Sakārtojot infrastruktūru, atrisināsies arī citi jautājumi

Ansis Saliņš, zemnieku saimniecības “Iesalnieki-1” vadītājs

2017. gada 27. jūnijs 00:01

593

Sakārtojot infrastruktūru, atrisināsies arī citi jautājumi

Aizvadītā nedēļa bija aktīva. No darbiem saimniecībā šobrīd aktuālākais ir sējumu, ko jā-
pabeidz apstrādāt ar augu aizsardzības līdzekļiem, kopšana. Pirms svētkiem laukos pabeigta arī akmeņu lasīšana. To diendienā veicām vismaz mēnesi, jo akmeņi no zemes “aug” kā sēnes pēc lietus, un tie jānovāc, lai nebojātu tehniku. Tagad, gatavojoties ražas novākšanai, jāsāk dezinficēt graudu krātuves, kā arī jāsakārto tehnika gaidāmajai ziemāju sējai. Ražas novākšanai plānoju iegādāties jaunu kombainu, un vēl Lauku atbalsta dienestā apstiprināts projekts otras sējmašīnas iegādei. Tas ir būtiski, jo šāda tehnika ir ļoti dārga, bet nepieciešama, lai darbus paveiktu laikus un bez kavēšanās.
Lauksaimniecības darbiem raksturīga sezonalitāte, kad īsā laikā jāpaveic daudz, tāpēc darbos piesaistām arī jauniešus. Laukos gan arvien mazāk paliek jaunu cilvēku bez kaitīgiem ieradumiem, tāpēc vairāk pie mums strādā pļaviņieši. Jā, lielākajai daļai no viņiem varbūt nav vajadzīgās pieredzes, bet viņi ir gatavi mācīties. Katrā ziņā atrast speciālistu lauksaimniecībā uz vietas nav viegli, tāpēc katrs labs darba darītājs ir pieprasīts.
Tāpat saimniecībā turpinās iesāktie celtniecības darbi, lai varētu nodot ekspluatācijā uzbūvēto angāru tehnikas novietošanai, jāpabeidz apkārtnes labiekārtošana, kā arī jāgatavojas nākamajai būvniecības kārtai, kurā taps lauksaimniecības tehnikas remontdarbnīca, ķimikāliju noliktava, administratīvās telpas un katlumāja.
Kopumā lauksaimniekiem šī ir laba sezona, lai gan, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, priecāties pāragri, jo pagājušā gada ieilgušās lietavas vasaras otrajā pusē sagrāva visas cerības par labu ražu. Šobrīd jau arī fiksētas iepirkuma cenas graudiem, un, piemēram, lopbarībai tās ir par 25 eiro lielākas nekā pērn. Arī rapša cenu fiksāciju veica ziemā, kas ir 400 eiro par tonnu, arī par 40 eiro vairāk nekā pagājušajā gadā, un tā ir liela summa.
Gandarījums, ka šonedēļ sāksies ceļa sakārtošana no Odzienas līdz Vietalvai un no Alūnēniem līdz Salāniešiem, kur klās melno segumu. Tas labvēlīgi ietekmēs arī manas saimniecības darbību, jo ikdienā jābrauc pa šiem ceļiem. Viena grants ceļu problēma ir bedres, bet otra — ierobežojumi smagajam transportam pavasaros un rudeņos, kas liedz strādāt. Sliktā ceļu kārtība rada nepatīkamas situācijas ne tikai vietējiem iedzīvotājiem. Nesen Pļaviņu novadā notika “Zemnieku saeimas” rīkotā arklu un rekultivācijas frēžu diena, un daudzi atbraukušie viesi noteikti nebija priecīgi par mūsu pašvaldības ceļiem. Tos gan greiderē, bet nav pietiekamas darba izpildes kontroles. Valsts dotācija ceļu uzturēšanai arī būtu jānovirza tikai šim mērķim, nevis citām vajadzībām. Kad sakārtos infrastruktūru, arī citi jautājumi atrisināsies, un domāju, ka to var izdarīt ar saprātīgu ikdienas uzturēšanu. Manuprāt, tas labi izdevās kādreizējam Vietalvas pagasta vadītājam Jānim Caunem. Nav, protams, prātīgi ieguldīt līdzekļus ceļos, kurus maz izmanto, bet vajadzētu sasparoties salabot tos, kuri tik ļoti vajadzīgi.
