Ģimenes ārsti streikos

2017. gada 30. jūnijs 00:01

343

Tā kā Latvijas Ģimenes ārstu asociācija nav vienojusies ar valdību par prasību izpildi, Latvijas ģimenes ārsti pirmdien, 3. jūlijā, pulksten 12 sāks beztermiņa streiku līdz prasību izpildei. Pirms doties pie ģimenes ārsta, noteikti vajadzētu uzzināt, vai ārsts piedalās streikā. Daudzi ārsti streiku atbalsta, bet dažs ārsts streikā nepiedalīsies un pacientus pieņems.

Situāciju medicīnā vērtē kā kritisku
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas mājaslapā teikts: “Situācija ģimenes medicīnā kļuvusi kritiska. Valsts ilgstoši nemaksā taisnīgu atalgojumu par ģimenes ārsta sarežģīto un apjomīgo darbu. Vienlaikus valsts iestādes prasa pildīt tādas prasības, kurām nepieciešami arvien lielāki ģimenes ārsta laika, darba un naudas ieguldījumi. Ģimenes ārsta komandā strādājošo medicīnas māsu un ārstu palīgu atalgojums ir tik niecīgs, ka ģimenes ārsts nevar nodrošināt darbam nepieciešamās komandas izveidošanu un ilgtspējīgu attīstību.’’
Ministrija: jāveido kopprakses
Viens no Veselības ministrijas iecerētajiem reformas plāniem, pret kuru iebilst ģimenes ārsti, ir kopprakšu veidošana. Tajās apvienotos trīs — seši ģimenes ārsti. Tās nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu darbdienu vakaros un brīvdienās, efektīvu ģimenes ārsta aizvietošanu, telefonkonsultācijas, kā arī daļēji pārņemot dežūrārstu funkcijas. Koppraksēs plānots piesaistīt citus speciālistus, piemēram, vecmāti, pediatru vai fizioterapeitu, sadarboties ar citiem dienestiem, piemēram, sociālo dienestu.
Aicina šonedēļ
pagarināt receptes
Pirms nākamnedēļ doties pie ģimenes ārsta, noteikti vajadzētu uzzināt, vai ārsts piedalās streikā, lai gājiens nebūtu velts. Aizkraukles poliklīnikā ģimenes ārstu prakses vietās pie ziņojumu stendiem izvietotas informatīvas lapas par ģimenes ārstu streiku. Tajās paziņots par streika sākšanas datumu un pacienti tiek aicināti šonedēļ pagarināt receptes un veikt nepieciešamo medicīnisko aprūpi. Informatīvajās lapās teikts, ka ģimenes ārstu prakses vietas būs atvērtas, nodrošinot medicīnas māsas vai ārsta palīga konsultācijas, ka ārsti atsāks valsts apmaksāto darbu pēc tam, kad “valdība vienosies par streika prasību uzpildi”.
Sniegs maksas pakalpojumus
“Staburags” aptaujāja vairākus Aizkraukles un apkārtējo novadu ģimenes ārstus.
Ģimenes ārste Maiga Ivanova, kurai ir prakse Aizkrauklē, stāsta, ka ārsta palīgs savas kompetences ietvaros sniegs konsultācijas bez viņas iesaistīšanās, kā arī pirmo un neatliekamo medicīnisko palīdzību. Ģimenes ārste būs savā praksē un sniegs maksas pakalpojumus, ar pacientu par to vienojoties rakstiski, bet netiks sniegti valsts apmaksātie ģimenes ārsta pakalpojumi.
Streikos ģimenes ārste Anita Urbanoviča. Arī ģimenes ārsts Dainis Kaķis teic, ka streikos. Viņš būšot savā darba vietā un ar pacientiem varēs runāt par vispārīgiem veselības aprūpes jautājumiem, bet pacientus nekonsultēs.
Ģimenes ārste Lilita Grīga no Aizkraukles streiku atbalsta, tomēr no 3. jūlija dosies ikgadējā atvaļinājumā. Viņu aizvietos ārste Sandra Siliņa, kura piedalīsies streikā. Ārste būs savā praksē, tāpat arī viņas palīgs. Ārsta palīgs pacientiem paskaidros viņus interesējošus jautājumus. Ja slimniekam būs akūta situācija, piemēram, hipertoniskā krīze, ārste kopā ar palīgu sniegs neatliekamo medicīnisko palīdzību un pacientu pēc tam nosūtīs pie kāda speciālista vai uz traumpunktu, tomēr valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus nevarēs saņemt. Ārste sniegs maksas pakalpojumus, kas saistīti, piemēram, ar medicīnisko pārbaudi autovadītājiem vai sanitārās grāmatiņas iegūšanu.
“Neprasām neko neiespējamu”
“3. jūlijā līdz pulksten 12 strādāšu, bet pēc tam streikošu,” stāsta ģimenes ārste Olga Tomaševska no Aizkraukles. “Būšu uz vietas savā praksē, kur darāmi daudzi citi darbi. Pacienti ar mani varēs runāt par politiskiem, ekonomiskiem un citiem jautājumiem, tomēr par veselības problēmām viņi konsultācijas nevarēs saņemt. Praksē būs arī reģistratore un ārsta palīgs.”
