Lai brunči plīvo!

2017. gada 27. jūnijs 00:01

Jau trešo gadu Latvijas dāmas tiek aicinātas piedalīties sievišķīgā akcijā — “30 dienas svārkos”. Katru dienu, no 1. līdz 30. jūnijam, sievietēm jāvelk svārki vai kleitas. Akcijas mērķis ir vienkāršs — izcelt sievišķību, par kuru skrienošajā laikmetā dāmas mēdz piemirst vai atstāt novārtā. Kā tas ir — spītējot aukstumam, vilkt svārkus, un vai tiešām kleita atmodina sievišķību? Savā pieredzē ar “Staburagu” dalījās jaunā māmiņa Baiba Celmiņa no Valles un studente Kristiāna Kraševska no Jaunjelgavas, kuras akcijai teikušas “jā!”.

— Kādēļ nolēmāt piedalīties akcijā “30 dienas svārkos”?
Baiba: — Patiesībā doma par piedalīšanos akcijā nebija mana. Šo ideju man piedāvāja draudzene, kurai savukārt ieteica viņas draudzene. Galu galā visas nolēmām pieņemt šo izaicinājumu.
Kristiāna: — Par šo akciju biju informēta un vēlējos iesaistīties, jo svārku un kleitu man ir vairāk nekā 30! Šis man ir pirmais gads, taču jau esmu pārliecināta, ka piedalīšos arī turpmāk.
— Velkat svārkus un kleitas svētku reizēs vai tie ir iekļauti ikdienas garderobē?
Baiba: — Svārki un kleitas ir mans ikdienas apģērbs, gluži katru dienu gan nevelku. Tomēr manā skapī vairāk atrodami brunči un kleitas nekā bikses.
Kristiāna: — Sievišķīgām drēbēm dodu priekšroku, ikdienā biežāk izvēlos svārkus nekā bikses vai šortus. Esmu no tām, kura dodas uz veikalu ar mērķi nopirkt bikses, taču iegādājos kārtējos svārkus.
— Vai, piedaloties izaicinājumā, saskārāties ar kādām grūtībām?
Baiba: — Es tās nesauktu par grūtībām. Katram ir skaidrs, ka ērtāk un vieglāk ir uzraut bikses un skriet laukā. Velkot svārkus, uzreiz klāt jāpiemeklē skaisti aksesuāri, jāizveido frizūra, jāpieskaņo soma, kam seko vēl visādi sīkumi. Tas prasa laiku un piepūli. Savukārt, velkot bikses, kājās var uzaut kedas, saspraust matus copē un doties! Jūnija sākums bija auksts un lietavām bagāts, taču tas svārkus vilkt netraucēja. Nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Svārkus izvēlos arī ziemā, protams, koptēlu saskaņojot ar mēteli un cepuri.
Kristiāna: — Ikdienā nekādu šķēršļu nav, ja nu vienīgi tie amizantie mirkļi, kad vējš ceļ augšā kuplākus svārkus. Lielākās grūtības ir rītos, kad vajag izvēlēties tērpu turpmākajai dienai. Tas tiešām ir grūti, ja ir daudz skaistu svārku!
— Kāda ir šī izaicinājuma pievienotā vērtība?
Baiba: — Lai cik tas varbūt šķistu smieklīgi, viens no ieguvumiem ir savu svārku un kleitu izrevidēšana. Šomēnes no skapja izvilku svārkus, ko nebiju vilkusi gadiem, jo šķita, ka neviens jau neko tādu vairs nevelk, bet izrādās, ka viss ir modē, tikai mazliet jāpiedomā pie koptēla sakombinēšanas.
Akcija “30 dienas svārkos” palīdz apzināt un izcelt sievišķību. Nav gan tā, ka pirms tam neuzskatīju sevi par sievišķīgu, tomēr šajās dienās jutos īpaši skaista — teju katru dienu saņemu komplimentu par izskatu. Tas dod motivāciju pucēties arī rīt un parīt.
Kristiāna: — Man kāds jautāja: “Kāds tev labums no tā?” — no piedalīšanās šajā izaicinājumā. Es atbildēju un tā arī uzskatu, ka tas ir lielisks veids, kā pierādīt sievietes spēku un stipro garu. Mēs nepadosimies ne pirmajā, ne trešajā aukstajā un lietainajā dienā. Ja ko apņemas, jāpaveic līdz galam!
— Vai sievišķība iet kopsolī ar kupliem brunčiem? Kas ir sievišķība jūsu skatījumā?
Baiba: — Grūti to definēt, ieliekot konkrētā rāmī. Tas ir vairāku un, galvenais, dažādu īpašību kopums. Viena jutīsies sievišķīga, jo ir ļoti laba pavāre, un vīriešiem taču arī tā šķitīs, jo mīlestība iet caur vēderu, vēl kāda jutīsies sievišķīga, jo ir bezgala laba māte, cita — jo ir ļoti skaista un sapucējusies ik dienu. Man šķiet, ka sievišķīga ir ikviena no mums, tikai katra savā, sev tuvākā veidā. Sievišķība neslēpjas tikai svārkos vai kleitās, tā ir pašā sievietē, un katra to izrāda citādāk.
Kristiāna: — Manuprāt, sievišķība izpaužas, sievietei par sevi rūpējoties. Kopta meitene vienmēr būs sievišķīga. Tās ir rūpes par matiem un nagiem, tā ir somiņu kolekcija, kas glabājas mājās! Un svārki tik tiešām iet kopsolī ar sievišķību. Ne velti sievietēm ir skaistas kājas — tās ir jādemonstrē, velkot svārkus! Protams, nedrīkst aizmirst par piedienīgu svārku garumu.
