Iedzīvotāji: Aizkrauklē vajag kaķu patversmi

2010. gada 17. augusts 12:00

3745

Iedzīvotāji: Aizkrauklē vajag kaķu patversmi

Pēc publikācijas “Aizkrauklē atrod beigtus kaķus un vārnas” (03.08.2010.) redakcijā vērsās Lāčplēša ielas 33. mājas iedzīvotāja (uzvārds redakcijai zināms). Viņa uzskata, ka Aizkraukles novada dome, nosakot kaķu barošanas laukumu starp trijām Lāčplēša ielas mājām, neatrisina bezsaimnieka kaķu problēmu — Aizkrauklē vajag izveidot kaķu patversmi vai arī slēgt līgumu ar kādu citu patversmi.

Piemēslo smilšu kastes
“Kaķi paēdīs un turpinās dzīvot šo māju apkārtnē, piemēslojot gan zālienu, gan bērnu rotaļu laukumus, taču mazi bērni visu ņem rokās, tajā skaitā kaķu ekskrementus. Par to īpaši uztrauktas ir māmiņas,” saka iedzīvotāja. Aizkraukles novada pašvaldības uzņēmuma “Lauma — A” direktore Ludmila Beināre apstiprina, ka tā ir problēma: “Kad smilšu kastēs mainām smiltis, dažkārt ekskrementu ir vairāk nekā smilšu. Aizkrauklē ir ap 30 smilšu kastu. Daļai smiltis nomainījām pavasarī, daļai mainām tagad. Pirms vairākiem gadiem domājām izgatavot vākus, taču bažījāmies, ka tos varētu salauzt, neaiztaisīt, turklāt kaķi smilšu kastes izmanto pa dienu, ne jau naktīs.”
Cik Aizkrauklē ir bezsaimnieka kaķu? Ludmila Beināre to precīzi nevar pateikt, bet domā, ka ļoti daudz. Var veikt tikai aptuvenus teorētiskus aprēķinus: “Laumas — A” apsaimniekošanā ir 65 mājas. Visās mājās nav bezsaimnieka kaķu, toties dažās mājās kolonijas iemītnieku skaits ir ap 10 — 20.
Pirmie, kas par to runā
“Kaķi, iezīmējot teritoriju, nopēdo automašīnas, saskrāpē tās, pavasaros ir kaķu “koncerti” un plūkšanās. Viņi piemēslo kāpņutelpas un arī pirmo stāvu lodžijas, ja to tuvumā aug koki un krūmi. Mūsu mājā pagrabi nav lietojami smakas un blusu dēļ. Dzīvnieki var būt inficēti ar trakumsērgu un citām slimībām. Lai gan dzīvnieku aizsardzības biedrības “Felida” aktīvistes pēdējā laikā kaķus izķer un nogādā kastrēšanai, tomēr ir konstatēti fakti, ka atkal uzrodas mazi kaķēni. Šāda problēma ir visā pilsētā, taču līdz šim neviens to nav uzņēmies risināt. Lāčplēša ielas 33. mājas 17 iedzīvotāju ir pirmie, kuri ar iesniegumu vērsās domē, lūdzot pašvaldību izķert klaiņojošos kaķus, bet, ja viņiem nepiesakās saimnieks, iemidzināt.”
“Saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumiem par klaiņojošu gan vairs nav uzskatāms sterilizēts kaķis, tomēr iedzīvotāji nevar zināt, kurš tāds ir un kurš nav. Veterinārārsts pēc sterilizēšanas kaķim ausī veido iegriezumu, taču ne visi zina, kāds ir šis iegriezums, arī es tādus neesmu pamanījusi,” viņa turpina.
Lāčplēša ielas 33. mājas iedzīvotāji iesniegumā domei lūdza sodīt mājas iedzīvotāju, kura baro kaķus pagrabā un tuvu mājai. Domes administratīvā komisija saņēma “Laumas — A” un policijas protokolu un kaķu barotājai pirmajā reizē piemēroja brīdinājumu, jo viņa solīja mājā kaķus vairs nebarot, bet nostāk no tās.
Katram dzīvniekam saimnieku
“Arī mums patīk dzīvnieki, tomēr katram vajag saimnieku, un kaķim ap kaklu jāapliek siksna, taču tikai retajam tāda ir. Mums nav pieņemami, ka pagalmos un pagrabos dzīvo tik daudz bezsaimnieka kaķu. Mūsu mājas iedzīvotājas organizētajās barošanas reizēs sanāk vairāk nekā 10 kaķu,” stāsta aizkraukliete. “Dzīvnieku aizsardzības likumā ir teikts, ka pašvaldības izveido un uztur dzīvnieku patversmes, kā arī slēdz līgumus ar juridisko vai fizisko personu pārraudzībā esošajām dzīvnieku patversmēm par klaiņojošo dzīvnieku izmitināšanu un aprūpi. Vēlamies, lai arī Aizkraukles novada dome izveido kaķu patversmi vai arī slēdz līgumu ar kādu citu patversmi. Kaķu barotāji naudu un produktus varētu ziedot patver-smei un tādējādi apliecināt, ka mīl dzīvniekus. Pašlaik pilsētas iedzīvotāji ir sašķēlušies divās daļās — tie, kuri aizstāv un baro bezsaimnieka kaķus, un tie, kas vēlas, lai bezsaimnieka kaķu nebūtu, lai katram dzīvniekam būtu saimnieks. Domāju, ka jārod risinājums, lai nebūtu šādu divu frakciju un lai Aizkraukle kļūtu kaķiem un cilvēkiem draudzīga pilsēta.”
Jārīko iedzīvotāju aptauja
“Kaķu problēma ir daudz lielāka nekā suņu,” atzīst Aizkraukles novada pašvaldības vadītājs Vilnis Plūme. “Jēkabpils patversmes pārstāvji suņus ķer labprāt, bet ar kaķiem negrib noņemties. Daļa Aizkraukles iedzīvotāju ir par bezsaimnieka kaķu izķeršanu un iemidzināšanu, taču “Felidas” pārstāvji par to negrib ne dzirdēt. Par šo jautājumu būs jārīko vēl viena tikšanās ar “Felidu” un iedzīvotājiem.”
Aizkraukliete, kura vērsās redakcijā, uzskata, ka jārīko pilsētas iedzīvotāju aptauja, tikai tad varēs noskaidrot patieso viedokli. Pašvaldības vadītājs pieļauj arī šādu iespēju, tomēr par patversmi runā piesardzīgi — tās izveide un uzturēšana prasītu daudz līdzekļu. Vispirms būtu jāizzina citu pašvaldību un patversmju pieredze.

Staburags.lv ARHĪVS

Iedzīvotāji: Aizkrauklē vajag kaķu patversmi

Kategorijas