Streika prasības viņa pilnībā atbalsta — finansējums ambulatorajai aprūpei netiek palielināts, bet ģimenes ārstu pienākumu kļūst arvien vairāk. “Ģimenes ārsti neprasa neko neiespējamu, problēmas medicīnā ir samilzušas, tajā skaitā ļoti grūti piesaistīt jaunus ārstus. Manā praksē viens ārsta palīgs no septembra vairs nestrādās, jo nevaram nodrošināt tādu atalgojumu un sociālās garantijas kā neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Lai cik labi būtu darbinieki, mēs nespējam maksāt viņiem vairāk. Jaunu speciālistu nav. Pediatre Janīna Pauriņa dosies atpūtā, taču arī viņas vietā nav speciālista, kas gribētu strādāt. Tiek runāts ar mums, ģimenes ārstiem, vai mēs varētu uzņemties bērnu aprūpi, bet mums jau tā ir daudz darba, ģimenes ārstiem pārslodzes dēļ ir izdegšanas sindroms.”
Kopprakses laukos — utopiska ideja
Ārste iebilst arī pret iecerēto kopprakšu veidošanu. “Labprāt vēlētos, lai kabinetā pa labi strādātu neiroloģe Gavare, bet pa kreisi — traumatologs Vizulis, kuri konsultētu manus pacientus, taču ģimenes ārstu praksēm nav tāda finansējuma, lai viņiem par darbu maksātu. Un kā kopprakses varētu veidot laukos? Manuprāt, tā ir utopiska ideja,” viņa saka. “Esmu par e-veselības ieviešanu, tomēr līgumu par to vēl neesmu parakstījusi. Mums ir iegādāta programma, kurā izdrukājam receptes, nosūtījumus, izziņas, taču to nav iespējams pieslēgt e-veselības sistēmai.”
Streikos arī ģimenes ārste Inese Lejniece Pļaviņās. Uz jautājumu, vai viņa atbalsta visas streika prasības, ārste atbild, ka tas ir Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas dalībnieku kopīgs lēmums.
“Pirmdien līdz pulksten 12 pieņemšu pacientus, pēc tam streikošu,” informē ģimenes ārste Zigrīda Maija Gulbe no Jaunjelgavas. “Būšu savā darba vietā, jo jākārto ļoti daudz “papīru”. Praksē konsultācijas pacientiem sniegs ārsta palīgs. Gribētu, lai valdība vienojas par streika prasību izpildi. Daudz kam citam valdība naudu atrod, taču ne medicīnai.”
Pārrunās, kā jāierodas pie ārsta
“Streika prasības atbalstu un streikā piedalīšos,” saka ģimenes ārsts Ziedonis Mauliņš Koknesē. “Streika laikā būšu savā darba vietā un ar pacientiem pārrunāšu jautājumus, kuriem ikdienā neatliek laika. Piemēram, par pareizu dzīvesveidu, par to, ka pacientiem arī pašiem daudz kas jādara, lai viņi būtu veseli, par to, kā jāiet pie ārsta, ka jārēķinās ar gaidīšanu, iepriekš jāpiesaka vizīte, līdzi jāpaņem brilles, pirms asinsspiediena mērīšanas desmit minūtes jāpasēž uzgaidāmajā telpā, nevis jāskrien ārsta kabinetā pa galvu, pa kaklu. Parunāsim par slimnīcu izrakstiem, piemēram, pacients ierodas no Stradiņu slimnīcas pie ģimenes ārsta ar prasību veikt fluorogrāfu, lai gan tādas aparatūras sen jau vairs nav.”
Jautāts par veselības ministres iecerētajām ģimenes ārstu koppraksēm, Ziedonis Mauliņš atbild skeptiski: “Tās nav vajadzīgas, ambulatorās aprūpes jautājums nav jārisina kolektivizācijas veidā. Ja ģimenes ārstu darba laiku vajag pagarināt, par to jārunā ar mums, paredzot tam attiecīgu finansējumu, bet ko dos kopprakšu veidošana, tas man nav saprotams.”
Aija Skudra nestreikos
“Es nestreikošu, būšu savā praksē un pieņemšu pacientus,” saka ģimenes ārste Aija Skudra Skrīveros. “Streikojošajiem ģimenes ārstiem tāpat jābūt savā darba vietā un jāsniedz neatliekamā medicīniskā palīdzība — ja, piemēram, atnāks pacients ar kritiskām veselības problēmām un nekavējoties vajadzēs palīdzēt, viņu taču nedrīkstēs raidīt projām. Uzskatu, ka naudas dēļ, lielāku algu dēļ nav jāstreiko, taču streika prasību sarakstā tās ir pirmās. Streiks medicīnā nav īstā cīņas metode, par prasībām jāvienojas sarunās. Par pagarināto normālo darba laiku, par kuru nemaksā pietiekami, ir jācīnās, bet ne jau par atalgojumu. Varētu streikot, iebilstot pret nesakārto medicīnu, garajām rindām, kurās pacienti gaida speciālistu izmeklējumus, pret speciālistu trūkumu.”
Ārste ir skeptiska par veselības ministres iecerēto kopprakšu veidošanu. “Varbūt Rīgā tādas ir iespējamas, bet ne jau laukos, kur trūkst ģimenes ārstu, kur nu vēl citu speciālistu. Aizkraukles slimnīcai ir grūti atrast jaunu pediatru, kur nu vēl mums. Laukos būtu grūti nodrošināt telpas fizioterapeitam un citiem speciālistiem, labi, ja ir telpas ģimenes ārsta praksei,” viņa saka.
Ārste atzīst, ka iecerētā e-veselība nav sakārtota. Pašreizējā praksē esošā programma, kurā var izrakstīt receptes un darba nespējas lapas, nav savienota ar e-veselības sistēmu, un nav zināms, vai to varēs savienot. “Ja no 1. septembra būs jāizmanto e-veselības sistēma, to darīsim, bet darba nespējas lapas noformēs ārsta palīgs, man nebūs tik daudz laika, jo galvenā uzmanība jāvelta pacientiem.” ◆
Ģimenes ārstu prasības

