Kas nekait dzīvot Zaķumuižā!

2017. gada 13. aprīlis 00:01

590

Kāda leģenda vēstī, ka pavasara dieviete Ostere sūta zaķi kā labo gariņu pie cilvēkiem, lai noskaidrotu, kas viņu mājās notiek. Par palīdzēšanu pavasara dievietei viņa ļauj tam reizi gadā cilvēkiem dēt raibas olas. Arī vācu pasakās ir sastopams zaķis, kas Lieldienās nes olas, un šis zaķa tēls pakāpeniski kļuva pazīstams un iemīļots arī citās valstīs. Šī mīlestība secen nav gājusi arī latviešiem, jo ne velti vairākiem desmitiem uzņēmumu dots Zaķu nosaukums, pat vēl vairāk — mums ir arī Zaķusala un pat Zaķumuiža. Tik aristokrātiska Lieldienu simbola nosaukuma vieta ir jāredz — tā lēmu un dažas dienas pirms svētkiem devos uz Zaķumuižu.
Ināras Sudares
teksts un foto

Zaķumuiža (arī Zaķi) ir Pierīgas ciemats Ropažu novadā 25 kilometru attālumā no Rīgas un 14 kilometru attālumā no Ropažiem. To caurvij Lielā Jugla. Garām šai vietai pabraukt nevar — braucot no Rīgas, ceļa labajā pusē augu gadu te pļaviņā “ganās” dekoratīvie zaķi, kuri pamanāmi arī tumsā, jo spīd. Tagad gan tie svētku gaidās “sadējuši” olas, kas laukumu dara jo krāšņāku.
Ciematiņš ieskauts meža ielokā, un tajā ir gan padomju laika daudzdzīvokļu, gan jauni daudzstāvu nami, savrupmājas, gan laika zoba sagrauztas bijušās godības vērtības.
Mazliet no vēstures
Zaķi kā vietas un kroga nosaukums minēts jau 17. gadsimta kartēs. Sākotnēji Zaķu krogs bija no koka, ap 1865. gadu sāka celt mūra kroga ēku. Iespējams, ar mūra kroga ēkas celtniecību Zaķos sāka veidoties privātsaimniecības un attīstīties zemkopība. Zaķumuižā savulaik atradusies barona Frīdriha fon Volfa pils — Zaķumuižas kungu māja jeb Valdenrodes pils, kas bijusi ļoti skaista, kopā ar muižas apbūvi veidojusi neatkārtojamu 19. gadsimta sākuma neoklasicisma un jūgendstila ansambli. Valdenrodes muižas komplekss no 19. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta sākumam piederēja baronu fon Volfu dzimtai. Celtne bija lieliski eksponēta apkārtnē, kur terases un kāpnes to savienoja ar dīķi. Valdenrodes kungu māja līdz mūsdienām nav saglabājusies. Tā gāja bojā Pirmā pasaules kara laikā. Atsildot aizsalušās apkures caurules, mājā izcēlās ugunsgrēks un tā nodega. Valdenrode (vācu valodā — meža līdums) bija lielsaimniecība, kurā bija ap 120 govju, 40 zirgu un daudz citu mājlopu. Dārzniecībā audzēja vīnogas un melones. Līdz pat mūsdienām muižas kompleksa ēkas izmantotas visdažādākajām vajadzībām. Zaķumuižā atradās Inčukalna mežrūpniecības saimniecība. 1974. gadā uz kolhozu bāzes kā pirmo Latvijā izveidoja šķirnes putnu audzētavu “Savienība”. Vēlāk uzcēla putnu fabriku, kas tagad ir grausts, līdz ar to nāca jauni iedzīvotāji un tapa daudzdzīvokļu nami.
Zaķumuižas Moderu mājas (moderes muižās bija priviliģētas kalpones, kuras atkrejoja pienu, gatavoja biezpienu un sieru) otrajā stāvā ilgus gadus (no 1957. līdz 1987. gadam) divās istabās bija izvietota Zaķumuižas bibliotēka un divi dzīvokļi, Ropažu Mūzikas skolas filiāles klase (ģitāras spēles). Pirmajā stāvā 20. gs. 70. — 80. gados bija Zaķumuižas pasta nodaļa, vēlāk šīs telpas tika izmantotas bibliotēkas vajadzībām. Mūsdienās ēka netiek izmantota.
Enerģijai un labam garastāvoklim
Ja esat Zaķumuižā, noteikti izbaudiet dabas taku, kura atklāta 2012. gadā. Lai to atrastu, iebraucot Zaķumuižā, jāmeklē raibie zaķi un jāiegriežas pa ceļu tiem blakus. Pēc pārsimt metriem būs skola, tur — pa labi. Esat klāt! Tikai nepaskrieniet garām un neaizskrieniet uz tiltiņu! Tur ir takas noslēgums.
Taka nav grūta, un to pa spēkam veikt gan mazbērniem, gan vecmāmiņām. Gandrīz 2 kilometrus garo taku iespējams izstaigāt nepilnā stundā. Tā vijas cauri bijušajam muižas parkam, kurā aug 150 gadu veci koki, garām Zaķumuižas pamatskolas stadionam un Lielajai Juglas upei. Takas malās izvietotas 10 norādes ar bultiņām un tikpat informatīvo stendu. To nolūks ir pievērst uzmanību retajām koku sugām un dižkokiem, kas aug gar takas malām, parka teritorijā sastopamajiem putniem, kas mājo koku galotnēs, un dzīvniekiem, kuri dzīvo virs un zem zemes.
Taka ir astotnieka formā — kur ieiesiet, tur arī iziesiet. To izstaigājot, būs gan labs garastāvoklis, gan enerģijas pieplūdums.
Cik pasaule maza!
Zaķumuižas apciemojums nebūs pilnībā izbaudīts, ja neiegriezīsieties Zaķukrogā. Tur kārtējo reizi varējām pārliecināties, cik pasaule ir maza, jo visur priekšā savējie! Tajā par pavāra palīdzi nu jau otro gadu strādā bijusī koknesiete — smaidīgā, simpātiskā Laura Rogule. Viņa ieprecējusies šajā pusē un ģimenē audzina divus ķiparus, padomā jau vēl viens. Tā kā Zaķukrogs ir ceļa malā — darba nekad netrūkst, īpaši saspringts laiks ir vasarā. Tad ar savu mocīti itin bieži piebraucot arī bijušais Ministru prezidents Einars Repše. Viņš īpaši iecienījis šeit gatavoto soļanku. Laura stāsta, ka šeit, salīdzinot ar Koknesi, dzīve šķiet mierīgāka. Ak, jā — ciematiņš nav uz iznīkšanas robežas, bērnudārzā jau trūkstot vietu.
— Kas nekait šeit dzīvot — miers, klusums, divi veikali, divi krogi, ambulance, bibliotēka, kultūras nams, — saka vietējie no Saules ielas Ilga un Roberts, kuri te jau dzīvo vairāk nekā 30 gadu. Un viņiem var tikai piekrist. ◆

Fakts
Zaķumuiža
Novads — Ropažu.
Platība — 4,4 km².
Iedzīvotāji (2015) — 1037.
Blīvums — 237/km².

Staburags.lv ARHĪVS

Kas nekait dzīvot Zaķumuižā!

Kategorijas