, ka Honkongā tualetēs lieto jūras ūdeni! Interesanti.
Katrā ziņā Honkonga palīdzēja kaut nedaudz ieskatīties ķīniešu kultūrā, tā ļoti atšķiras no Korejas vai Japānas. Te bija interesanti pabūt, un nenožēlojam braucienu uz Honkongu. Aizraujoši redzēt džungļus kopā ar pilsētu. Vienkāršo un tradicionālo kopā ar ekskluzīvo un pilnīgi jauno, starptautisko. Honkongai ir dažādas sejas, un ir vērts tās iepazīt.
Rīt jau jūs sveicināsim no Filipīnām. Jauns piedzīvojums — dodamies iekšā vasarā.
(Turpmāk vēl.)

Staburags.lv ARHĪVS

Ceļā ar stopiem — iepazīt pasauli

Kategorijas