Domāsim, ko ēdīsim

2017. gada 19. aprīlis 00:01

256

Noslēdzies Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā veidotais projekts “Garšīgie likumi”, kurā iesaistījās vairāk nekā simt skolu visā Latvijā, tostarp arī Pļaviņu novada ģimnāzija. Noslēguma pasākumā jaunieši kopā ar projekta rīkotājiem pārrunāja pārtikas drošību un analizēja arī savus ēšanas paradumus.

Ar ēdienu par likumiem
Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā šajā projektā piedāvāja skolām mācību materiālus par trim tēmām: alergēni, ģenētiski modificēti organismi un jaunā pārtika. Biroja sabiedrisko attiecību pārstāve Jolanta Bogustova pastāstīja, ka izzinošā informācija apkopota sadarbībā ar uzturzinātnes ekspertiem, pedagogiem un saskaņota ar Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļu un Pārtikas uzraudzības departamentu, kā arī Valsts izglītības satura centru. Materiāli piemēroti pamatskolas vecāko klašu un vidusskolēniem. Aizvadītā pusgada laikā jaunieši iepazinās ar šo plašo informāciju, praktiski pētīja, kāda pārtika mums sastopama, un noslēgumā izmēģināja pagatavot veselīgus ēdienus no līdz šim mazāk zināmiem produktiem.
— Domājot par to, kā vislabāk uzrunāt jauniešus, lai pievērstu viņu interesi par to, ko dara Eiropas Parlamentā, viena no tēmām bija ēdiens. Pārtikas jomā notiek lielas pārmaiņas, un tā jauniešiem bija iespēja vairāk uzzināt, ko viņi paši ikdienā patērē. Turklāt skolēni uzzināja arī daudz praktisku lietu, piemēram, kur vērsties, ja pārtikas jomā konstatēti pārkāpumi, kā top likumi, kādas ir šīs jomas tendences Eiropā un pasaulē, — stāsta Jolanta Bogustova.
Šajā projektā skolēni noskaidroja, kas ir ģenētiski modificēta pārtika un vai tā ir sastopama Latvijā, guva priekšstatu un izpratni, kā Eiropas Parlamenta lēmumi uzlabo alerģisku cilvēku dzīves kvalitāti, Eiropas lēmējinstitūciju, valsts, pašvaldību un ēdināšanas nozares speciālistu nozīmi rūpēs par drošu pārtiku. Viens no jēdzieniem, kam projekta noslēguma pasākumā pievērsa uzmanību, bija tā dēvētā jaunā pārtika. Tie nav konkrēti pārtikas produkti, bet ēdiens, kura struktūra būtiski izmainīta tā pagatavošanas procesā. Līdzīgi kā ar ģenētiski modificētajiem produktiem, arī šī pārtika raisa diskusijas — cik tā ir veselīga. Skolēni un skolotāji diskutēja arī par plaši zināmo palmu eļļu, citām pārtikas piedevām, transtaukskābēm. Ja ikdienā no tā visa grūti izvairīties, tad viela pārdomām tomēr bija. “Veikalā lasiet pārtikas produktu etiķetes,” aicināja Jolanta Bogustova.
Atklājums — ābolu milti
Kā praktiski top viens no iedzīvotāju iecienītākajiem pārtikas produktiem — maize —, tikšanās laikā pastāstīja maizes un konditorejas uzņēmuma “Liepkalni” pārtikas tehnoloģe Aina Linde. Viņa pārliecināja, ka uzņēmuma piedāvājumā nav neveselīgu maizes produktu. Tomēr gardāki un pircēju iecienītāki izstrādājumi, protams, ir ar lielāku tauku saturu un saldākie. Daudz ko noteic tieši pircēju pieprasījums, jo veselīgāka maize noteikti ir stingrāka, bet pircēji tomēr vairāk izvēlas mīkstāko. Aina Linde pieskārās arī atsevišķu produktu, piemēram, nevienprātīgi vērtētās palmu eļļas, lietošanai ražošanā. Tīrā veidā ražotnē tās nav, bet tā pievienota dažādās gatavās glazūrās, ko uzņēmums iepērk. Ja šī eļļa nav atbalstāma, tad vajadzētu aizliegt šādu produktu ievešanu Latvijā, nevis prasīt atbildību tikai ražotājiem.
Projekta izzinošo informāciju skolēni skatīja dažādās mācību stundās, bet visvairāk mājturības nodarbībās. Kopā ar mājturības skolotāju Ievu Volani projekta noslēguma pasākumam tapa vairāki ēdieni ar mazāk zināmām sastāvdaļām. Viens no tiem bija siers ar grieķu sierāboliņu, pasha ar ābolu miltiem, kas arī skolotājai Ievai bija jaunatklājums. Izrādās, šī piedeva labi aizstāj cukuru, un to var pievienot arī gaļas ēdieniem, īpaši kotletēm. Gards deserts bija pagatavots no čia sēklām, kokosriekstu piena, mango un mellenēm. Skolotāja atzina, ka radošu ideju jauniem ēdieniem netrūkst. Ir jāmeklē, lai tie būtu ne tikai garšīgi, bet arī veselīgi. Tomēr ne vienmēr tas ir lēti.
Veselīga pārtika ir viena no tēmām, par ko diskutē nepārtraukti, bet nepārprotamas atbildes, kas ir labs un kas nē, nav joprojām. Kamēr cilvēkam nav veselības problēmu, jebkurš produkts, kas nopērkams veikalā, mazās devās nevar izraisīt problēmas. Tomēr ir jādomā, ko un cik daudz patērējam. Secinājums — būsim gudri un vērīgi, jo tikai tā varam pasargāt sevi un citus. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Domāsim, ko ēdīsim

Kategorijas