Augu aizsardzības pasākumi palīdz tiem neizzust

2017. gada 27. jūnijs 00:01

Latvijā ir vairāki simti aizsargājamo augu sugu. Daļa no tām ir ļoti reti sastopamas. Cilvēki, tos plūcot un nesot mājās, nemaz neaizdomājas painteresēties, vai šie augi nepieder aizsargājamo augu grupai un vai tos drīkst plūkt.

Latvijas Dabas fonda (LDF) eksperte botāniķe Valda Baroniņa, taujāta, ko īsti nozīmē apzīmējums “aizsargājams augs” un kādēļ šādu statusu piešķir, atbild: “Aizsargājamās sugas statusu piešķir apdraudētām, izzūdošām vai retām sugām, kā arī sugām, kuras sastopamas specifiskās dzīvotnēs. Daļa aizsargājamo augu sugu ir ļoti reti sastopamas. Piemēram, lielā kosa Latvijā aug tikai vienā vietā, peldošais ezerrieksts — tikai trīs ezeros. Reti sastopamas ir vairākas aizsargājamas paparžu sugas, parastā īve, vairākas dzegužpuķu un grīšļu sugas. Vairākas augu sugas kļuvušas retas un apdraudētas tām nepieciešamo īpašo augšanas apstākļu dēļ. Tās ir gan mitrās pļavās un avoksnājos augošā bezdelīgactiņa, gan vairākas tikai ļoti tīros ezeros sastopamas ūdensaugu sugas, kā arī veciem un dabiskiem vai specifiskiem mežiem raksturīgas sugas, piemēram, laksis, daudzgadīgā mēnesene, plakanstaipekņi un citi. Lai gan sastopamas daudz biežāk, arī naktsvijoles un dzegužpirkstītes ir aizsargājamas, jo vairojas un aug lēni un neierobežota izmantošana tās var ātri izskaust no Latvijas.”
Svarīgi — pasargāt no izzušanas
LDF eksperte uzsver: aizsargājamos augus aizliegts lasīt, noplūkt, izrakt, kā arī postīt to dzīvotnes. “Ir aizliegta arī savvaļā ievāktu aizsargājamo augu audzēšana, kolekcionēšana, transportēšana, dāvināšana, pārdošana vai mainīšana. Izņēmuma gadījumā aizsargājamo augu iegūšana ir iespējama ar Dabas aizsardzības pārvaldes izsniegtu atļauju, piemēram, zinātnisko pētījumu veikšanai,” skaidro eksperte.
Pļavas nopļaušana netiekot uzskatīta par aizsargājamo sugu dzīvotnes postīšanu, jo jārūpējas arī par to, lai pļavas uzturētu un tās neaizaugtu. Taču eksperte iesaka: iespēju robežās ieteicams ļaut noziedēt un izsēt sēklas arī pļavās augošajiem aizsargājamajiem augiem.
Ja kādai augu sugai nepieciešama īpaša aizsardzība, var tikt veidoti mikroliegumi.
Latvijai raksturīga daudzveidība
V. Baroniņa norāda, ka Latvija var lepoties ar gana lielu augu valsts daudzveidību. Kāpās, dažādos zālājos, mežos un purvos, kā arī upēs un ezeros ir sastopama sava atšķirīga augu valsts.
Lūgta nosaukt aizsargājamo sugu skaitu un zināmākos to pārstāvjus, LDF eksperte pastāsta: “Latvijā īpaši aizsargājamas noteiktas 235 ziedaugu un paparžaugu sugas, 139 sūnu sugas un arī sešas mieturaļģu sugas. Aizsargājamo sugu sarakstu noteicis Ministru kabinets īpašos noteikumos. Vispazīstamākās no tām šķiet smaržīgā un zaļziedu naktsvijole, vairākas dzegužpirkstīšu sugas, gada un vālīšu staipekņi. Daudzi būs ievērojuši un pazīst arī ievērojami retāk sastopamus, toties ļoti skaistus aizsargājamos augus, kā meža silpurene, dzeltenā dzegužkurpīte, smiltāja neļķe, jumstiņu gladiola.”
Uz jautājumu, vai augu aizsardzībai veltītie pasākumi sniedz vēlamo rezultātu, V. Baroniņa atbild apstiprinoši: “Augu aizsardzība palīdz saglabāt Latvijas augu valstī retas, savdabīgas un skaistas augu sugas. Pēdējo gadu laikā no Latvijas nav izzudusi neviena augu suga. Ņemot vērā aizsargājamo statusu, šīm sugām tiek pievērsta daudz lielāka uzmanība — cilvēki zina, ka aizsargājamās sugas ir jāsaudzē, aizsargājamo sugu atradnes tiek ņemtas vērā, plānojot jaunu būvniecību, veicot aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu un veidojot mikroliegumus. Saglabājot aizsargājamās augu sugas, tiek saglabātas arī to dzīvotnes, un otrādi — saglabājot retas un savdabīgas dzīvotnes, tiek saglabātas arī aizsargājamās augu sugas. Tā tiek saglabāta Latvijas dabas daudzveidība un skaistums.”
Palīdz internets
V. Baroniņa uzskata, ka šobrīd cilvēki dabas aizsardzības jomā kļūst arvien zinošāki. Tas attiecas arī uz aizsargājamo augu pazīšanu un to respektēšanu. “Šķiet, nu jau visi zina, ka staipekņi, naktsvijoles, dzegužpirkstītes, dzegužpuķes un dzegužkurpītes ir īpaši aizsargājami, un neplūc tos ne savām vajadzībām, ne tirgošanai. Taču informācijas par aizsargājamajiem augiem un to saglabāšanai nepieciešamajiem apstākļiem nekad nebūs par daudz, sevišķi par retāk sastopamajiem un grūtāk pamanāmajiem. Ļoti svarīgi atcerēties, ka, nenoplūcot retu un skaistu augu, dosim tam iespēju augt, vairoties un priecēt arī citus,” atgādina LDF eksperte.
Par to, kur cilvēki var atrast visu nepieciešamo informāciju par augu daudzveidību Latvijā, par aizsargājamo augu sugām un to izplatību, V. Baroniņa saka: “Mūsdienās daudz informācijas ir ērti iegūt internetā. Piemēram, enciklopēdijā “Latvijas daba” — tajā ir norādītas apdraudētās, Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītās un visā Baltijā apdraudētās sugas.”
Papildu informācija par Latvijā īpaši aizsargājamām augu sugām atrodama arī mājaslapā www.ldf.lv. Arī interneta vietnē www.dabasdati.lv publicētajos noteicējos var iepazīt dzegužpirkstīšu, dzegužpuķu un staipekņu sugas, kuras visas ir aizsargājamas. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Augu aizsardzības pasākumi palīdz tiem neizzust

Kategorijas