“Esmu pieradis, ka automašīna lūst!”

2017. gada 11. aprīlis 00:01

944

Ilgi gaidītais pavasaris lauku reģionos ik gadu nāk gan ar intensīvu darba sezonas sākumu, gan problēmu — grūti izbraucamiem zemes seguma ceļiem. Līdzīgi kā visā Latvijā, arī Kokneses novadā atsevišķu zemes seguma ceļu posmi ir ļoti sliktā kārtībā, un kā atzīst kāds vietējais: “Lai dzīvotu laukos pie zemes seguma ceļa, vajag daudz naudas, labu automašīnu un stiprus nervus.”

Piecu minūšu vietā gandrīz pusstunda
Pavasarī un rudenī grūti izbraucami ir gan valsts, gan pašvaldības pārziņā esošie autoceļi. Ik gadu visā valstī iedzīvotāji dažādi mēģina pievērst uzmanību šai problēmai — dēsta ceļu bedrēs puķes, bet šogad lauku ļaudis Cēsu pusē ceļa dangās stādīja kartupeļus. Savukārt izmisumā nonākušie Bebru pagasta iedzīvotāji vērsās raidījumā “Bez tabu”.
Daiga Zerne, kura dzīvo Iršu pagastā, stāsta, ka pēc raidījuma drīz teju visi ceļi apkārtnē nogreiderēti. “Nezinu, vai tas saistīts ar cilvēku publiskajiem lūgumiem un sūdzībām vai to, ka laika apstākļi piemēroti greiderēšanai. Tomēr tas ir tikai pagaidu risinājums, ceļiem nepieciešams īsts remonts. Manuprāt, cilvēki televīzijā vēršas, kad vairs nezina, ko iesākt, kam lūgt palīdzību,” pārdomās dalās Daiga. Viņa dzīvo pusceļā starp Bebriem un Iršiem un ik dienu mēro ceļu uz Bebru pusi. “Šajā mājā dzīvoju kopš dzimšanas, bet intensīvi pati braukāju gadu. Braukt iznāk katru dienu, no rīta vedu bērnus uz skolu, pati dodos tālāk uz darbu. Automašīnu remontēt vajag bieži, pa tādu ceļu braucot, ritošā daļa ātri sāk grabēt. Gadā vairāki simti auto remontā jāiegulda.” Daiga stāsta, ka labā kārtībā esošs ceļš līdz Bebru pagastam izbraucams aptuveni piecās sešās minūtēs, bet slapjajā laikā bedres ātrumu samazina un pa to pašu posmu jābrauc pat vairāk nekā 20—30 minūšu. “Līdz ar to degvielas patēriņš ir lielāks. Kad ceļi slikti, cenšamies braukt iespējami mazāk. Nekad nav nācies iestigt, ziemā ceļus tīra, tiklīdz zvanām un sakām, notīra, nogreiderē. Tagad jau sausāks un ceļi ir daudz labākā kārtībā.”
Analizēs tīklu
Kā liecina informācija valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) mājaslapā, Latvijā avārijas situācijā ir posmi uz aptuveni 800 ceļiem. Kokneses novadā avārijas kārtībā ir posmi ceļā Koknese—Ērgļi, Irši—Liepkalne, Koknese—Odziena. Ceļi ir Latvijas asinsrite — šāds salīdzinājums gan no iedzīvotājiem, gan politiķiem. Tomēr ceļu atjaunošana notiek ļoti lēni. Ieskatoties LVC mājaslapā, sadaļā par plānoto autoceļu būvdarbiem 2017. gadā, redzams, ka Kokneses novadā valsts vietējo autoceļu atjaunošana nav paredzēta. Lai Latvijas ceļu tīklu sāktu pamazām sakārtot, biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” aicinājusi Satiksmes ministriju nekavēties ar Latvijas ceļu tīkla analīzi, lai, apstiprinot 2018. gada valsts budžetu, būtu iespējams noteikt, vai Latvijā ir ceļi, kurus autobraucēji lieto ļoti maz vai nelieto vispār. Balstoties uz iegūtajiem datiem, varētu pieņemt racionālus lēmumus par ceļu tīkla remontēšanu. Pēc biedrības paustā, nevar izslēgt iespējamību, ka pētījums apstiprinās medijos izteikto hipotēzi par to, ka zināmu daļu maznozīmīgu ceļu patiešām iespējams slēgt vai nodot citiem īpašniekiem, lai autoceļu remontiem paredzētos līdzekļus izmantotu pārējā vietējo ceļu tīkla sakārtošanai. Izvērtējumu iecerēts veikt līdz 31. decembrim.
