Svētku galdā savas firmas prece

2017. gada 22. jūnijs 00:01

Valles pagasta “Gravās”, piemājas bioloģiskajā saimniecībā, Nora Zimka un Ronalds Rubins jau piekto gadu sien sieru, marinē šašliku, kūpina gaļu un kopā ar radiem un draugiem ugunskura gaismā latviski līksmi svinēs vasaras saulgriežus.

Pirts un dīķis jau ir tradīcija
Nora ir vietējā, un pirms jaunās ģimenes “Gravu” saimnieki bija viņas vecāki. Tagad, kad plašo saimniecību savās rokās pārņēmuši jaunie, pēdējo piecu gadu laikā te notikušas lielas pārmaiņas. Uzceltas septiņas lielas siltumnīcas, pirts ēkai piebūvētas piena pārstrādes telpas, izveidota pamatīga kūpinātava un vēl daudz kas cits, ar ko ģimene nodrošina sev darbu ikdienā, kā arī iztiku.
Pavisam drīz, Līgo dienā, “Gravu” mājas sētā no malu malām sabrauks radi, Noras divas māsas ar ģimenēm, draugi. Saimnieki galdā cels siera plates, pašu kūpinātu gaļu, Noras mammas ceptos pīrāgus, svaigus, tepat augušus tomātus un gurķus. Būs jāņuzāļu lasīšana un svinību vietas — lielās nojumes — pušķošana, ugunskura iekuršana. Neiztrūkstoša tradīcija katru Jāņu dienu ir pirtī iešana un dīķī lēkšana.
Laba piedeva vīnam
Nora un Ronalds ik dienu ir tik aizņemti ar pašu saražotā pārdošanu, kārtējiem darbiem, ka tikšanos ar viņiem iznāk sarunāt vien vēlu vakarā. Kad saule rietot ar tumši zeltainu gaismu pielej “Gravu” sētu, beidzot izdodas satikt šīs mājas saimnieci Noru. Arī tad viņas rokas neatpūšas — sasveicinoties rokas spiediena vietā no viņas paņemu divas kastes, pilnas ar tikko plūktiem gurķiem.
Dodamies uz pārbūvēto pirts māju, ražošanas telpu. Dūc ledusskapji, uz galda sarindoti trauki ar nesen sietiem sieriem. Tie tagad līdz rītam pacietīgi gulēs zem laukakmeņu sloga. Nora teic, ka sieru gatavot pieprot arī Ronalds, bet ikdienā ar to neaizraujoties, toties labprāt pieliek roku gaļas marināžu gatavošanā, tajā skaitā gatavojot cienastu gada īsākās nakts sagaidīšanai.
Mājražošana sākta pērn, un pagaidām vairāk tiek domāts par saturu, garšu, bet nav atlicis laika sīkumiem, piemēram, etiķetēm. Nav bijis laika reģistrēties kā autentiska jāņusiera gatavotājiem, tāpēc tagad mazos ritulīšus sauc vienkārši par ķimeņu sieru.
Saimniecei no šobrīd sešiem pašas gatavotajiem sieru veidiem vislabāk garšo ar tomātu un bazilika piedevām, kā arī kūpinātais. Šis siers ir laba piedeva, baudot vīnu, kā arī ir klienti, kuriem tīk asākas garšas, piemēram, ķiploku.
Pienu, galveno izejvielu siera gatavošanai, pagaidām iegādājas no kaimiņiem, bet šobrīd ir doma par savas govs iegādi. Pagaidām, izņemot ķimenes, pārējās svarīgākās piedevas, piemēram, čili piparus, papriku, tomātus izaudzē un pārstrādā pašu spēkiem.
***
Neraugoties uz tik pozitīvo startu, jaunajiem un dedzīgajiem cilvēkiem ir ne mazums šķēršļu, ko pārvarēt. Viens no patīkamajiem — arvien pieaugošais klientu skaits, kuri valliešus labprāt redzētu arī Bauskas un Jelgavas pusē. Tomēr ir kāds apstāklis, kas piecu gadu darbam var pārvilkt pāri treknu neizdošanās svītru. Problēmas vārds ir Latvijā tik populārais “ceļš”, bet par to turpinājumā laikraksta 27. jūnija numurā. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Svētku galdā savas firmas prece

Kategorijas