Vairāk uzmanības novadā jāpievērš infrastruktūras attīstībai, kas līdz šim tik labi nevedās. Piemēram, blakus esošajā Kokneses novadā jau krietni straujāk notiek grants ceļu sakārtošanas programma, kamēr Pļaviņās tikai sākta Stacijas laukuma pārbūve, bet citviet novadā vēl vispār nekas nenotiek. Attiecībā uz Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem šobrīd vispār nevajadzētu kavēties, jo to piešķiršanas nākotne ir neskaidra, tāpēc jāizmanto situācija, kamēr tā labvēlīga.
Domāju, kopumā novads attīstās. Visu cieņu iepriekšējai novada vadītājai Guntai Žildei, atzinīgi novērtēju viņas darbu. Aizvadītas kārtējās pašvaldību vēlēšanas, un novados izraudzīti vadītāji. Manuprāt, jaunais deputātu sastāvs Pļaviņu novada domē ir perspektīvs, konstruktīvāks nekā iepriekšējais, vairāk tendēts attīstībai. Ir daudz jaunu deputātu, kas domes darbā ienesīs citas vēsmas. Jāvēl, lai viņiem tas izdodas, jo mana pieredze liecina, ka ne visus ierosinājumus ņem vērā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc pats vairs nekandidēju šajās pašvaldību vēlēšanās.
Pārsteigums bija, ka blakus esošajā Jēkabpils pilsētā nomainīts pašvaldības vadītājs, un grūti prognozēt, kā tur veidosies situācija, cik veiksmīgs būs darbs.
Valstī joprojām aktuāla jaunā nodokļu reforma, kas pagaidām gan vēl ir ieceres līmenī. Daudz kas tajā visā vēl neskaidrs, un pagaidām šķiet, ka tā radīs pamatīgu budžeta deficītu. Nav skaidrs, kā ar mazākiem nodokļu ieņēmumiem varēs īstenot visas ieceres, tāpēc ir bažas, ka atkal varētu palielināt pievienotās vērtības nodokli. Likuma grozījumi vēl nav pieņemti, bet jau sākas diskusijas, ka aprēķini jāpārskata. Katrā ziņā lauksaimnieku organizācijas neatbalsta gaidāmo nodokļu reformu pašreizējā redakcijā, jo tā negatīvi ietekmēs šo nozari.
Pēc vairāku dienu degšanas pagājušajā nedēļā izdevās apdzēst ugunsgrēku Jūrmalas atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā. Pārsteidz, ka Valsts vides dienestā zināja, ka tur ir tāda vieta, kas nav īsti legāla, bet tam nepievērsa pienācīgu uzmanību. Atkritumu uzpirkšana un pārstrāde šobrīd ir ļoti liels bizness. Šogad arī pats nodevu daudz plastmasas maisu un izlietotos augu aizsardzības līdzekļu traukus, un par tiem bija ļoti liela interese. Pārstrādājot to visu, var labi nopelnīt, tāpēc uzņēmumi plastmasas atkritumus iepērk arī ārpus Latvijas. Tam visam gan jābūt kontrolētam.
Interesanta dabas parādība pagājušajā nedēļā bija tornādo Siguldā. Atceros, kaut kas līdzīgs pirms vairākiem gadiem novērots Ērgļu pusē, tā ka šādas vēja brāzmas arī Latvijā nav retums. Tas vēlreiz apliecina to, ka savi īpašumi jāapdrošina, un to esmu izdarījis arī ar sējumiem, jo mūsu mainīgajos laika apstākļos ne par ko nevari būt drošs.
Aizvadītajā nedēļā visa Latvija svinēja Jāņus. Centāmies paveikt visus darbus, lai arī paši varētu baudīt svētkus. Tiem gan lauksaimnieki nevar daudz ļauties, jo laika apstākļi un situācija prasa savu. Kopā ar kooperatīva “Latraps” pārstāvjiem gatavojamies ekskursijai uz Baltkrieviju, kur paredzēta arī “Belarus” traktoru rūpnīcas apmeklējums. Ik gadu cenšamies apskatīt ko interesantu. Tā ka vasara un aktīvā darba sezona turpinās.

Staburags.lv ARHĪVS

Sakārtojot infrastruktūru, atrisināsies arī citi jautājumi

Kategorijas