Paskaties un dejo līdzi!

2010. gada 21. augusts 10:00

669

Četras dienas — līdz svētdienai — Kurmenē notiek 9. starptautiskā danču nometne. Tajā piedalās ap 150 danču klubu dalībnieku no Latvijas, kā arī no Lietuvas, Baltkrievijas, Igaunijas. Viņi apgūs jaunus deju soļus, iepazīs viens otru, bet galvenais — dejos no agra rīta līdz pat naktij.

Ne salsa, ne valsis
No ceturtdienas līdz pat svētdienas vakaram Kurmenē skanēs bungas un vijoles, akordeoni un stabules. Pavisam jauni un gados vecāki cilvēki enerģiju un dzīvesprieku smelsies dejā un dziesmā, sarīkojot svētkus paši sev. Viņi nedejo ne salsu, ne valsi, bet to, kas katram jau gēnos ielikts, — savas tautas dejas. Tie, kuri sevī šo mantojumu atklājuši, vēlas dalīties ar citiem, tādēļ apvienojušies danču klubos. Viens no lielākajiem danču klubiem ir Rīgā un darbojas VEF Kultūras pilī, Tehniskās universitātes telpās un atpūtas centrā “Jota”. Pārējie klubi ir Cēsīs, Ventspilī, Bauskā un citviet. Lai izrautos no pilsētas burzmas un būtu tuvāk dabai, klubi jau devīto gadu rīko nometnes laukos. Pirmā šāda nometne Latvijā notika Kuldīgas pusē, Laidos, un pulcēja ap 40 dalībnieku. Arī nākamās rīkotas aptuveni 100 kilometru no Rīgas, lai dalībniekiem neatņemtu dancošanas prieku, arī nakti pavadot kopā, nevis dodoties mājās.
Viens no iemesliem, kāpēc par šīgada nometnes vietu izvēlēta Kurmene, — lai varētu ierasties Bauskas danču kluba dalībnieki, kuriem, piemēram, uz Kārķiem Valkas novadā būtu par tālu braukt. Arī ar laiku esot palaimējies, jo lielajā karstumā, kāds bija pirms tam, dejot būtu apgrūtinoši.
Sāks ar jogu
Danču kustība Latvijā ienākusi no Lietuvas. Ar ko danči atšķiras no tautas dejām? Nometnes vadītāji Valdis Putniņš un Dace Prūse stāsta, ka, pirmkārt, ar daudz brīvāku attieksmi dejai kā tādai. Dancotājiem nav vecuma ierobežojuma, nav jāmācās sarežģīti, perfekti noslīpēti deju soļi. Kopā ar kājām jādejo arī dvēselei, un dejas laikā, radot attiecības starp partneriem, jāļauj vaļa emocijām, improvizācijai, saspēlei. Klubu un arī nometņu dalībnieki lielākoties ir jaunieši, kuri sociāli aktīvāki, kā arī ģimenes, mātes ar bērniem. Deja dod tik daudz pozitīvas enerģijas, ka pat gados veci cilvēki pēc nodarbībām jūtas krietni jaunāki. Rīgas klubā arī dāmas un kungi, kam pāri septiņdesmit, labprāt apmeklē nodarbības, dejo kopā ar gados daudz jaunākiem.
— Šādas dejas bija raksturīgas pagājušā gadsimta pirmajā pusē, kad nebija neskaņu aparatūras, ne arī dejām izveidotas horeogrāfijas. Muzicēja ar tautas instrumentiem, dejas laikā arī dziedāja, un paši muzikanti bija naski dejotāji. Tas bija kā balles un tautas deju apvienojums — stāsta Valdis Putniņš. Nometnes dalībnieki apgūst arī tuvāk un tālāk dzīvojošu tautu deju soļus. Pārsvarā baltu un somugru, arī franču un ungāru dejas, ko mācīs cilvēki, kuri šajās zemēs kādu laiku uzturējušies, iepazinuši šo tautu tradīcijas. Viņi stāsta, ka, piemēram, Francijā šādas nometnes pulcējot ap 2000 cilvēku.
Nodarbības vadīs arī jogas un ājurvēdas pasniedzēji, no rītiem iesildot dejotāju muskuļus un prātus. Vai ierasts, ka nometnē vēlas piedalīties arī vietējie iedzīvotāji? Tas esot atkarīgs no kultūras dzīves organizatora. Cilvēki paši bez pamudinājuma piesakās reti. Ja Kurmenē tādi būtu vismaz divi trīs, tas jau būtu daudz.

Vairāk attēlu galerijā: http://www.staburags.lv/portals/foto_video/raksts.html?xml_id=15375

Staburags.lv ARHĪVS

Paskaties un dejo līdzi!

Kategorijas