Bezceļš jaunos zemniekus var aizdzīt

2017. gada 27. jūnijs 00:01

Par valliešu Noras Zimkas un Ronalda Rubina darbošanos bioloģiskajā piemājas saimniecībā iepriekšējā numurā rakstījām tikai no pozitīvās puses. Diemžēl šai strādīgajai ģimenei, kas pirms vairākiem gadiem no pilsētas pārcēlusies uz Noras vecāku saimniecību Valles pagasta “Gravās”, ir arī savas raizes.

Ziemā tikai trosē
Kāds apstāklis viņiem liek ik gadu pārdomāt turpmākās saimniekošanas perspektīvu. Nekas cits kā ceļš jeb, pareizāk sakot, bezceļš brīžiem nokaitina “Gravu” saimniekus, jo īpaši lietainajās dienās, kad tas kļūst gandrīz neizbraucams, bet pilnīgi nelietojams — rudenī un pavasarī. Arī ziemā vienīgā iespēja ir traktors, ar kuru Ronalds izvelk Noras mašīnu līdz lielajam ceļam.
Ceļa jautājumā lielo remonta izmaksu dēļ ģimene vērsusies Vecumnieku novada domē, un tā solījusies palīdzēt. “Gravām” problemātiskā ceļa garums ir 600 metri. No pašvaldības budžeta ceļa remontam piešķirta summa divām pagasta viensētām, bet ar savu artavu ceļa remontā vajadzēs piedalīties arī “Gravu” saimniekiem.
Arī līdz šim seši simti metru līdz Valles—Mežmuižas ceļam ik gadu ir papildināti ar visu, kas kaut cik spētu noturēt automašīnas, piebērtas problemātiskākās, staignākās vietas. Tomēr Nora saka, vienreiz pacietība var beigties. Ja nekas nemainīsies, uzņēmējdarbībai nāksies likt punktu. Šobrīd saimniecība sevi atpelna, nodrošina darbu un iztiku tikai ar tajā paveikto.
Govs dos iespēju
eksperimentiem
Nora mācījusies Bulduru Dārzkopības vidusskolā, un dārzkopība viņai tuva joprojām — turpina vecāku iesākto. Viņi šajā vietā — bijušajā kolhoza ābeļdārzā — darboties sāka vēl padomju laikos. Uzceltas vairākas siltumnīcas, arī apkurināmas, un tajās pašlaik lielāko-
ties audzē tomātus. Lai noturētu bioloģiskās saimniecības statusu, zemes un augu apstrādē izmanto tikai dabisko — nātru vircu, skuju ekstraktu, kūtsmēslus, kūdru, pelnus, zivju miltus, utt.
Neraugoties uz šādu videi un veselībai draudzīgu saimniekošanu, iedzīvotāju zemās pirktspējas dēļ saražoto pārdod par cenu, pielīdzinātu intensīvi audzētiem dārzeņiem. Lai kaut nedaudz atvieglotu ikdienas soli, par projekta līdzekļiem dažās siltumnīcās ierīkota pilienlaistīšanas sistēma. Šogad, piedaloties Lauku atbalsta dienesta mazo saimniecību atbalsta projektā, saņemti līdzekļi pushektāra liela augļudārza — plūmju un ābeļu — ierīkošanai un žoga iegādei. Savu kārtu gaida arī Noras ideja — govs iegāde, un piens būšot izejvielas avots siera un citu piena produktu gatavošanai un došot iespēju pelnīt vairāk. Tad arī varēs ļauties dažādiem garšu eksperimentiem. Tagad, pienu iepērkot, to atvēl tikai pircēju iecienītākajiem sieru veidiem.
Gadiem ritot, secināts, ka ikgadējā “skriešana” pēc iespējami agrāk izaudzētiem dārzeņiem jānomaina uz ko mierīgāku. Tas nozīmē pievēršanos dažādu konservētu produktu — salātu, tomātu sulas — gatavošanai. Tomātu sula top jau šobrīd, to pilda 0,75 litru stikla pudelītēs. Šobrīd sulas ražošanas apjoms ir mazs, galvenais iemesls — pasterizētāja neesamība. Tiklīdz tas saimniecībā būs, sulas un konservu gatavošana nodrošinās ienākumus saimniecībā rudens un ziemas periodā. ◆

Viedokļi

— Ko par radušos situāciju saka vietējās pašvaldības pārstāvji?
Guntis Kalniņš, Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs
— Pašvaldība novadā piešķīrusi līdzekļus divu ceļu remontam, un abi ir Valles pagastā. Līdz šim ceļa uzlabošanas darbi nav veikti. Līdzīga problēma bija divām saimniecībām Kurmenes pagastā, bet tur darbi jau paveikti. Līdzekļus no pašvaldības budžeta piešķīra ar norādi — teritorijas sakārtošanai. Ar īpašumu saimniekiem panākta vienošanās par atbalstu remontdarbos, bet par konkrētu darbu vai naudas summu būs jāvienojas ar darba veicēju, kas, visticamāk, būs kāds no vietējiem uzņēmējiem, kura rīcībā ir ceļubūvei piemērota tehnika. Par piešķirtajiem līdzekļiem būtu iespējams izrakt, iztīrīt grāvjus ceļa malās un uzbērt drupinātu granti.

Iveta Radziņa, Valles pagasta pārvaldes vadītāja
— Vairākkārt esmu apmeklējusi divas saimniecības pagastā — “Īšas” un “Gravas”. Novada dome divu ceļu remontam piešķīrusi 3000 eiro. Bija arī vietējā uzņēmuma “Jaunolis” izstrādāta tāme par 10 000 eiro vienam ceļa kilometram, kas paredzēja daudz pamatīgākus būvdarbus, bet šo summu novada dome neatbalstīja.
Piešķirtā nauda proporcionāli jāsadala “Īšu” un “Gravu” vajadzībām. Tas nozīmē, ka garākajam ceļa posmam — 600 metriem — varēs tērēt 1800 eiro. Lēmums par labu palīdzībai “Īšu” mājas iedzīvotājiem balstīts uz to, ka tur dzīvo divas ģimenes, no kurām viena ir aktīva dalībniece dažādās pagasta aktivitātēs, kā arī ģimenē aug bērns — skolēns.
Līdz šim abos objektos līdzīgi remontdarbi nav veikti. Ceļa zemākajā vietā, kura regulāri applūst un pat sausā laikā ir mitra, nepieciešama caurteka. Jo ātrāk, jo labāk — ja runājam par reālu darbu sākšanas datumu. Šobrīd darba veikšanai padomā ir divi vietējie uzņēmēji, viņi ir arī zemnieki, kuriem ir nepieciešamā tehnika.

Staburags.lv ARHĪVS

Bezceļš jaunos zemniekus var aizdzīt

Kategorijas