Piedzīvot svētkus
Līgo un Jāņi ir vieni no retajiem svētkiem, kas ir tikai mūsējie — latviskie, kuru tradīcijas tik ļoti nemijas ar citu tautu kultūrām un reliģiju. Tāpēc arī tie ir tik unikāli, jo citur pasaulē neatkārtojami. Svētki ar bagātām tradīcijām, kas saglabājušās joprojām, lai gan mūsdienu mainīgajā pasaulē daudzas zaudējušas nozīmi. Labā ziņa ir tā, ka, pēc socioloģisko aptauju datiem, tikai četri procenti iedzīvotāju nesvin Līgosvētkus. Pārējie Latvijā un pasaulē līgo! Apmēram puse aptaujāto atzinuši, ka ievēro dažādas šo svētku tradīcijas, bet visnepopulārākā, izrādās, ir papardes zieda meklēšana, pēc kura dodas aptuveni desmitā daļa iedzīvotāju, lai gan Jāņi esot auglības svētki.
Gluži kā nesen pagājušais karstais pašvaldību vēlēšanu laiks klāt Jāņu trakums, un šķiet, ka visa dzīve apkārt pakārtota tikai tam. Gatavošanās gan lielākoties notiek, domājot par to, ko celt galdā, mazāk par svētku būtību, ko dažkārt pārmet tradīciju pārzinātāji. Pasaule mainās un mēs tai līdzi, un, visticamāk, nav svarīgi, ka neievērojam visas Līgo un Jāņu tradīcijas burts burtā, bet negribētos arī, lai tie pārvēršas tikai par dzeršanas un ēšanas svētkiem. Visam jābūt līdzsvarā, un tāda ir arī šo gadskārtu svētku esība — būt saskaņā ar dabu. Patiesība ir mākslinieka un Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadoņa Valda Celma vārdos, ka viens no galvenajiem visa pastāvošā nosacījumiem ir tāds, ka gribi vai negribi, esi spiests rēķināties ar dabu. Un tieši Jāņos vispilnīgāk izjūtama vienotība ar to. Viss dabā ir mijiedarbībā, ar savu gaitu, un nekur no tā neaiziet.
Mums daudziem pēc ikdienas skrējiena tā īsti vairs nav spēka svētkiem, un pēc bagātīgā mielasta baudīšanas vakara gaitā nereti rodas jautājums — ko tagad? Ticam kaut kam tādam vai nē, bet katram gribas piedzīvot Jāņu nakts burvību. Kā to gūt, pieredze ir dažāda, bet vajadzīga tikai gribēšana. Kāda ģimene stāsta, ka tikai pēc vairākiem gadiem atskārtuši, ka pie viņu mājas ir skaists kalns. Tagad tā ir viņu tradīcija — Līgo vakarā uzkāpt tajā, un sajūtas esot fantastiskas. Cita ģimene pastāstīja, ka viņiem katram vakarā jānodzied pa Līgo apdziedāšanās dziesmas pantiņam, kas vislabāk ir pašu sacerēts. Dzied, kā māk, un ir jautri. Vēl kāds pāris atjaunojis tradīciju iet kaimiņus aplīgot, un kā visiem tas patīk! Izrādās, ka cilvēki nav tik savrupi, kā pēdējā laikā šķiet. Katrs var šajā tradīciju kopumā atrast savu un darīt, jo, kā teic daudzi, lielākoties mēs paši kaut ko gaidām, bet neko nedarām, lai tas notiktu.
Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas cilvēkus interesē pirms šī notikuma — vai Līgo vakarā līs? Pārlieku liels mitrums noteikti ietekmē svētku prieku, tāpēc varbūt noder viszinošajā interneta tīmeklī atrasts ieteikums — jāiemācās deviņas reizes ātri izrunāt “Šovasar saulains laiks!” un jānotic teiktajam, tad arī tas piepildīsies. Priecīgus svētkus!
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra