Atvaļinājuma aptieciņa jeb kas jāņem vērā brīvdienās?

2017. gada 27. jūnijs 00:01

Iestājoties vasarai, bērni un jaunieši bauda garo skolas brīvlaiku, bet pieaugušie izmanto atvaļinājumu, lai atpūstos, un tvertu brīvību neierastos apstākļos. Tieši brīvdienu posma sākumā mediķiem nākas saskarties ar vislielāko negadījumu skaitu, kas radies galvenokārt brīvlaika baudītāju neuzmanības dēļ, norāda ģimenes ārste Vija Stepanova.

Nestandarta situācijas
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Bukša stāsta, ka ārpus ierastās vides, pavadot atvaļinājumu ceļojumā vai ārpus dzīvesvietas un ierastajiem apstākļiem, cilvēkiem jārēķinās, ka var arī rasties nestandarta situācijas, kur būs nepieciešams kas vairāk nekā automašīnas aptieciņā esošais.
Ja cilvēks dodas brīvdienās ārpus mājām, svarīgi, ar kādu transporta līdzekli, kādā veidā paredzēts ceļot un kādos apstākļos uzturēties. “Ja plānots uzturēties dabā, svarīgi zināt, cik ilgi un ko paredzēts darīt. Automašīnā aptieciņa ir, taču, ceļojot kājām vai ar velosipēdu, neko daudz līdzi nepaņemsi,” saka V. Stepanova. Ir svarīgas lietas, kuras vajadzētu ierakstīt atvaļinājuma pavadīšanai nepieciešamo lietu sarakstā, lai pats sev vai otram sniegtu nepieciešamo pirmo palīdzību.
Neizraisīt ērcei vemšanu
“Tabletes pret alerģiju noteikti būtu jāieliek līdzi kā pirmā lieta. Odi, mušiņas, bites, lapsenes iekožot var radīt izteiktu alerģiju un nepatīkamu niezēšanu. Nopērkami dažādi antihistamīna līdzekļi, lai remdētu koduma sekas,” uzsver mediķe. ‘‘Var lietot arī pretniezes smērītes, ziedes, kādas aptiekā nopērkamas kā bezrecepšu līdzekļi.”
Ģimenes ārste arī iesaka izmantot efektīvas tautas metodes. Var izlīdzēties ar ceļmallapas uzlikšanu uz sakostās vietas līdzīgi kā sasitumiem un nobrāzumiem. “Tā var būt arī piparmētras lapa vai kumelītes gan svaigā, gan tējas veidā. Visi nosauktie augi dezinficē un noņem sāpes, niezi, mazina pietūkumu ap koduma vietu,” paskaidro ārste un piebilst: “Vienīgi, ko neiesaku pie koduma vietas likt klāt, mitru zemes pikuci, jo tas brūcē var radīt infekciju. Zemi liek klāt ar pamatojumu, ka tā dod dabisko atvēsinājumu, taču tā vietā cilvēks var gūt infekciju, kas izraisa iekaisumus.”
Atpūtniekiem, esot vairāk dabā un uzturoties ārā, nepieciešams uzmanīties no ērcēm. “Ja tomēr ērce piesūkusies, nevajadzētu to izņemt, izmantojot sviesta, eļļas vai tauku smērēšanas metodi. Ja tā darīs, ērcei sāksies vemšanas process, tā izdalīs vielas, kas var radīt Laimas slimību. Koduma vietā var iesmērēt spirtu vai pat smaržas. Tā ērcei būs kā narkoze, un viņa atlaidīs kājiņas. Tad varēs vieglāk izņemt ar diega cilpas metodi. Vēl viena svarīga un laba lieta, kas noderēs piesūkušās ērces izņemšanai, ir uzacu korekcijas pincete, ko daudzas sievietes tur kosmētikas makos,” nepieciešamo lietu sarakstu pirmās palīdzības sniegšanai papildina V. Stepanova un instruē: “Ar pinceti ērci satver, tad pagriež uz vienu, uz otru pusi un izceļ ārā. Uzliek plāksteri.”
Uz brūcēm var likt pat desu
Mediķe iesaka kodumu un brūču atvēsināšanai pa rokai turēt aukstus materiālus. Lieti tam noderēs ledus soma. Atvēsināšana ir arī pirmās zāles, lai mazinātu sasitumu un nobrāzumu radītās sāpes un pietūkumu. Ledus, protams, ir ideālais variants, bet, ja tā nav, derēs jebkas vēss. “Arī ledusskapī glabāta desu paciņa vai no saldētavas izņemts saldējums. Labi der arī auksts ūdens,” viņa iesaka.
