Medus savā burciņā

2017. gada 27. jūnijs 00:01

Kad jāiet ciemos, sērenietei Intai Bērziņai par ideju dāvanai nav jādomā — viņa tās darina pati. Lai vienam gaviļniekam divreiz neuzdāvinātu ko līdzīgu, viņai ir saraksts: kas un kam dāvināts.

Intu Bērziņu sastopu Jaunjelgavas novada Tautas mākslas svētku gadatirgū Sērenes stendā, kuru iekārtojuši pagasta radošie cilvēki. Skatienu piesaista jautri apgleznotas medus burciņas, trauki un oriģinālas apsveikuma kartītes.
Intas kundze stāsta, ka apsveikuma kartītes simegrāfijas jeb papīra izšūšanas tehnikā gatavo jau vairākus gadus. Šo jomu sākusi apgūt, kad savulaik apmeklējusi nodarbības Aizkrauklē. “Pēc tam pati gudroju, kā tikt galā — zīmējums ir, bet nezinu, kurā vietiņā adatu durt. Pamazām iesāku, un šī lieta padevās,” saka viņa.
Starp sērenietes darinātajiem apsveikumiem var atrast kartītes visādiem dzīves gadījumiem — te stārķītis nes bērniņu, te izšūta mašīna mazajam jubilāram, te dāvana gadskārtu svētkiem. Katra kā apbrīnojams mākslas darbs. Tā uzskata arī cilvēki, kuriem svētkos Intas kundze šādu apsveikumu dāvinājusi. “Visiem kartītes saliktas sekcijā un iepriecina acis,” nosaka darbu autore.
“Šķiet, kas gan tur ir? Vien krāsains papīrs un diegs! Taču, lai izšūtu šādu kartīti, vajadzīgas četras stundas. Ja grib darbiņu krāsainu, vajadzīgs ilgāks laiks,” stāsta viņa. “Zīmējumus, ko iedzīvināt apsveikumā, atrodu internetā. Pašai gan tā pieslēguma nav, bet aizbraucu pie māsas, un kopā sameklējam, ko jaunu varu pamēģināt.”
Nesen Intas kundze sākusi apgleznot traukus — glāzes, karafes, medus burciņas, apgleznotas ar lācēniem. “Iepildi vēl medu, un šādai dāvanai pavisam cita vērte,” nosaka māksliniece. Arī interesantas pudeles šajās mājās ārā nemet — tās pārtop glītās vāzēs.
Kad bilstu, ka šāda dāvana nevar izdoties, ja nepiemīt zīmēšanas talants, Intas kundze bilst: “Var iztikt bez! Ieliec zīmējumu traukā no iekšpuses, uzvelc kontūras un izkrāso. Vienīgi sarežģītāk, ja jāzīmē trauka virspusē.”
Intas kundze bilst: lai apgleznotu traukus, problemātiski atrast labas krāsas. “Vajadzīgas speciālās stikla krāsas. Importa ir ļoti biezas, un es nezinu, ar ko tās atšķaidīt. Krievijas ražojuma krāsas vismaz šķīst ūdenī. Jābrauc uz Rīgu, kur ir speciāli veikali, mēģināšu tur kaut ko labāku atrast,” spriež viņa.
Intas kundze stāsta, ka viņas dāvanas aizceļojušas pat uz Angliju, Vāciju, bet pamatā viņa tās darina savam priekam. Protams, arī dāvanām, ciemos ejot. “Pati līmēju un zīmēju, lai iepriecinātu citus. Esmu iekārtojusi pat sarakstu, ko kuram esmu dāvinājusi. Lai dāvanas neatkārtojas!”
Viņa piebilst, ka šādam vaļaspriekam ir laiks, kopš vairs nestrādā algotu darbu. Vai mākslinieciskās izpausmes Intas kundzi saistījušas arī agrāk? “Ar māksliniecisko jomu mans darbs noteikti nebija saistīts. Pirms pensijas vecuma sasniegšanas strādāju pastā Aizkrauklē. Taču radošas izpausmes gan mani allaž vilinājušas. Dziedāju korī Rīgā, tad arī skolotāju korī Aizkrauklē.” Savulaik viņa no Rīgas ieprecējusies Sunākstē, bet jau sen viņas mājas ir Sērenes pagastā. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Medus savā burciņā

Kategorijas