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas mājaslapā uzskaitītas visas ģimenes ārstu prasības.
1. Palielināt šobrīd ģimenes ārsta praksei noteikto kapitācijas naudu jeb maksājumu par katru reģistrēto personu mēnesī par 30% katru gadu turpmākos trīs gadus. Pašlaik maksājums ir 1,25 eiro par personu mēnesī, 2018. gadā tiek prasīts maksāt 1,63 eiro, 2019. gadā — 2,11 eiro un 2020. gadā — 2,75 eiro.
2. Palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus, kopējo apmaksas apjomu palielinot ne mazāk kā par 45% 2018. gadā.
3. Palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30% katru gadu nākamo triju gadu laikā.
4. Atbalstīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tajā skaitā jaunatveramo ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu, nepieļaut tādu ģimenes ārstu darba reformu, kā paredzēts Veselības ministrijas reformu plānā.
5. Nodrošināt, ka e-veselības sistēmas katru daļu (e-darba nespējas lapa, e-recepte utt.) ģimenes ārstam obligāti ir jāsāk lietot tikai 12 mēnešus pēc tam, kad asociācija ir saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu augsta līmeņa pacientu tiesību un datu aizsardzību.

Staburags.lv ARHĪVS

Ģimenes ārsti streikos

Kategorijas