No tautas medicīnas jebkuram ārējam pietūkumam, saspiedumam, noberzumam lieti noderēs kāpostu lapas. Ieteicams kāposta lapu saspiest, lai nedaudz uz brūces tiktu suliņa, kas būs dabisks dezinfekcijas līdzeklis. Ja brūce ir vaļēja, var uzlikt spirtu saturošu kompresi — iesaka V. Stepanova. Lai izvairītos no nopietnām ceļgalu un elkoņu traumām, piemēram, krītot no velosipēda, kur var gūt dziļākus nobrāzumus, mediķe iesaka valkāt ceļu un elkoņu sargus. Ja ir gadījies satraumēties, vislabākais veids brūču dziedēšanai būs to izskalošana ar ūdeni. Tā būs vislabākā dezinfekcija. Vaļēju brūci var iztīrīt ar ūdeņraža pārskābes šķīdumu. “Tas palīdz brūces dziļumā esošajiem netīrumiem izputoties ārā, taču vienlaikus jābrīdina, ka ūdeņradis var apdedzināt apakšējos audus, brūcei būs lielāka krevele un tā ilgāk dzīs,” brīdina daktere. Brūci var skalot arī ar kumelīšu tēju.
Vienmēr līdzi ūdens un aktivētā ogle
Atvaļinājuma laikā cilvēki bieži cep ugunskurā vai grilē gaļu. Ir risks apdedzināties. Īpaši ģimenes ārste iesaka uguns tuvumā turēt ūdeni, lai apdegumu gadījumā brūci tūlīt varētu dzesēt. Ūdeni vajag līdzi vienmēr un visur, ilgstoši uzturoties ārpus mājas — uzsver mediķe. Tas ir jādzer, īpaši karstā laikā, lai organisms atgūtu šķidruma rezerves, gan arī jālieto ārīgi pēc intensīvas sauļošanās, ja gūti saules apdegumi. “Ūdens skalo gan organismu, gan ilgas sauļošanās gadījumā atvēsina kā mitra un vēsa komprese uz apdegušajiem pleciem vai muguras. Arī pārsauļošanās ir apdegums, kas jāatdzesē,” uzsver V. Stepanova.
Ūdens būs labs līdzeklis arī vēdera problēmu gadījumos, ja piemetas caureja, piepūties vēders un ir sāpes. “Aptieciņā obligāti līdzi jāieliek aktivētā ogle. Jebkuras aizdomīgu vēdera darbības izmaiņu, kuņģa griešanās gadījumā var iedzert uzreiz piecas tabletes — jāsakošļā un jāuzdzer liels ūdens daudzums. Ogle atindēs organismu. Var iedzert piparmētru vai kumelīšu tēju, kas ir pārbaudīts līdzeklis vēdera darbības uzlabošanai jebkurā gadījumā,” tā V. Stepanova. Ir arī viedoklis, ka ogle var palīdzēt saules radītu galvassāpju jeb saules dūriena gadījumā.
Viens mirklis var būt izšķirošs
V. Stepanova uzsver, ka atvaļinājuma un brīvdienu sākums mediķiem ir saspringts, jo jāsniedz palīdzība brīvdienu baudītājiem, kuri cietuši neuzmanības dēļ.
Vasarā iecienīta atpūta ir peldēšana. Taču tā var beigties ar nelaimi neapdomības dēļ. “Ja peldies atklātā ūdenstilpē, pat ja tā ir pazīstama un zināma, uzreiz lēkt ar galvu ūdenī ir pilnīgi aizliegts! Ja pagājušajā vasarā upē tajā vietā bija dziļš, tad pavasara palu laikā tā pati gultnes vieta var būt sanesumiem pilna, ūdenstilpes dibens šogad var izskatīties pavisam citādi,” brīdina daktere. Šīs izmaiņas ar aci redzēt nevar. Tāpēc vispirms peldēšanai paredzētā vieta būtu jāizstaigā un jāizbradā kājām, lai saprastu vietas piemērotību.
Īpašu uzmanību daktere aicina pievērst bērniem vecumā no divu līdz trīs gadu vecumam. “Viņi vienkārši iet uz priekšu savās gaitās, neatsaucas, nereaģē uz saucieniem, tādēļ ir risks, ka viņi var gūt traumas, gan pazust un nonākt citā veselībai un dzīvībai bīstamā situ-
ācijā,” viņa brīdina.
Tāpat bērni jāsargā no ugunskuriem un griliem, kuros var apdedzināties.
“Latvija vēl ir tālu attīstības ziņā no citām Eiropas valstīm bērnu pieskatīšanas jautājumos. Citās valstīs noteikumi ir tik tālu atrunāti, ka vecākiem šie likumi ir iekalti galvā. Tikmēr Latvija vēl visā pasaulē ieņem vienu no vadošajām vietām traumatisma ziņā,” tā mediķe. ◆

Uzziņa

◆ Nopietnu traumu (piemēram, samežģījumi, lūzumi, pat tikai aizdomas par smadzeņu satricinājumu utt.) gadījumā jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības vai Glābšanas dienestam pa tālruni 112 vai 113.

◆ Lai konsultētos par kādu ar veselību saistītu jautājumu atvaļinājuma, brīvdienu laikā, var zvanīt uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Tas nav bezmaksas tālrunis, bet tam arī nav paaugstināta maksa. Zvanot no fiksētā tālruņa vai mobilā tālruņa, zvanītājs maksā atbilstoši sava operatora noteiktajiem tarifiem par zvaniem uz fiksēto Rīgas diapazona numuru.

Staburags.lv ARHĪVS

Atvaļinājuma aptieciņa jeb kas jāņem vērā brīvdienās?

Kategorijas