— Ko domā jūsu vīrieši, ģimene un draugi par piedalīšanos akcijā?
Baiba: — Mans vīrietis mani atbalsta. Katru rītu saņemu komplimentu par savu izskatu, un viņš ir gatavs stāties šosejas malā, lai pēc mana lūguma nobildētu mani kleitā ceļmalā augošajās puķēs! Tā kā ideja par piedalīšanos izaicinājumā izskanēja no draudzenēm, tad nu ķēdītē piedalāmies visas — kopā četratā. Izveidojām sev saraksti, kurā katru dienu dalāmies ar fotogrāfijām, atbalstām un paslavējam. Bet zinu vēl vairākas sievietes, kas piedalās šajā izaicinājumā.
Kristiāna: — Mans draugs mani atbalsta un neļauj vilkt bikses. Ir dienas, kad tik ļoti gribas uzvilkt ko ērtāku, bet tad es dzirdu lielisku frāzi: “Saulīt, 30 dienas svārkos!”, tas liek man saņemties. Skolā puiši smej, ka tas izskatoties tik viegli, ka arī viņi nākamgad piedalīšoties. Diemžēl manā paziņu lokā ir tikai viena meitene, kas arī piedalās svārku akcijā. Nākamgad centīšos piesaistīt vēl kādu. Šis ir bijis skaists un sievišķīgs mēnesis, emocijām bagāts. Tomēr vēlētos, lai vairāk meiteņu ikdienā tērptos svārkos bez izaicinājuma — tāpat vien. Lai brunči plīvo!
— 30 dienu garumā nerodas problēmas sakombinēt tērpu? Domājat par nākamās dienas izskatu iepriekšējā vakarā vai spontāni saģērbjaties no rīta?
Baiba: — Izvēloties kleitu, ir vieglāk, svārkiem nepieciešams piedomāt par koptēla augšdaļu. Izaicinājuma pirmajās dienās bija vieglāk, varēja ņemt un vilkt visu pēc kārtas, mēneša beigās kļūst sarežģītāk, jo vēlos būt oriģināla un nepieļaut koptēla atkārtošanos. Man bieži gadījies, ka iepriekšējā vakarā sagatavotās drēbes no rīta negribas vilkt. Mainījies noskaņojums, kas nosaka manu izvēli. Tādēļ labprātāk ceļos agrāk un tad domāju, kā tērpties šodien.
Kristiāna: — Grūtākais ir izvēlēties, ko ģērbt, jo viss, kas ir skapī, man patīk. Lai ietaupītu laiku, iepriekšējā vakarā domās pārcilāju skapja saturu. Līdz šim visi rīti bijuši veiksmīgi — nesteidzīgi klausoties mūziku un dzerot zāļu tēju, pošos jaunas dienas cēlienam.
— Jums sirdij tuvas radošās izpausmes — mūzika un deja. Vai skatuves tērpi raisa īpašas sajūtas?
Baiba: — Tautas dejas ir mana sirdslieta. Protams, ka tērps, kurš ievij vēstures stāstus, man ir ļoti mīļš un īpašs. Uzvelkot to, stāja kļūst staltāka, galva tiek augstāk pacelta un gaita kļūst cēlāka. Tautas tērps dod spēku, jūtos sievišķīga un daiļa.
Kristiāna: — Apgūstu akadēmisko dziedāšanu Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā. Tērps ir pirmais, ko pamana skatītāji. Tas veido pirmo priekšstatu par mākslinieku. Tāpat kā citiem dziedātājiem, arī man ir iecienītākais skatuves tērps. Tā ir gaiša gara zīda kleita. Tā ir ne tikai skaista, bet tai ir arī emocionāla nozīme. Tieši šajā tērpā biju ģērbusies, kad stājos skolā. Ikreiz, kad to velku, mani pārņem īpašas sajūtas.
— Ko jūs ieteiktu sievietēm, lai viņas justos skaistas un pārliecinātas par sevi?
Baiba: — Eksperimentējiet! Pucējieties kaut vai bez iemesla! Nav svarīgi, kas mugurā, ikviena sieviete ir skaista, ja sevi tā redz viņa pati. Būt sievišķīgai nav sarežģīti, taču tas ir svarīgi.
Kristiāna: — Neesmu izjutusi kompleksus par to, kāda esmu vai izskatos, ja nu tikai kādā sākumskolas klasē. Lai pašvērtējums būtu pozitīvs, ar sevi jāstrādā. Bieži esmu uz skatuves, cilvēki mani tāpat pēta un vērtē pēc savas skalas, neiespringstu. Esmu gana nobriedusi, lai atstatītu no sevis pa gabalu tādu jēdzienu kā nepatika pret sevi. Mūziķus skolo par dīvām, tas palīdz.
Katrai sievietei jāiemācās sevī atrast un atmodināt iekšējo dīvu. Konkurence ir nežēlīga, visas vēlas būt skaistākās un labākās. Nevajag domāt par citām, bet gan par sevi. Smaidiet un esiet pozitīvas, laimīga sieviete ir pašpārliecināta un nezina, kas ir kompleksi. Rūpējieties par sevi, ja gribas jaunas kurpes vai kleitu, neliedziet sev to prieku! ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Lai brunči plīvo!

Kategorijas