Staburags.lv ARHĪVS

Trūkst strādnieku

Inga Patmalniece

2017. gada 21. aprīlis 09:20

607
Trūkst strādnieku

Zemnieki ne tikai pavasarī, bet arī ikdienā izjūt darba roku trūkumu. Lauksaimniekiem īpaši grūti atrast profesionāli izglītotus speciālistus, un daudzviet strādnieku nemaz neesot.

Vislielākā problēma kādā zemnieku saimniecībā Viesītes pusē ir tā, ka novadā nav cilvēku, tāpēc nevar strādniekus izvēlēties. Saimniecības vadītāja sūkstās, ka strādnieki pēc piecu dienu darba saimniecībā vairs nerādās. Ir alkohola atkarība vai vienkārši nav motivācijas darbu turpināt. Tendence, ka jauni cilvēki ar ģimenēm pārceļas uz laukiem, šajā pusē neesot novērota. Lai piesaistītu darba rokas, zemniece saviem strādniekiem piedāvā tikko remontētu trīsistabu dzīvokli — būs darbs, lauku vide, bet strādnieku tik un tā trūkst. Kāpēc?

Alga, piemēram, slaucējām valstī ir apmēram no 400 līdz 600 eiro pirms nodokļu nomaksas atkarībā no reģiona — liecina Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapas informācija. Atalgojums ir konkurētspējīgs, uzskata saimniecību vadītāji. Darbs maiņās. Zemnieki šaubās, vai, paaugstinot algu,  strādnieku būtu vairāk, jo vasarās, strādājot virsstundas, varot nopelnīt pat 1000 eiro, tomēr no strādniekiem ne čiku, ne grabu. Strādātgribētāju nav.  Ir zemnieki, kas izskatījuši iespēju ievest viesstrādniekus, bet valstī strikti noteikto nosacījumu dēļ negrib riskēt. Piemēram, ja darbā grib pieņemt strādnieku no trešajām pasaules valstīm, izejot lielo birokrātijas procesu, darba devējam jāuzņemas atbildība par cilvēku Latvijā, nezinot, vai vispār algotnis būs strādīgs. Vēl jāmaksā nevis minimālā alga par darbu mēnesī, bet valstī noteiktā vidējā mēnešalga, kas ir 800 eiro. Ar šādu algu darbinieks esot jānodrošina visu gadu, arī kad nav sezonas vai ja saslimst, stāsta kāda zemniece. Neriskējam, viņa atzīst, skaidrojot, ka jebkuram strādniekam nodrošina sociālās garantijas, un cenšas, lai darbs ir arī pēc sezonas. Protams, ir algotņi, kuri saimniecībās iemantojuši uzticību un strādā pat vairākus gadu desmitus. Citam patīk darbs tuvu mājām vai arī ir apzinīgi — nav citas darba iespējas, novērtē to, kas ir, saņem tik, cik dod. Tāpēc gribas iebilst kāda cita nesen sastaptā zemnieka tiešajam viedoklim, ka laukos palikuši tikai stulbeņi un sliņķi. Jāsa­prot, lai piesaistītu jauniešus lauksaimniecībai, saimniecībām jākļūst modernākām, neviens vairs negrib mēslus mēzt ar dakšām. Jā, diemžēl algotņi grib, lai algas lielums kompensē arī mēslu smaku un netīrību. Mūsdienās šo faktu vairs nedrīkst ignorēt.