Lūgs pārskatīt kategoriju
Ceļa posma Vecbebri—Irši asfaltēšanu pagastu iedzīvotāji gaida gadu desmitiem. Ikreiz pirms pašvaldību vēlēšanām partiju priekšvēlēšanu programmās tiek iekļauts solījums panākt šī ceļa asfaltēšanu. Diemžēl bez panākumiem. Ilmārs Klaužs, Kokneses novada domes izpilddirektors, informē, ka martā novada domes sēdē pieņemts lēmumus nosūtīt vēstuli Satiksmes ministrijai, VAS “Latvijas Valsts ceļi” par valsts vietējā autoceļa Vecbebri—Irši kategorijas pārskatīšanu. “Ja šo ceļu iekļauj augstākā kategorijā, tad vismaz teorētiski ir lielāka iespējamība drīzāk gūt atbalstu tā atjaunošanai,” stāsta Ilmārs Klaužs. “Esmu runājis ar LVC pārstāvjiem un zinu, ka šis posms ir prioritārajos plānos un to iecerēts atjaunot līdz 2022. gadam. Taču zinām arī, ka, neraugoties uz to, ceļš jau vairākus gadu desmitus tiek nobīdīts malā.”
Kokneses pašvaldības pārziņā esošo ceļu uzturēšanai šogad tērēs aptuveni tikpat, cik pērn. Ilmārs Klaužs norāda, ka izdevumi vajadzīgi ikdienas uzturēšanas darbiem — greiderēšanai, tīrīšanai utt. “Šogad plānojam arī ceļu seguma nostiprināšanas darbus — veiksim virsmas apstrādi tiem posmiem, kur pagājušajā gadā ieklājām frēzēto asfaltu, lai segums kalpo ilgāk. Tāpat posmos, kur ir zemes segums, virsmas apstrādāsim ar pretputekļu maisījumu,” informē izpilddirektors.
Remontēts vienu reizi
Līdzās zemes seguma ceļam Iršu pagastā saimniecība ir Kārlim Bitem. “Baložu” mājās dzimis un audzis, Kārlis atmiņā spēj atsaukt vienu vienīgu reizi, kad remontēts ceļa posms, kas ved gar saimniecību. Tagad ceļš gar “Baložiem” tiek remontēts par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, jo iekļauts prioritāro posmu sarakstā — šī ceļa posms ved uz trijām saimniecībām.
Kārlis Bite ir optimists un par ceļiem nesūdzas — ir labi tā, kā ir. “Šis jau vēl ir labs ceļš, to par sliktu nevar saukt. Ja būtu pirms gadiem 50 redzējuši, tas gan bija slikts ceļš. Sliktākajos gados, un to bija daudz, ceļš bija zemāks par grāvi. Manā dzīves laikā tā segums remontēts tieši vienu reizi pirms gadiem četrdesmit. Pirms tam vairāk braucām pa otru pusi caur Meņģeli, uz Kokneses—Iršu ceļa nemaz tik vienkārši nevarēja izbraukt. Vēlāk jau ik gadu greiderēja, parasti izgreiderēja akmeņus ārā, un man pēc tam tie bija jāvāc nost no ceļa. Braucot pa šādiem ceļiem, auto mūžs nav ilgs, gadā tādā jāiegulda vismaz 200—300 eiro, bukses, amortizatori lūst nemitīgi, bet tas nekas, esmu pieradis, ka visu laiku lūst!”
Kāds Iršu pagasta iedzīvotājs uz Bebru pusi pa ceļu Vecbebri—Irši brauc katru dienu, un arī viņa ikdiena ir automašīnas labošana. “Pirms pāris nedēļām tik tikko varēja izbraukt, bija šausmīgas dangas, bedre pie bedres, nevar normāli apbraukt. Un tā nedēļām ilgi. Kad nogreiderē, tas palīdz tikai mazu brīdi. Un kāds tad tas remonts — atved grants kravas, izbārsta, līdzina — palīdz īslaicīgi. Kad te lielāks remonts bijis, neatceros. Kādreiz jau solīja noliet asfaltu no Bebriem līdz pat Ērgļiem, bet nekā.” ◆

Valsts autoceļa posmi 2016. gada vasaras sezonā LVC Aizkraukles nodaļas pārvaldīšanā esošajā valsts autoceļu tīklā:
◆ galvenie valsts autoceļi — 5,4 km,
◆ valsts reģionālie autoceļi — 19,2 km,
◆ valsts vietējie autoceļi — 41,7 km.

Staburags.lv ARHĪVS

“Esmu pieradis, ka automašīna lūst!”

Kategorijas