Svētku vakariņas

2017. gada 21. aprīlis 00:01

Maize un vīns ir mūsu kultūras vērtība, kas pārklāj gan laicīgo, gan garīgo jomu. Svētajā Misē, kas ir līdzdalība Kunga Pēdējās Vakariņās, tika iedibināta Euharistija, pārvēršot maizi un vīnu par savu Miesu un Asinīm. Ko tas nozīmē?

Dalīšanās draudzībā un priekā
Svētā Mise, protams, nav vienkāršas vakariņas vai kāda ēdienreize. Svētajā Misē Kristus mums dāvā sevi pašu kā ēdienu, precīzāk, kā ēdienu un dzērienu, tādējādi dodot mums savu Miesu un Asinis — stāsta Aizkraukles Svētās Terēzes no Bērna Jēzus Romas katoļu draudzes priesteris Māris Ozoliņš. Viņš atgādina, ka, no vienas puses, maize ir mūsu visierastākais un visbiežāk lietotais ēdiens, vismaz valstīs, kas aptver Vidusjūru, tā tas ir vēl šodien. Dodot mums savu Miesu ar maizes zīmi, Kristus apstiprina, ka Viņa klātbūtne ir tā, kas nodrošina mūsu esamību, mūsu dzīvi. Proti, Jēzus ir pamatā visam tam, kas mēs esam. Tā nav ar vīnu, jo vīns nav visvienkāršākais un biežāk lietotais dzēriens, tad būtu jāizvēlas ūdens — stāsta M. Ozoliņš. Vīns, kuru Jēzus izvēlējies, ir dzēriens, kuru lieto svētkos. “Tas nozīmē, ka šīs vakariņas nav vienkārši izsalkuma apmierināšana, bet, ka tās ir arī dalīšanās — dalīšanās draudzībā un priekā. Vīns — tas ir satikšanās prieks, kāzu mielasta sastāvdaļa. Tā ir gara pacilātība un reibums līdzīgi tam, ko piedzīvoja apustuļi Vasarsvētkos, kad pār viņiem nonāca Svētais Gars. Tas nav tikai ēdiens, kas stiprina manu miesu, bet arī Kristus siltums un prieks, kas līdz ar Viņa Asinīm ielīst visā cilvēka ķermenī.”
Dieva klātbūtne
Ir vēl viens iemesls, kura dēļ Jēzus mums deva gan savu Miesu, gan Asinis, teic priesteris un stāsta, ka mums asinis nenozīmē neko citu kā tikai ķermeni veidojošu elementu, bet semītiem asinis nozīmē dvēseli. “Esam grieķu-romiešu kultūras pēcteči, kuriem dvēsele vairāk nozīmē domāšanu. Savukārt semīti to redz citādi, viņiem dvēsele visciešākā veidā saistīta ar miesu un tā nosaka visas ķermeņa aktivitātes. Proti, dvēsele nosaka to, ka ķermenis elpo, sagremo, kustas, runā, jūt un, protams, arī domā un grib. M. Ozoliņš stāsta, ka dvēsele ir ķermeņa dzīvības princips visos tā aspektos, un semītu uzskatā dvēsele simboliski ir asinīs tāpēc, ka asinis piepilda visu miesu un caurauž visas tās daļas. Tieši tāpēc Radīšanas grāmatā Dievs kā ēdienu dod cilvēkam visu dzīvo, izņemot “Jūs neēdīsiet miesu ar tās dvēseli, tas ir, ar asinīm” (Rad. 9, 4). Paradums neēst miesu, kamēr tā nav atbrīvota no asinīm, raksturīgs visām semītu tautām, jo tās ir svētas.
Savukārt Kristus, kurš piederēja šai civilizācijai, vēloties dot saviem mācekļiem savu reālo klātbūtni ēdiena veidā, viņiem deva savu Miesu un Asinis. Tas nozīmē savu Miesu un Dvēseli ar maizes un vīna zīmi. Viņš teica: “Kas ēd manu miesu un dzer manas asinis, paliek manī un es viņā. Tāpat kā Es dzīvoju no sava Tēva, tāpat arī tas, kas mani ēd un mani dzer, dzīvos no manis.” (Jn 6, 56-57).
Asinis un ūdens
M. Ozoliņš stāsta, ka dubultai komūnijai (maizes un vīna zīmē) ir liela nozīme, tā nodrošina mūsu līdzdalību dzīvā Kristus pilnībā, Viņa Miesā un Dvēselē arī tad, ja patiess ir tas, ka tikai vienas zīmes (maizes) pietiek, lai saņemtu Kristu pilnībā, jo, ja Viņš ir augšāmcēlies, tātad dzīvs. Viņa Miesa un Viņa Dvēsele nav atdalāmas viena no otras un savstarpēji ietver viena otru.
“Es jūs vēlos aicināt iet vēl tālāk, jo Euharistija (Jēzus Kristus Miesa un Asinis zem maizes un vīna zīmēm — aut.) mums ne tikai sniedz komūnijā Kristu, bet, precīzāk, mūs ieved komūnijā (vienotībā) ar Kristu, kas sevi ir upurējis pie krusta,” saka priesteris. Tāpēc, ēdot konsakrēto maizi, mēs pieņemam Kristus Miesu, “kas par mums tiek atdota”. Un līdzīgi, dzerot konsakrēto vīnu, mēs saņemam Kristus asinis, “kas par mums ir izlietas” — asinis, kas lija no Kristus pārdurtā sāna. Svētais Jānis mums saka, ka no Kristus sāna “iztecēja asinis un ūdens” (Jn 19, 34). M. Ozoliņš teic, ka tas ir visskaistākais izskaidrojums tam, ka pirms konsekrācijas priesteris ielej vīna biķerī mazliet ūdens. “Tās ir Kristus Asinis, izlietas par mums, tā ir Viņa dvēsele, tā ir Viņa dzīve, Viņa mīlestība, ka nav lielākas mīlestības, kā atdot savu dzīvi, savas asinis par tiem, ko mīli. ( Jn 15, 13). Konsekrācijas vārdos ir arī teikts, ka šīs asinis ir izlietas “par daudziem, grēku piedošanai” ( Mt 26, 28). Pieņemt komūnijā Kristus asinis nozīmē pieņemt Viņa žēlsirdību un Viņa piedošanu mums un citiem, tas ir, ieiet viņa upura dzīvajā būtībā, kas ir upurēts par mūsu un visas pasaules grēkiem,” stāsta priesteris. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Svētku vakariņas

Kategorijas