Katra makšķernieka sapnis

2017. gada 19. aprīlis 00:01

Kad pirms Lieldienām pa telefonu sazinājos ar veiksmīgo makšķernieku Jāni Riekstiņu no Aizkraukles pagasta, šķiet, visa emociju gamma vēl nebija norimusi, kaut no loma vairs bija palikušas tikai fotogrāfijas un atmiņas. 7. aprīlī Daugavā ar spiningu Jānis noķēra 10,19 kg smagu un 90 cm garu zandartu.

Par ēsmu Jānis izmantoja gumijas zivtiņu. Makšķerēšanas fanu zināšanai Jānis arī atklāj, kādi rīki viņam bija, kas nodrošināja veiksmīgo lomu — kāts “Archer ultra light spin 2402”, spole “Akara Galeon FG300”, aukla “Salmo Elite Braid 0,24 mm”. Jānis stāsta, ka viņš bijis tik priecīgs par lomu, ka zivs fotogrāfijai aizmirsis pat pievienot “Staburagu”, to atcerējies tikai tad, kad zandarts jau bijis sadalīts gabalos.
Savu emociju gammu viņš aprakstījis arī portālam www.copeslietas.lv: “Tā bija piektdiena. Nedēļas pēdējā darba diena. Ārā spīdēja saule, vēja gandrīz nebija. Steidzos uz māju pusi. Pa ceļam trāpās Daugavas līkumi, kurus var redzēt no šosejas. Ūdens virmoja saules staros, un dvēseles balss sauca: šodien ir jābrauc uz upi, gribi tu to vai nē. Tā arī sanāca. Sazvanīju puišus. Laižam! Daugavas krastā sakārtojām savus makšķerkātus, uzlikām spoles, katrs savu iecienītāko vizuli, un aiziet. Viens metiens, otrs metiens, testējam, te pa gultni, te nedaudz ātrāk un lēnāk. Nekā! Tukšums! Stāvam ar kolēģi viens no otra metru divdesmit, skatos — tam cope, bet nekā, tikai uzsita. Paiet laiciņš, samaināmies vietām. Metiens! Nav! Divi, trīs, laikam pieci — sitiens. Jā, jūtu, ka ir aizķēries aiz kaut kā! Pauze!!! Nē, velk prom. Makšķere saliekusies mēnesī, aukla lēnām tinas. Saprotu, kaut kas liels! Saucu puišus: kaut kas ir, tikai nezinu, kas. Pirmais iespaids — laikam sams. Makšķere lokās, rokas nedaudz trīc, pašam satraukums. Saule nolaidusies virs ūdens, zivs met līkumus pa labi, pa kreisi, mierīgajā ūdenī uztaisot apļus. Skats vienreizīgs. Pievelku tuvāk, zivs uzmet spuru. Zandarts! Satraukums palielinās. Vēl tikai nedaudz. Jā. Zandarts ir ķeselē, tik liels, kādu acis dzīvē nav redzējušas! Kliedziens, skaļš kliedziens! Tas ir emociju pārpildīts kliedziens. Viss iekšā trīcēja. Tās ir tās sajūtas, ko nevar nopirkt, kuru dēļ mēs dzīvojam. Tas ir tas sapnis, par kuru sapņo katrs makšķernieks! Šis mirklis sajūtu un prieka vērts. Visiem makšķerniekiem — ne asakas!”
No zivs galvas Jānis iecerējis izgatavot izbāzeni — kā nekā lielākais loms. Vismaz pagaidām. No 15. aprīļa gan zandartus vairs nedrīkst ķert, bet Jānis daudz nebēdā — sagatavos makšķerrīkus līdaku sezonai un tad no 1. maija atkal dosies pēc lielā loma. Šad tad viņu pavada arī dēls, tāpat kā savulaik to darīja Jānis. “Toreiz jau mums nebija datoru, mēs dzīvojāmies vairāk dabā, un es tētim bieži gāju līdzi uz upi,” stāsta Jānis, kuram makšķernieka stāžs jau vairāk nekā 30 gadu. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Katra makšķernieka sapnis

Kategorijas