Vēl var paspēt dzirdēt lakstīgalas

2017. gada 27. jūnijs 00:01

Līdz jūnija beigām dabā dzirdams visdaudzveidīgākais putnu balsu koris. Pēc tam pamazām putnu dziesmas mitēsies.

Lai piesaistītu un sargātu
Patlaban putnu dziesmas ir košas — vīvina, šmūkstina, tarkšķ, vītero, vēkšķ, klabina, svilpo un kūko. Tik intensīvs putnu balsu koris, kas dzirdams jau no maija vidus, ilgst līdz jūnija beigām — teic putnu vērotājs Kaspars Funts.
Dzied tikai tēviņi. Visu dziedātājputnu — strazdu, zīlīšu, vālodžu, ķauķu, žubīšu, sarkanrīklīšu un citu — dziesmām ir divas funkcijas. Pirmā — tēviņš ar savu dziesmu piesaista mātīti, lai izveidotu pāri. Tāpēc putnu tēviņi cenšas dziedāt skaļāk, ilgāk un, jā, arī krāšņāk. Dziedātājputnu vidū izplatīta tāda interesanta parādība kā zilbju un veselu fragmentu no citu sugu dziesmām iekļaušana savā dziesmā, jo tādējādi tā kļūst vēl skanīgāka un daudzveidīgāka un dod lielāku iespēju ātrāk piesaistīt mātīti. K. Funts atceras, ka nesen naktī klausījies krūmu ķauķi, kas savā dziesmā bija perfekti iekļāvis žubītes saucienus.
Otrā funkcija tēviņu dziedāšanai ir teritorijas sargāšana, kad pāris ir izveidojies, ligzda gatava un mātīte perē olas. Tādējādi ar dziesmu tiek iezīmēta konkrētā pāra ligzdošanas teritorija. Katrai sugai atkarībā no dažādiem apstākļiem, no kuriem būtiskākais — barošanās un barības veids, kā arī ligzdas apkaimē mazuļu izbarošanai atrodamais nepieciešamais barības daudzums — ir atkarīgs, cik tālu putni viens no otra ligzdos.
Kūkos līdz jūlija vidum
Patlaban ir tas laiks, kad putni apzinīgi pilda savas bioloģiskās funkcijas sugas tālākai turpināšanai — saka K. Funts. Lidoņiem, kuri ligzdo Latvijā un atgriezušies agrā pavasarī, ligzdās jau ir jaunuļi, daļai putnu šogad šķīlušies mazuļi jau izauguši un ligzdas pametuši, piemēram, zīlītēm, mājas strazdiem, sarkanrīklītēm, melnajiem mežastrazdiem u. c.
Tomēr ir putnu sugas, kas no ziemošanas vietām Āfrikā un Indijā Latvijā atgriežas tikai maija sākumā un pat no maija otrās puses līdz jūnija vidum, piemēram, mazie svilpji un krūmu ķauķi. Daļai mājas strazdu bērni jau laukā no ligzdām, bet krūmu ķauķi tikai vij ligzdas, lai sāktu perēt. Tad ātri izperē olas, uzaudzina mazuļus un jūlija beigās jau sāk ceļu atpakaļ uz savām ziemošanas vietām Indijā.
Dzegužu, kas savas olas dēj tikai citu putnu ligzdās, kūkošanu varēsim klausīties apmēram līdz jūlija vidum — stāsta K. Funts. Dzeguzes Latvijā atlido aprīļa sākumā, nedaudz vēlāk tēviņi sāk aktīvi kūkot, sapārojas ar mātītēm, bet mātītes tālāk iedēj savas olas sīkputnu ligzdās, kuri tad arī audzina augumā daudz lielākos dzeguzēnus.
Satraukti putni
Ja ļaudis brauc dabā, tad pirms piknika vietas ierīkošanas K. Funts aicina pievērst uzmanību, vai izvēlētajā vietā apkārt nelēkā vai nelidinās satraukti putni. Viņš stāsta, ka dažkārt cilvēki nezina, ka neapzināti iznīcina perējumu, iekārtojoties blakus ligzdai, kurā iet bojā olas vai mazuļi, jo pieaugušie putni cilvēku tiešā tuvuma dēļ ligzdā neatgriežas. Ja redz satrauktus putnus, K. Funts aicina piknika vietu iekārtot mazliet tālāk no iecerētās — cilvēks savu grila kasti un pledu bez piepūles var pārnest citur, bet putni savas ligzdas nepārnesīs. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Vēl var paspēt dzirdēt lakstīgalas

Kategorijas